Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Vakcinēties vajag, un vilcināties nevajadzētu ne tiem, kuri to vispār vēl nav izdarījuši, ne tiem, kuri nogaida ar balstvakcināciju. Ir īpaši svarīgi, ka vakcinējas riska grupas cilvēki, lai sevi pasargātu no smagas saslimšanas, paši uzņemoties daļu atbildības par veselības drošību, stāsta ģimenes ārste Ieva Pūpola no Aizputes.
– Kā jums šobrīd veicas ar vakcināciju pret Covid-19?
– Tiešām šobrīd situācija ir tāda kā lielākajai daļai, ka tie, kuri paši gribēja pirmo un otro poti, tie arī paši gribēja balstvakcīnu. Kam tas nav bijis aktuāli, vēl jo vairāk negrib un netaisās potēties! Un viņus pierunāt ir grūti.
Manā praksē šobrīd vecumā no 60 gadiem, kas ir Covid-19 riska grupa, nav vakcinēti aptuveni 100 cilvēki, bet kopumā potes kādu iemeslu dēļ nav saņēmuši vairāk nekā 200 pacientu. (I. Pūpolas prakse apkalpo 1500 pacientus, daudzi no tiem ir seniori un hroniskie slimnieki – aut.)
Mana ģimenes ārstes pieredze rāda, ka cilvēki meklē atrunas un iespējas, kā izvairīties, bet domāt sāk tad, ja ģimenē kāds saslimst un redz, izprot, cik tas ir nopietni.
Viedokļi cilvēkiem ir tik kategoriski noliedzoši – bieži tādēļ apskrienas dūša. Liekas – vajadzētu taču viegli un ātri atrast vēl dažus cilvēkus, bet tā ir neiespējamā misija!
Reti kuru izdodas pārliecināt, bet tieši tagad cilvēkiem vajadzētu domāt un saprast, ka saslimstība ir augsta, joprojām kovids ir aktuāls un kādu laiku noteikti vēl būs, vai pie tā atgriezīsimies un aktīvāk ar šo slimību strādāsim atkal rudenī.
Cilvēkiem ir sajūta, ka viss ir pāri – nāk pavasaris, nekur vairs īpaši par kovidu un vakcināciju nerunā! Manā praksē vien šobrīd (17. martā) ir 70 kovida skartie! Taču ar visu skaidrošanu saskaros ar kategoriskiem viedokļiem, piemēram – dakterīt, jūs taču zināt, ka man ir asinsspiediena problēmas un man vēl ir tas un tas! Vai ar manu slimību vispār drīkst vakcinēties?
Par to tiek runāts daudz, ka jebkurā gadījumā ir jāvakcinējas! Ja ģimenē daļa ir vakcinējušies, pārējie ģimenes locekļi arī grib, piekrīt. Ir gadījumi, ka vecie cilvēki negrib un atsakās potēties, jo bērni neļauj.
Vēl ko esmu novērojusi, ka pie atrunām cilvēki izdomājuši, ka visas kaites vai kādas no jauna novērotas veselības problēmas pēc vakcinēšanās ir no potes! Neiedomājamākās lietas, ko noraksta uz vakcīnām! Tas ir pilnībā nepamatoti!
– Bieži cilvēki arī baidās no vakcīnām, no šļirces adatām.
– Jā, cilvēki saka – man ir bail no vakcīnas, man ir bail no adatām! Es paprasu pretim – bet no kovida un citām saslimšanām jums bail nav? Atbild, ka arī ir.
Skaidroju, ka mēs taču nelaižam organismā ne dzīvu, ne novājinātu vīrusu, tā ir tikai mikrodaļiņa no antigēna olbaltuma, uz kura pamata veidosies antivielas.
– Kuri vakcinējušies – taču ir lielākā drošībā?
– Šis kovida variants tiek dēvēts par vieglāku, bet slimo daudz vakcinēto. Lielākajā daļā gadījumu vakcinētajiem ir viegla slimības gaita. Grūti izvērtēt, vai tas ir balstvakcinācijas nopelns, ka slimo vieglāk, vai tādēļ, ka pats paveids ir vieglāks. Bet vakcinēties jebkurā gadījumā vajag – arī viegls paveids var izdarīt daudz slikta jebkuram.
Protams, par tiem, kuri ir vakcinēti, mēs uztraucamies daudz mazāk. Kad cilvēkam uztaisa analīzes un viņam uzrādās pozitīvs rezultāts, pirmais jautājums – vai esat vakcinēts?
Ja ir, tad tas ir liels atvieglojums gan pašam cilvēkam, gan ģimenes ārstam – mēs jau uzelpojam! Zinām, ka tiem cilvēkiem būs vieglāk.
Pirmās dienas ir grūtākās, jo antivielas vēl nav saaktivizējušās, lai cīnītos ar vīrusu un neitralizētu to. Nevakcinētie – tas ir liels stress mediķiem! Lielāko uztraukumu rada hronisko nieru slimību, sirds mazspējas, cukura diabēta, bronhiālās astmas slimnieki. Nekad šīs slimības nav vienas – tās pavada, piemēram, asinsspiediena problēmas. Ja diabēta slimnieks saslimst ar kovidu, tas šim cilvēkam prasa daudz vairāk spēka un enerģijas, paņem organisma rezerves, novājina pilnībā.
Vakcīna ir palīgs, lai cilvēks ar tā jau nopietnām veselības problēmām būtu labāk pasargāts no kovida bīstamības, riskiem un tā sekām. Kovida dēļ jau esošās slimības arī var aiziet pilnībā šķērsām – kļūt daudz nopietnākas.
– Kāpēc senioriem un riska grupas cilvēkiem būtu jāvakcinējas, kā arī būtu jāsaņem balstvakcīna?
– Tā ir veselības drošība. Jo ilgāk lietojam vakcīnu, jo pēc pētījumos iegūtajiem pierādījumiem zinām, ka antivielu daudzums krītas. Ja veicam baltspoti, imunitāte tiek aktivizēta, jo antivielas saražojas tādā līmenī, kas spēj aizsargāt arvien vairāk.
Kamēr nesaslimst tuvinieks un radinieks, cilvēki domā – gan jau izsprukšu, es jau nekur neeju, risku nav. Es pat nekad neesmu ar gripu saslimis, kāpēc man ar kovidu būtu jāsaslimst. Es saku – jāvakcinējas tāpēc, ka nesaslims ar kovidu smagi. No manas prakses pacienti nav nonākuši slimnīcā kovida dēļ.
Tie, kuriem ir daudz hronisko kaišu, var nomirt tādēļ, ka šīs pamatsaslimšanas vīrusa infekcijas ietekmē var uzliesmot, saasināties. Piemēram, nomira viena sieviete, kurai kovids bija salīdzinoši vieglā formā, viņai nebija izteiktu simptomu, viņa nebija reanimācijā, bet viņai bija hroniska nieru slimība, un Covid-19 tādēļ parādījās.
UZZIŅAI
Omikrona šķietamais vieglums
Omikrona variants ir viens no lipīgākajiem zināmajiem vīrusiem. Vīrusa vieglums vairāk attiecināms uz vakcinētiem iedzīvotājiem un tiem, kas saņēmuši trešo poti. Iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām omikrona variants var noritēt smagāk, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
– Kāpēc vakcinācija pret Covid-19 ir īpaši rekomendēta senioriem?
– Cilvēkam novecojot, mainās imūnsistēma, līdz ar to samazinās arī spēja pretoties infekcijām un vīrusiem. Nevakcinēti seniori ir lielākā riska grupa, jo šeit apvienojas gan vecums, gan tas, ka cilvēkam nav bijusi saskare ar slimības ierosinātāju un nav vakcīnas aizsardzības.
Liela nozīme ir arī tam, kad seniors ir vakcinējies – cik ilgs laiks pagājis no pēdējās devas saņemšanas – un ar kāda veida vakcīnu viņš ir potējies. Tiem, kas vakcinējušies ar vakcīnu Janssen, balstvakcinācija jāveic 8 nedēļas pēc potes.
– Kāpēc jāvakcinējas, ja vairāk slimo gados jauni cilvēki?
– Sākumā ar vīrusa omikrona paveidu inficējās bērni un gados jauni cilvēki, bet tagad aizvien vairāk slimo cilvēki vecuma grupā 65+.
Senioriem bieži ir dažādas hroniskas slimības, kas palielina risku, ka omikrona infekcija varētu noritēt smagāk. Balstvakcinācija ir ļoti svarīga imūnsupresētiem cilvēkiem.
– Vai izslimot ir labāk, nekā vakcinēties?
– Diemžēl neviens nevar prognozēt slimošanas gaitu – vai tā būs viegla, vidēja vai smaga. Arī omikrons gados vecākiem cilvēkiem var noritēt pietiekami smagi, turklāt radīt ilgtermiņa problēmas. Pat viegla slimošanas gaita var atstāt būtiskas sekas. Vīruss nereti bojā plaušu audus un asinsvadus, mēdz būt arī neiroloģiskas sekas. Vakcīnas joprojām efektīvi pasargā no smagas saslimšanas un nāves.
– Kāpēc jāvakcinējas laikā, kad tik daudzi slimo?
– Vakcīna nesniedz pilnīgu aizsardzību pret inficēšanos, taču tā joprojām efektīvi pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar Covid-19.
Avots: profesors Ģirts Briģis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs
