LETA
Jaunākā informācija:
20:59 Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā agresorvalstī aktivizējušies tā dēvētie partizāni, kas uzbrūk kara komisariātiem un traucē kara materiālu pārvadāšanai, vēsta krievu pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums “The Insider”.
Izdevums ziņo, ka Krievijā notikuši vismaz 23 uzbrukumi kara komisariātiem, tostarp 20 gadījumos izmantoti tā dēvētie Molotova kokteiļi.
Atbildību par šiem uzbrukumiem uzņēmušies dažādi grupējumi – gan anarhisti, gan Ukrainas atbalstītāji, gan galēji labējie.
Vienlaikus saskaņā ar mediju ziņām kopš 24.februāra, kad sākās atkārtotais iebrukums Ukrainā, Krievijā no sliedēm nogājuši 63 preču vilcieni, un tas ir gandrīz pusotru reizi vairāk nekā tajā pašā laika periodā pērn.
Par vienu no iespējamajām diversijām atbildību uzņēmies grupējums “Anarho-komunistu kaujas organizācija”.
Grupējums centies aizturēt vilciena sastāvu, kas atradies ceļā uz Vladimiras apgabalā izvietoto raķešu artilērijas arsenālu, taču sabotāžas akts savlaicīgi atklāts.
“Partizāni” paziņojuši, ka tos iedvesmojis baltkrievu aktīvistu “sliežu karš”, kas tika izvērsts Maskavas uzsāktās pilna mēroga karadarbības sākumposmā.
18:30 Valdība otrdien atbalstīja medicīnisko ierīču un zāļu ziedošanu Ukrainai 1,4 miljonu eiro vērtībā.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, ministrijā tika saņemta Ukrainas Veselības ministrijas vēstule ar lūgumu sniegt humāno atbalstu, lai nodrošinātu savlaicīgas medicīniskās palīdzības sniegšanu Krievijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā cietušajiem.
Ministrija izskatīja iesniegto zāļu un medicīnas ierīču sarakstu un izvērtēja iespējas sniegt valsts atbalstu Ukrainai, ziedojot zāles 680 000 eiro apmērā un medicīniskās ierīces 755 000 eiro apmērā, kas izmantojamas kara hospitāļa vajadzībām.
Īstenojot palīdzības sniegšanu, tiek ievērots princips – sūtīt tikai prasīto, kā arī ievērot visīsākās loģistikas ķēdes un centralizāciju, lai mazinātu Ukrainas puses administratīvo slogu un neradītu haosu.
Jau ziņots, ka iepriekš Ukrainai ziedotas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas, nestuves, antibiotikas, intravenozās ievades sistēmas, medicīniskās maskas, medicīniskie cimdi un citas medicīnas preces.
18:30 Krievijas karaspēks kopš 24.februāra Ukrainā zaudējis aptuveni 115 000 karavīru. Šis skaitlis ietver gan mirušos, gan ievainotos, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks.
“Krievijas armijas zaudējumi 132 kara dienu laikā ir līdz 115 tūkstošiem nogalināto un ievainoto. Armijas vienības zaudējušas 36 tūkstošus cilvēku, bet privātās militārās kompānijas līdz 12 tūkstošiem. Pārējie ir ievainotie,” paziņoja Podoļaks.
Viņš pavēstīja, ka no to armijas vienību personālsastāva, kas ieņēmušas Luhanskas apgabalu, palikuši tikai 25% līdz 35%.
18:29 Ukrainas atjaunošana nevar gaidīt kara beigas, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, otrdien Lugāno, Šveicē, ĀM parlamentārā sekretāre piedalījās Ekonomikas forumā, kas notika Ukrainas atjaunošanas konferences laikā, un konferences noslēguma sesijā, kurā tika publiskota Lugāno deklarācija.
Sarunās ar kolēģiem parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka pirms ziemas ir jāpalīdz Ukrainai atjaunot kritisko infrastruktūru, skolas un mājokļus.
Ciešā sadarbībā ar Ukrainu konferences dalībnieki – 42 valstis un piecas starptautiskās organizācijas – vienojās par Ukrainas atjaunošanas procesa pamatprincipiem jeb Lugāno deklarāciju.
Tā nostiprina septiņus principus Ukrainas atjaunošanai: partnerība, reformu fokuss, pārredzamība, atbildība un tiesiskums, demokrātiska iesaiste, ieinteresēto pušu iesaiste, dzimumu līdztiesība, kā arī ilgtspēja.
Kalniņa-Lukaševica tikās arī ar Pasaules Bankas grupas viceprezidenti Eiropas un Centrālāzijas reģionam Annu Bjerdi, kura pateicās par Latvijas ieguldījumu Pasaules Bankas Ukrainas atbalsta programmās.
Latvija bija viena no pirmajām donorvalstīm, kas piedalījās Pasaules Bankas aizdevuma Ukrainai līdzfinansēšanā, sniedzot granta iemaksu 5 miljonu eiro apmērā Pasaules Bankas trasta fondā. Šis finansējums ir nonācis Ukrainā. Papildus Latvija ir sniegusi arī finanšu palīdzību ar valsts galvojumu 10 miljonu eiro apmērā Ukrainas sociālās un nodarbinātības jomu atbalstam.
Sarunā ar Bjerdi parlamentārā sekretāre izteica atzinību par Pasaules Bankas ātro reakciju, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību Ukrainai. Viņa uzsvēra, ka Ukrainas valdība ir skaidri definējusi neatliekamās vajadzības: papildu bruņojums, finanses valsts pamatfunkciju veikšanai un sagatavošanās ziemas sezonai, kas ietver kritiskās infrastruktūras atjaunošanu.
“Starptautiskai sabiedrībai jāspēj mobilizēt nepieciešamie resursi atbalsta sniegšanai. Latvija tam kopumā ir veltījusi vairāk nekā 220 miljonu eiro, jeb aptuveni 0,75% no iekšzemes kopprodukta. Mēs turpinām atbalstīt Ukrainu arī īstenojot konkrētus attīstības sadarbības projektus,” pauda ĀM parlamentārā sekretāre.
Ekonomikas forumā tika meklēti efektīvākie risinājumi uzņēmēju iesaistei Ukrainas atjaunošanas projektos. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība veidot sadarbību starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem. Ukrainas premjerministrs informēja, ka infrastruktūras un ekonomikas atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 750 miljardi eiro.
Ukrainas atjaunošanas konferencē tika diskutēts arī par iespējām palīdzēt Ukrainai eksportēt graudus, tostarp par graudu eksportam papildus nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. Krievija turpina bloķēt Melnās jūras ostas, tādējādi radot globālu pārtikas krīzi.
16:23 Krievijas karaspēks Ukrainas Doneckas apgabala ziemeļos stipri apšauda Slovjansku, otrdien ziņo pilsētas mērs Vadims Ļahs.
“Slovjanska! Pilsēta tiek masveidā apšaudīta. Centrs, ziemeļi. Visi, meklējiet patvērumu!” sociālās saziņas vietnē “Facebook” raksta pilsētas mērs.
Ukrainas varasiestādes ir vairākkārt aicinājušas Slovjanskas iedzīvotājus evakuēties, frontes līnijai pietuvojoties Slovjanskai pēc Severodoneckas un Lisičanskas pilsētu krišanas.
Krievu īstenotajā bombardēšanā Slovjanskā kopš svētdienas nogalināti vismaz seši cilvēki un 19 ievainoti. Pirms kara Slovjanskā dzīvoja aptuveni 100 000 cilvēku.
Slovjansku un apgabala administratīvo centru Kramatorsku joprojām kontrolē Ukraina un šīs pilsētas ir nākamie mērķi Krievijas karaspēka ofensīvā Donbasā.
10:47 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 36 350 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1594 tankus, 3772 bruņutransportierus, 806 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 105 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 187 helikopterus, 660 bezpilota lidaparātus, 144 spārnotās raķetes, 2634 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 65 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
05:45 Krievija ir pastiprinājusi savu karakuģu grupējumu Melnajā jūrā, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība “Dienvidi”.
“Melnās jūras ziemeļrietumu daļā tagad ir trīs virsūdens un divi zemūdens kuģi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kas ir gatavi pielietot vairāk nekā 30 raķešu,” teikts pavēlniecības paziņojumā.
Pavēlniecība atzīmēja, ka ienaidnieka satraukums par Čūsku salas atgriešanos Ukrainas kontrolē ir aktivizējis tā aviāciju. Līdz ar to raķešu triecienu draudi Odesas pilsētai un apgabalam un Mikolajivas apgabalam, tostarp no gaisa, ir diezgan būtiski un ticami.