Rit piektais kara gads Ukrainā, Latvijā teju katru nedēļu izsludina gaisa telpas apdraudējumu, taču tikai tagad speram pirmos soļus, apzinoties rīcību ārkārtējā situācijā.

Par vēlu, bet process notiek

“Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumā” noteiktas trīs kategoriju patvertnes.

Pirmā attiecas uz kritisko infrastruktūru, un šī informācija ir slepena. Otrā kategorija – visas būves, kas tiks celtas, sākot ar 2027. gadu, – sešu vai vairāk stāvu daudzdzīvokļu mājas, izglītības iestādes, slimnīcas vai citas publiskās ēkas, kas lielākas par 2500 kvadrātmetriem, tajās obligāti jābūt patvertnei.

Iedzīvotājus visvairāk interesē trešā kategorija, jo šīs patvertnes plānots ierīkot esošajās ēkās, pielāgojot likumā noteiktajām prasībām. Diemžēl pašlaik Latvijā vēl nav ierīkota neviena patvertne.

G. Spinga precizē, ka runa ir par pašvaldības rīcībā esošajām ēkām:

“Patvertnes, kas bija ierīkotas padomju okupācijas laikos, pārsvarā visas ir privātā biznesa rokās.”

Lai valsts vai privātos īpašumus izmantotu publiskām vajadzībām, jābūt izsludinātam ārkārtas vai izņēmuma stāvoklim, lai drīkstētu tos rekvizēt.

Tomēr ir arī labā ziņa, norāda G. Spinga. Liepājas pašvaldība piedalās divos projektos.

Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts paredz, ka līdz 2028. gadam patvertnes ierīkos 16 pašvaldības objektos. Lielākā daļa līdzekļu – 85 procenti – nāks no ERAF, pašvaldība piedalīsies ar līdzfinansējumu.

“Finansējums uz katru objektu ir ap 45 tūkstošiem eiro, vienalga, vai tas liels vai mazs.”

Šie projekti ir apstiprināti, un, pēc G. Spingas teiktā, “notiek birokrātiskais process”.

Otrs ir Eiropas ekonomiskās zonas projekts, kurā apzināti vēl 14 pašvaldībai piederoši objekti, kurus var pielāgot patvertņu vajadzībām.

“Pārsvarā tās ir izglītības, medicīnas, kultūras iestādes un sporta infrastruktūra,” viņš stāsta.

Piemēram, Liepājas Latviešu biedrības nams, futbolistu ģērbtuves “Olimpijas” stadionā, primārās veselības aprūpes centri.

Plānos ir arī mobilās patvertnes, kuras izvieto cilvēku pulcēšanās vietās, tādas ir uzstādītas Ukrainas pilsētās. Tajās cilvēki var nogaidīt, līdz beidzas uzlidojums.

“Pārvietojamās patvertnes mēs saskatām arī pie Liepājai kritiskās infrastruktūras, lai personālam būtu kur patverties.

Lētas tās noteikti nav, bet tas ir risinājums, uz ko mums noteikti ir jāiet,” saka G. Spinga.

Izmaksas atkarīgas no kvadratūras un izkārtojuma, patvērums 40 cilvēkiem varētu maksāt ap 120 tūkstošus eiro.

“Vai tas viss nav ļoti par vēlu?” jautājumu uzdeva liepājniece. G. Spinga viņai pilnīgi piekrīt un atzīmē, ka 35 Latvijas atjaunotās neatkarības gados civilā aizsardzība bija atstāta novārtā.

Lai neuzkrīt žiguļa riepas

Par projektu līdzekļiem iekārtotie 30 objekti spētu uzņemt ap 17 tūkstošus iedzīvotāju.

“Ja pilsētā dzīvo 67 tūkstoši, protams, rodas loģisks jautājums, kurp lai iet pārējie 50 tūkstoši iedzīvotāju?”

spriež G. Spinga.

Risinājums ir iesaistīt īpašniekus daudzdzīvokļu māju pagrabu sakārtošanā. Ukrainas pieredze apliecinājusi, ka vismaz pieci stāvi virs mājas pagraba pasargā. Jo vairāk pārsedzes virs tā, jo drošāk.

“Tāpēc svarīgi, lai tad, kad attaisāt pagraba durvis, jums virsū neuzkrīt žiguļa riepas vai veca skapja durvis. Padomju laiku daudzdzīvokļu mājas tika celtas, tieši domājot par civilo aizsardzību, nevis lai turētu ievārījuma un gurķu burkas, un ne velti pagrabtelpas ir savienotas savā starpā.

Ja kādas kāpņu telpas durvis tiek aizbērtas ar gruvešiem, tad cilvēki var pārvietoties pa pagrabu uz nākamo kāpņu telpu,”

skaidro G. Spinga.

Civilās aizsardzības daļa sadarbībā ar apsaimniekotājiem apzinājusi visas mājas, kam vismaz pieci stāvi, Liepājā tādas ir 438. Pagrabu stāvoklis ir ļoti dažāds. Viena daļa ir iztīrīti, jo jau pirms dažiem gadiem to noteica ugunsdrošības prasības.

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) noskaidrojām, ka daudzās uzņēmuma pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās pagrabi atbrīvoti no sadzīves atkritumiem.

“Taču nevienā no ēkām pagraba telpas nav sakārtotas tā, lai tās atbilstu patvertnes prasībām –

vismaz divas izejas, papildu ventilācija, ūdensapgāde, biotualetes utt.,” saka LNA pārstāve Ita Cērmane.

Līdz šim arī neviena dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu par mājas līdzekļiem izbūvēt ēkā patvertni.

Iedzīvotāji gribētu, lai pagrabu atbrīvošanai kāds arī finansiāli palīdzētu. G. Spinga atzīmē, ka domes vadība informēta par to, ka noteikti nepieciešams atbalsta mehānisms konteineru novietošanai, lai varētu izvest sakrātās mantas.

“Jāpiekrīt, ka tas ir uz jūsu un namu apsaimniekotāja pleciem. Katrai mājai  ir lielāks vai mazāks uzkrājums, un dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs jāizdomā, kā to lietot,” iesaka G. Spinga.

Vajag dzelzs žalūzijas

Civilās aizsardzības daļa mudināja izglītības iestādes apzināt savus pagrabus un drošās telpas. Visās skolās, arī pašvaldības iestādēs noskaidrots, kurp doties, ja nav pieejamas patvertnes vai pagrabi.

Pēc sniegtajām vadlīnijām katrai skolai bija jāizstrādā rīcības plāns gaisa apdraudējuma gadījumā.

Liepājas pašvaldība izsludinājusi atklātu konkursu paziņojumu par būvniecību izstrādei un autoruzraudzībai esošo telpu pielāgošanai III kategorijas patvertnes ierīkošanai deviņās izglītības iestādēs.

Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktore Inta Korņējeva uzteic civilās aizsardzības speciālistu operatīvo iesaisti. Jau pavasarī kopīgi apsekotas telpas un izpētīts, kuras būtu drošās vietas.

“Esam viena no tām skolām, kur ir paredzēta patvertne. Skola ir celta pirms 80 gadiem, un padomju laikā šeit lejā bija šautuve,”

pastāsta direktore.

Tomēr šajā patvertnē nepietiktu vietas visiem audzēkņiem un personālam. Ik dienu skolā uzturas ap 1300 skolēnu un vairāk nekā simt darbinieku.

“Lai īslaicīgi patvertos, ir vieta 600 cilvēkiem. Skolai ir cokolstāvs, kurā logi ir mazi un atrodas augstu, šeit var patverties zem logiem. Ja tos aprīkotu ar nolaižamām dzelzs žalūzijām, situācija krasi uzlabotos un mēs visi varētu patverties,” viņa norāda.

I. Korņējeva pauž, ka viss jau ir naudā, par līdzekļu nepieciešamību informācija nodota pašvaldībai.

Skolas jaunais korpuss ir celts pirms 15 gadiem miera apstākļos, izmantojot ļoti daudz stikla, tāpēc tur nav iespējams uzturēties apdraudējuma laikā.  

Rīcības plāns veidots pēc krāsu principa. Pie dzeltenā apdraudējuma mācības turpinās, bet jāseko līdzi, vai apdraudējuma līmenis nepaaugstinās. Ja izsludināts oranžā līmeņa apdraudējums, tad pa noteiktiem ceļiem jāpārvietojas uz nosacīti drošām telpām.

Personāls rīcības plānu zina, par pārvietošanos atbildīgs ir skolas saimniecības vadītājs.

“Īsti nav iespēju izmēģināt drošos ceļus, jo topošā patvertne ir ļoti sliktā stāvoklī un bērnus tur iekšā laist nevar.

Varam izmēģināt ceļu līdz tai, pēc tam visus virzot laukā,” vērtē direktore.

Bērniem šādas norises ir pazīstamas, jo katru gadu skolā pārbauda ugunsdzēsības evakuāciju, un visi cilvēki skolas ēku atstāj trīs minūtēs.

Vienota rīcība

Plānus gaisa apdraudējuma gadījumā jāizstrādā visām pašvaldības institūcijām.

Koncertzālē “Lielais dzintars” katru gadu notiek vairāk nekā 200 koncertu un citu pasākumu, kurus apmeklē virs 200 tūkstošiem cilvēku.

Ja gaisa apdraudējuma brīdinājums tiks saņemts pasākuma laikā, koncertzālē iedarbinās balss apziņošanas sistēmu, ar kuras palīdzību apmeklētājus informē par situāciju un aicina sekot personāla norādījumiem, stāsta valdes loceklis Aldis Kaupa.

Atbildīgais darbinieks organizē visu ēkā esošo personu pārvietošanu uz iepriekš noteiktajām drošajām patveršanās vietām. Par tādām koncertzālē noteikti ēkas pagrabstāvi (-1 un -2) un evakuācijas kāpņu bloki.

Drošās vietas un pārvietošanās maršruti uz tām būs marķēti, lai apmeklētāji personāla pavadībā varētu operatīvi nokļūt drošībā, kur uzturēsies līdz turpmākiem oficiāliem norādījumiem.

“Šobrīd rīcības plāns vēl tiek pilnveidots un saskaņots ar visiem koncertzāles nomniekiem,

lai nodrošinātu vienotu un koordinētu rīcību ārkārtas situācijās,” uzsver A. Kaupa.

Tuvākajā laikā plānots organizēt civilās aizsardzības mācības, kuru laikā praktiski izspēlēs rīcību gaisa apdraudējuma gadījumā.

Liepāja pieteikusies pilotprojektam valsts apdraudējuma gadījumā un veido krīzes laika struktūru, pastāsta vecākais eksperts civilajā aizsardzībā Vilmārs Vecvagaris.

“Ikdienā tā nepastāv un tiek veidota uz papīra.

Ja valstī izsludina izņēmuma stāvokli, mobilizāciju vai karastāvokli, tad dome sanāk uz ārkārtas sēdi un aktivizē krīzes laika struktūru,” viņš skaidro.

Pašvaldības personālu plānots sadalīt vairākās kategorijās. Viena ir kritisko funkciju veicēji, kas turpinās savu darbu esošajā apjomā. Otra – atbalsta funkciju veicēji, kas ir izglītības iestādes.

Trešā kategorija attiecas uz tām jomām pašvaldībā, kuru darbība tiek apturēta valsts apdraudējuma gadījumā, – kultūra, sports, tūrisms un autostāvvietas. Šo funkciju veicējiem tiek piedāvāts brīvprātīgi iesaistīties civilās aizsardzības formējumos.

“Tas ir kutelīgs un juridisks jautājums, kas mums jārisina,” spriež V. Vecvagaris. Lai to paveiktu, Iekšlietu ministrijai jāsāk grozīt normatīvie akti.

Nepieciešams pilnvērtīgāk iesaistīt sabiedrību

Intervija ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Kasparu Āboliņu.

– Kāpēc Latvijā tik lēni rit III kategorijas patvertņu ierīkošana?

– Pēc projektu apstiprināšanas pašvaldībām un valsts iestādēm jāveic iepirkumi, projektēšana un patvertņu pielāgošanas darbi. Kopējais piesaistītais finansējums civilās aizsardzības infrastruktūras, tostarp patvertņu, attīstībai ir gandrīz 50 miljoni eiro.

Būtisks faktors ir laiks, kas nepieciešams no finansējuma programmas izveides un projektu atlases līdz konkrēta objekta pielāgošanas pabeigšanai.

Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem patvertņu izbūves un ēku pielāgošanas patvertņu vajadzībām procedūru vienkāršošanai un paātrināšanai” norādīts, ka visiem būvdarbiem telpu pielāgošanai III kategorijas patvertnes ierīkošanai ir paredzēts atvieglots būvniecības administratīvais process.

Tāpat secināts, ka pirmsšķietami valsts un pašvaldību institūcijām

nav pietiekama izpratne par būvniecības procesa regulējumu, kas, iespējams, arī rada sarežģījumus un kavējumus projektu īstenošanā.

Katrā patvertnē nav obligāti jāiegādājas viss aprīkojuma katalogā minētais, tas jāpielāgo konkrētās telpas veidam, izmantošanai un faktiskajām vajadzībām.

– Kā vērtējat pašvaldību gatavību rīkoties krīžu un apdraudējuma gadījumos?

– Gatavība pēdējos gados ir būtiski augusi. Visas pašvaldības ir izveidojušas civilās aizsardzības komisijas un civilās aizsardzības plānus un arvien vairāk iesaistās mācībās.

Tomēr būtiskākais ir tas, vai krīzes brīdī plānā paredzētie pasākumi tiek īstenoti, vai cilvēki zina savus uzdevumus, ir pieejami nepieciešamie resursi, ir nodrošināti sakari un iespējama sadarbība starp pašvaldību, valsts dienestiem, kritiskās infrastruktūras uzturētājiem, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām.

Tieši praktiskās gatavības stiprināšana šobrīd ir viens no galvenajiem uzdevumiem.

Viens no identificētajiem jautājumiem ir nepieciešamība pilnvērtīgāk iesaistīt sabiedrību kopumā, jo plašas krīzes gadījumā valsts un pašvaldību resursi var būt nepietiekoši, lai ātri novērstu apdraudējuma sekas.

– Vai tiek domāts par valsts līmeņa atbalsta mehānismu daudzdzīvokļu namu patvertņu aprīkošanai atbilstoši vadlīnijām?

– Jā, jautājums par daudzdzīvokļu namu un privātīpašumā esošu telpu iesaisti patvertņu tīklā ir viens no būtiskākajiem turpmākās attīstības virzieniem.

Normatīvais regulējums pašvaldībām jau dod iespēju paredzēt atbalstu šādu ēku pielāgošanai patvertņu vajadzībām, atbalsta apmēru un kārtību nosaka pati pašvaldība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests augustā uzsācis privātpersonu īpašumā esošo objektu apsekošanu, lai izvērtētu to atbilstību patvertņu ierīkošanai.

Vienlaikus paredzēts veicināt rūpnieciski ražotu tipveida patvertņu izmantošanu, jo tās iespējams izgatavot un uzstādīt ievērojami ātrāk nekā tradicionāli būvētas ēkas un izmaksas ir samērīgākas.

Fakti

Izglītības iestādes, kuru pagrabus pielāgos patvertnēm

• PII “Mazulītis” Dunikas ielā 17,
• PII “Pasaciņa” Klaipēdas ielā 65/67,
• PII “Zīļuks” Grīzupes ielā 29,
• Liepājas Raiņa vidusskola Lauku ielā 54,
• PII “Dzintariņš” Dzintaru ielā 90,
• Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola Krišjāņa Valdemāra ielā 35/37,
• PII “Delfīns” Elizabetes ielā 4,
• Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskola Rīgas ielā 50,
• PII “Prātnieks” Koku ielā 10.

Avots: Liepājas pašvaldība

Uzziņai

Padomi ģimenes rīcības plāna izveidei krīzes situācijā

– Vai mana esošā māja/dzīvoklis ir pietiekoši drošs, vai man ir citas opcijas, piemēram, vasarnīca, lauku māja, vecāku māja u.c. kur es varu ilgstoši uzturēties?

– Māja/dzīvoklis var būt mazāk drošs, ja blakus atrodas kāds kritiskās infrastruktūras vai militārs objekts, rūpnīcas, degvielas uzpildes stacijas, aizsargdambis, objekti, kam ir noteiktas aizsargjoslas u.c.

– Vai manā mājoklī ir uzstādīti dūmu detektori un vai tie strādā?

– Vai manā dzīvoklī/mājā ir uzstādīta signalizācija, vai visi ģimenes locekļi zina, kā to ieslēgt un atslēgt?

– Kādiem pakalpojumiem jābūt nodrošinātiem manā dzīvesvietā, lai tajā varētu ilgstoši uzturēties?

– Kāds ir siltuma avots un vai ir iespējas ierīkot alternatīvu?

– Vai es zinu, kā izslēgt elektrības, gāzes un ūdens padevi? 

– Vai es zinu tuvāko vietu, kur var saņemt dzeramo ūdeni (veikalu, dziļurbumu, artēzisko aku, ūdens pumpi u.c.)?

– Vai es zinu evakuācijas ceļus no savas mājsaimniecības?

– Vai es zinu, kur atrodas tuvākais bankomāts?

Avots: buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā”

Es domāju tā: kas atrodas jūsu pagrabā?

Inga Goguadze, strādā pastā:

– Tur daudz vietas nav aizņemtas. Bet kaut kādas sadzīves lietas tur turu – to, ko ikdienā nevajag.

Dzīvoju daudzdzīvokļu namā, tāpēc sanāk, ka citi arī tur kaut ko tur. Bet daudzi pagrabu arī neizmanto. Tas gan arī nav nemaz tik liels.

Alīda Samuseviča, profesore:

– Manā pagrabtelpā atrodas gardumi ziemai – konservējumi un ievārījumi.

Man ir privātmāja, zem kuras atrodas pagrabs. Tas gan nav ļoti piepildīts, jo tur ir tikai daži plaukti. Ziemā vēl tur atpūšas dažas puķes, kuras tiek turētas nākamajam gadam. Neko vairāk tur neturu.

Ludmila, dzīvo centrā:

– Man pagrabs drīzāk ir neliela telpa, gandrīz kā istabiņa. Tur ir diezgan silts, laikam apkures dēļ, tāpēc konservus un citus pārtikas krājumus tur neturu. Pagrabā stāv velosipēds, tukšās burkas un vēl dažas lietas.

Manuprāt, īsts pagrabs ir dziļāka vieta, kur parasti glabā konservus ziemai.

Ineta, menedžere:

– Manā pagrabā nekā nav, tas stāv tukšs. Dzīvoju tepat centrā, lielā daudzdzīvokļu mājā, un pagrabā neesmu bijusi jau simts gadu. Protams, zinu, kur tas atrodas un kā tur tikt iekšā.

Apsaimniekotājs visu ir iztīrījis un sakopis, tāpēc tur viss ir kārtībā – arī tad, ja kādreiz nāktos tur slēpties.

Skārleta Tomane, bērnu kopšanas atvaļinājumā:

– Īrēju dzīvokli divstāvu mājā. Zinu, kur ir pagrabs, bet to neizmantoju. Tas ir diezgan kritiskā stāvoklī, un man šķiet, ka tas arī nemaz nevarētu pildīt savu funkciju.

Bet saimnieki paši to māju tikai nesen iegādājušies un mēs tur esam pirmie īrnieki. Arī pati māja nav tajā labākajā stāvoklī, jo iepriekšējā saimniece tajā neieguldīja.

21Skatīt galeriju

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds”.