Naktī termometra stabiņš noslīd zem mīnus desmit grādu atzīmes, un ir grūti iedomāties, ka kādā mājā vēl varētu nebūt apkures. Tomēr tā ir. Cilvēki sildās, kā prot un kā var atļauties.

Apkures nav un šosezon arī nebūs divās mājās Karostā. Viena no tām ir divstāvu mūra ēka Pulkveža Brieža ielā. Mājā ir 22 dzīvokļi. Pieci no tiem stāv tukši. Kaimiņi saka: labajos laikos daži cilvēki labi pelnīja, visticamāk, paņēma lielus kredītus, dzīvokļos uztaisīja dārgu remontu, bet nu nevar par to samaksāt, tāpēc ir prom. “Ar viņiem arī mūsu problēmas sākās,” saka viena no kaimiņienēm, kas savu vārdu gan nevēlas minēt. Līdz ar to, ka šo dzīvokļu saimnieki par apkuri vairs nemaksāja, citiem bija jāmaksā daudz dārgāk. Bijuši pat mēneši, kad maksa par kvadrātmetru sasniegusi 2,30 latu.

64 kvadrātmetru lielajā dzīvoklī mītošais Ēriks Zēns saka: viņam sanācis 150 latu mēnesī par apkuri vien. Skaidrs, ka tādas summas neviens nebija gatavs maksāt, un iedzīvotāji no apkures atteicās. Bet jau pirms tam mājā bija notikusi revolūcija. Viens no tās iedzīvotājiem Edvīns Millers aģitēja kaimiņus, ka jātiek vaļā no namu pārvaldes “Karosta”, kas esot riktīgi žuļiki, un jāsaimnieko pašiem – tā mājā izveidoja savu biedrību “Pulkvedis”. Šī saimniekošana jau pirmajā gadā beidzās ar gandrīz 3 tūkstošu latu lielu parādu siltuma piegādātājiem, kas arī bija iemesls tam, ka nākamajā sezonā apkures vairs nebija. Patlaban mājā jau ir cita valde, bet pret E. Milleru ierosināta krimināllieta par līdzekļu izšķērdēšanu.

Pensionārei Gaļinai Stogonovai mugurā biezs džemperis un galvā cepure. “Protams, ka ir auksts!” saka sieviete, lai gan viņa ir viena no tām, kam ierīkots ar malku kurināms apkures katls. Viņa stāsta: malkas vajag daudz, jākurina divas, trīs reizes dienā – tad kaut kādu siltumu var uzturēt. Tomēr tā esot lētāk nekā agrāk, kad bija nenormāli dārgā centralizētā apkure. “Man ir tikai 120 latu liela pensija – es to nevaru atļauties,” viņa skumji saka.

Trīs gadus centralizētās apkures vairs nav arī divstāvu mūra mājā Imantas ielā 3a. To apsaimnieko uzņēmums “Liepājas Namu apsaimniekotājs”, kurš šīs saistības pārņēma no namu pārvaldes Karosta. “LNA” vadītājs Artis Rimma ieskicē šīs mājas problēmas: tas ir bijušais zirgu stallis, kas savulaik – vēl ļoti sen – pārveidots par dzīvojamo māju. Siltuma ekonomija tajā bija pavisam slikta, un rezultātā iedzīvotāji pirms trīs gadiem no apkures atteicās, jo mājā ir iespēja kurināt arī krāsnis.  

Andra Gertsona foto

Gaļina Stogonova piekrīt, ka kurināt ar malku ir lētāk nekā centralizētā apkure, tomēr cilvēkam ar tik mazu pensiju, kāda ir viņai, vienalga iznāk dārgi.

“Man ir tas labums, ka es šajā mājā neesmu nomitināts uz mūžu un man nav mazi bērni, kuriem salst,” saka Ēriks Zēns. Tāpēc viņš uz mājā notiekošo raugās diezgan filozofiskā mierā.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 30. janvāra numurā.

#kvards-20120130-05#