Programmā noteikts, ka primāri atjaunojamo reģionālo ceļu posmi savieno valstspilsētas vai novadu administratīvos centrus, izvēles kritēriji būs arī satiksmes intensitāte un ceļa loma pārrobežu savienojumu nodrošināšanā. Svarīgs būs arī pašvaldību viedoklis, jo diskusijas par ceļu atjaunošanas programmu tikai tagad sākas ar tās prezentāciju Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomei. Konsultācijas, kas 6. oktobrī sāktas Kuldīgā, turpināsies citos Latvijas reģionos. Investīcijas reģionālajiem autoceļiem plānotas 88,8 miljonu eiro apmērā.

Būvdarbi uz valsts reģionālajiem autoceļiem veicami apmēram 1360 km kopgarumā, tai skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu. Jau nākamā gada budžetā Satiksmes ministrijai (SM) papildus piešķirti 57,7 miljoni eiro, kurus investēs reģionālo ceļu būvniecībā.

Starp primāri atjaunojamiem reģionālajiem autoceļiem ir ceļš P114 Ilmāja–Priekule–Lietuvas robeža un ceļa P111 Ventspils–Grobiņa posms no Kuldīgas pagrieziena virzienā uz Ventspili.

“Mērķtiecīgi ieguldot līdzekļus valsts autoceļos, iepriekšējo divu gadu būvdarbu sezonas bijušas labākās kopš neatkarības atjaunošanas,” atzīmē T. Linkaits. “Pateicoties tam, pēdējā gada laikā sliktu reģionālo ceļu īpatsvaru ir izdevies ievērojami samazināt. Lai turpinātu ceļu sakārtošanu, loģisks solis ir mērķtiecīga plānošana un konsultācijas ar pašvaldībām, lai kopīgi vienotos par darba prioritātēm un attiecīgi plānotu valsts finansējumu reģionālo ceļu atjaunošanai.”

Autoceļu programma paredz arī pievērsties valsts vietējiem ceļiem, no kuriem vairāk nekā puse Latvijā ir ļoti sliktā un sliktā stāvoklī. Kurzemē pagastu centru savienojumam ar novadu centriem būtu nepieciešams sakārtot 162 km autoceļu, kas prasa 446,9 miljonus eiro. “Vietējo ceļu programmā 2022. gadam ir maz naudas, varēs sakārtot tikai vienu ceļu katrā plānošanas reģionā,” norādīja M. Lazdovskis. Par to, kurš ceļš būs prioritāte, notiks diskusijas ar pašvaldībām.

Apzinoties gan valsts, gan pašvaldību iespējas, jau agrāk diskutēts par SM redzējumu daļu valsts vietējo ceļu nodot pašvaldību īpašumā, līdzi dodot finansējumu 1560 eiro par kilometru. Tie ir līdzekļi, kurus valsts pašlaik atvēlē šo ceļu uzturēšanai, tāpēc papildu finansējums budžetā šim mērķim nebūs nepieciešams, skaidroja M. Lazdovskis.

Finansiāli spēcīgākām pašvaldībām piedāvājums pārņemt valsts ceļus kopā ar finansējumu varētu nebūt interesants, tāpēc ministrija neuzspiedīs to darīt, bet būšot priecīgi par katru vienošanos pārņemt kādu ceļu, atzīmēja T. Linkaits.