Jaunajā vidē bērni, šķiet, iejutušies. ”Jāsaka, ka viss notika diezgan strauji un uzreiz. Saviem skolēniem atnācu un pateicu, ka mums būs bērni no Ukrainas. Lūdzu man palīdzēt un atbalstīt. Viņi man ir ļoti lieli palīgi.”

Atgūst normālas dzīves sajūtu

Marija Orlova, Jaroslava Trockoveca un Antons Korhovojs 7.b klasei pievienojušies pirms aptuveni divām nedēļām. Viņi nāk no dažādām Ukrainas pilsētām, pirms tam viens ar otru nebija pazīstami. ”Man šeit patīk. Bērni ir labsirdīgi, nav šāvienu, sprādzienu,” atzīst Marija, kuras dzimtā pilsēta ir Kramatorska.

Arī Antons no Zaporižjas atzīst, ka šeit jūtas kopumā labi. Jaroslava no Sumiem priecājas par pozitīvo attieksmi. ”Man te ļoti patīk, visi ir labi pret mums,” viņa saka.

Klases audzinātāja A. Jericjana, iepazīstinot ar katru no jaunpienācējiem, Jaroslavu raksturoja kā klusu, mierīgu meiteni, Marija uzreiz bijusi drosmīga, jau pirmajā dienā gājusi matemātikā pie tāfeles, savukārt Antons esot solīds, līdzsvarots, pašpārliecināts puika.

”Viņi iejutās labi, arī citi skolotāji saka, ka ļoti gudri bērni,” priecājas A. Jericjana, kurai nu ir 29 skolēnu liela klase.

Saviem jaunajiem klasesbiedriem viņi jau iemācījuši dažus vārdus ukrainiski. Trijotne labi pārvalda krievu valodu, līdz ar to arī tas palīdz iejusties jaunajā skolā. Marijai un Antonam krievu valoda arī ir saziņas valoda ģimenē.

A. Jericjana pastāsta, ka katram no bēgļu bērniem ir izstrādāts individuāls mācību plāns, tai skaitā ir papildu latviešu valodas nodarbības. ”Mums programmas atšķiras, viņiem ir 11 klases, mums – 12. Līdz ar to viņi ir pat solīti priekšā mūsu bērniem, viņi nāk un strādā pie tāfeles, viss notiek.”

Mazākās klasītēs ir arī skolotāja no Ukrainas, viņa strādā par skolotāja palīdzi. To, ka aiz muguras ir lieli pārdzīvojumi, A. Jericjana teic, ka nevarot bērnos just. ”Pagaidām tas nekādi ārēji neizpaužas. Varbūt satraukums bija sākumā, bet tagad viņi ir mierīgi, jo atrodas drošā vidē.”

Liepājas Liedaga vidusskolā mācās 19 bērnu no Ukrainas, pastāsta skolas direktore Inga Zeide. Ne visās klašu grupās, bet ir, piemēram, 2., 3., 7., 9. klasēs. ”Mācību saturs ir vairāk pakārtots socializēšanās aspektam, lai viņi atgūtu normālas dzīves sajūtu,” atzīmē I. Zeide. ”Viena daļa mācās Ukrainas skolā, tātad – attālināti. Tādēļ viņiem vairāk tieši socializācija nepieciešama.

Kas šobrīd viņiem ir vajadzīgs – komunikācija, attiecības ar citiem bērniem, jauniešiem. Palīdzība iejusties normālā ikdienā, aizmirst to, ko piedzīvojuši.”

”Protams, šo bērnu uzņemšana rada papildu darbu mūsu pedagogiem,” apliecina I. Zeide. ”Tuvojas mācību gada beigas, aizvadīti diagnosticējošie darbi, ir olimpiādes, priekšā eksāmeni. Taču bērnu vecāki ir ļoti pateicīgi par iespēju, kas tiek sniegta. Arī bērni ir ļoti laipni, no viņiem jūtam pateicību, ka var šeit iekļauties un ir gaidīti.”

Ja pagaidām uzsvars ir uz to, lai ukraiņu bērni šeit iejustos, tad no septembra, sākot jauno mācību gadu, mācību procesam būtu jābūt jau ar citu struktūru, vērstam uz rezultātu, sasniegumiem, ar citu jēgu, norāda direktore. ”Mums nākas par to domāt, jo daži apsver iespēju šeit palikt.”

Skolās vietu pietiek

Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Inga Ekuze pastāsta, ka teju visās vispārizglītojošās skolās mācās kāds bērns no Ukrainas. Kopskaitā – 66. ”Visvairāk bērnu ir Liedaga vidusskolā, 3. pamatskolā un 7. vidusskolā,” precizē Izglītības pārvaldes pārstāve.

Taču atzīmē, ka ne visu bērnu vecāki vēlas savu atvasi laist skolā ar mazākumtautības programmu, kā varētu šķist. Īpaši, ja ir doma saistīt savu nākotni ar Latviju, kas arī sarunās tiekot pausts.

”Stāsti ir ļoti dažādi, atšķirīgi, vieni nāk no aktīvās karadarbības zonas, citi nāk no klusākas teritorijas, bet visus ir skārusi kara tematika.”

Valsts ir piešķīrusi 257 eiro mācību procesa jeb individuālās programmas izstrādei un apguvei, kā arī 50 eiro mācību līdzekļiem. ”Šis finansējums seko katram bērnam līdzi,” atzīmē I. Ekuze.

Viņa arī atklāj, ka ne visi šeit dzīvojošie bērni mācības turpina kādā no mūsu izglītības iestādēm. Daļa bērnu mācās attālināti. ”Viņiem izglītības apguve ir obligāta, tieši tāpat kā pie mums. Līdz ar to bērns nemācīties nevar,” skaidro I. Ekuze.

Par to, vai Liepājas vispārizglītojošās skolās neaptrūksies vietas, ko piedāvāt bēgļiem, I. Ekuze norāda, ka pagaidām bažu nav. ”Varbūt runa varētu būt par kādām konkrētām klašu grupām kādā no izglītības iestādēm, tad tam tiks meklēti risinājumi.”

Liepājas pirmsskolas izglītības iestādēs mācās 44 bērni no Ukrainas. Pirmsskolas izglītības iestādē ”Mazulītis” ir atvērta īpaša grupiņa tieši ukraiņu bērniņiem, pamatā vecumposmā pieci līdz seši gadi, – tiem bērniem, kam jāapgūst obligātā skolas programma. Ar viņiem strādājot gan latviešu pedagoģe, gan arī pedagoģe no Ukrainas.

Tāpat plānots atvērt grupu ar 20 vietām privātajā pirmsskolas izglītības iestāde ”Pikucis”,  patlaban notiek sarunas par pedagoģiskā resursa nodrošināšanu.

I. Ekuze uzsver: ”Bērnudārzos tiek piedāvātas brīvās vietas, uz kurām negaida mūsu pašu bērni. Mēs ļoti labi apzināmies, ka prioritāte ir nodrošināt vietas mūsu pašu bērniem, līdz ar to neviens rindu nav apgājis.”

Tām mammām, kurām ir bērni vecumā no diviem līdz četriem gadiem, kam vietu bērnudārzā piedāvāt nevar, Izglītības pārvalde rosina kļūt par auklēm saviem bērniem, radu bērniem vai citiem no Ukrainas atbraukušo atvasēm. ”Jo, protams, iemesls, kādēļ bērnam ir vajadzīgs dārziņš, ir, lai mammas varētu strādāt.”

Pirms Lieldienu brīvdienām Dienvidkurzemes novada pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja deviņi bērni: pa trīs bērniem bija Pāvilostas ”Dzintariņā” un Vērgales ”Kastanītī”, divi mazuļi izglītojās Vaiņodes bērnudārzā ”Zīlīte”, bet viens – Aizputes pirmsskolas iestādē ”Pasaciņa”.

Savukārt vispārizglītojošās skolās bija uzņemti četri bērni – viens Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā, bet trīs iejutās Vaiņodes vidusskolas klašu kolektīvos.

”Daļai skolas vecuma bērnu, kuri apmetušies Vaiņodē, notiek attālinātais mācību darbs ar ukraiņu skolu. Šie bērni ir no vienas skolas,” norāda Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare.

Viņa norāda, ka bērnu skaits izglītības iestādēs vēl laika gaitā mainīsies. ”Jāsagaida, kamēr piešķir personas kodu. Mūsu izglītības iestādēs mēs uzņemt bērnus vēl varam,” viņa piebilst. Prognozēts, ka bērni no Ukrainas varētu tikt uzņemti arī Rucavā.