Daces Kupces-Krieviņas personība lauž dažbrīd sabiedrībā valdošos stereotipus par to, kādas mēdz būt, viņas vārdiem runājot, papīru žurkas, kas dienas lielāko daļu pavada birojā pie dokumentu kalniem.

Dace ir daudzpusīga, aizrautīga un var lepoties ar interesantiem hobijiem. Viņa ir daudzkārtēja Latvijas čempione minigolfā, gatavo rotas, audzina meitiņu Karmenu, zīmē, un no 1991. gada viņas kaislība pret zirgiem pakāpeniski materializējusies šo dzīvnieku modelīšu kolekcijā. Daces arhīvā ir arī 70 mākslas filmu par zirgiem, un tas nemitīgi tiek papildināts. Būšana kopā ar zirgu viņu paceļ spārnos, bet, kad ir negarastāvoklis, kolekcijas aplūkošana un figūriņu paņemšana rokās nomierina un uzlabo omu.

Zirgu “medības”

Jau bērnībā Dacei zirgs likās īpašs. Pirmo kolekcijas zirgu viņai no Zviedrijas atveda mamma. “Sāku krāt naudu, pirku zirgus, ar kuriem arī spēlējāmies, skatoties uz tiem, rodas bērnības sajūta. Vēlāk ar māsu sākām trenēties jāšanas sportā. Lai gan ar sportu vairāk nodarbojās māsa, man patika būt blakus zirgam, tīrīt, atstaigāt, atsoļot, apčubināt. To varētu nosaukt par kaislību,” šķirstot kladīti, kurā bērnībā līmēti zirgu foto, stāsta Dace.

Liela daļa Daces kolekcijas eksponātu ir no firmas “Breyer”. Amerikāņu firma zirgu modeļus sāka gatavot pavisam nejauši. Tai pasūtīja izveidot zirga figūriņu kamīna pulkstenim. Tas izdevās tik labi, ka bija pieprasījums nevis pulksteņa, bet zirga figūras dēļ. Tā “Breyer” sāka ražot šī graciozā dzīvnieka modeļus. Dace kā dārgumu no sekcijas izņem savu pirmo “Breyer” kolekcijas pārstāvi (attēlā). “Es to tik ilgi gaidīju! Tad, kad sāku krāt zirgu modeļus, Latvijā tos nevarēja nopirkt, bet internetā bija grūti pasūtīt, nebija ne paypal, nekā, un ar visām piemaksām tas man bija par dārgu. Tā kā mans krusttēvs dzīvo Amerikā un mēdz apjautāties, ko lai atsūta, es paprasīju “Breyer” zirgu, un viņš man to atsūtīja,” ar mirdzumu acīs atceras Dace.

Kad Dace sāka braukāt uz minigolfa sacensībām pa Eiropu, tika apzināti attiecīgajā valstī esošie zirgu modeļu veikali un sacensības apvienotas ar kolekcijas papildināšanu. Ar smaidu uz lūpām sieviete atceras: “Iegājām veikalā, un es tētim saku “Tēt, man vajag uz vārdadienu, uz dzimšanas dienu, vajag to… to…”

Vācu firmas “Schleich” zirgu modeļi Daces kolekcijā pilnībā pārstāvēti, sākot no 2002. gada izlaiduma. Firma “Schleich” ražo arī citu dzīvnieku modeļus. Dace stāsta: “Es mācu meitai, kādi izskatās dzīvnieki. Ja manā bērnībā bija rozā un zaļas lauvas, tad tagad es varu bērnam ar šo modelīšu palīdzību parādīt, kā reāli izskatās dzīvnieki.”

“Jūs nevarat iedomāties, kas notiek tādā modelīšu pasaulē, man pat nav miljonā daļa no tā visa,” stāsta kolekcionāre. Viņas kolekcijā šobrīd ir aptuveni 230 zirgu, no kuriem daļa ir dāvināti. Pašas pirkto figūriņu kopējās izmaksas ir 640 latu apmērā. Ja sākumā Dace kolekciju papildināja ar zirgiem, kurus varēja dabūt, – ar zīmuļu asināmajiem, mīkstajām mantiņām –, tad tagad sieviete izvērtē, ko vēlas iegādāties, ko ne, jo ir daudz vairāk iespēju dabūt kāroto. Viņa ar aizrautību stāsta: “Svarīgi ir tas, ka šobrīd zirgu modelīšus var nopirkt tepat, Latvijā, nav jābrauc uz ārzemēm.”

Daces kolekcijā ir arī konkrētu zirgu prototipi. Sieviete norāda uz zirgu, kas pašlaik ir pasaulē labākā iejādes zirga Salinēro (Nīderlandes sportistes Ankes van Grusvenas zirgs) minikopija. Tam blakus lepni gozējas viena no pasaulē labākajiem konkūra (lēkšana pāri barjerām) zirgiem – Miltona prototips, kurš reālajā dzīvē jau lēkšo viņā saulē.

Naudas izteiksmē dārgākais Daces kolekcijā ir jaunākais “Breyer” modelis. Tas maksājis 33 latus. Bet ne jau vienmēr jāiztērē šādas summas, lai tiktu pie interesanta kolekcijas papildinājuma. Viņa stāsta: “Biju šokēta. Liepājā humpalu veikalā iegādājos zirgu par vienu latu. Izrādījās, ka arī firma nav zemē metama – “Grand Champion”.

Latvijā nenovērtē

Dace ne vien krāj, bet arī zīmē zirgus un citus dzīvniekus. Viņas zīmējumi ir kārtīgi jāizpēta, lai saprastu, ka tās nav fotogrāfijas, jo zirgi ir ļoti precīzi pārzīmēti no foto. “Man patīk pārzīmēt, tikai tad var atainot visas nianses. Es arī netiecos uz zīmēšanu bez foto, apbrīnoju tos, kuri to var izdarīt, bet es to nevaru un nevēlos darīt,” savu izvēli skaidro Dace.

Zirgu mīļotāja zīmē arī pēc pasūtījuma. “Daudzi prasa, cik tas maksā, bet tā arī apstājamies pie cenas. Neesmu gatava strādāt 12 stundu par ceineri. Kad zīmēju, es dzīvnieku appaijāju. Tur ir ielikta sirds daļiņa. Cilvēki Latvijā to nespēj novērtēt,” skumji atzīst Dace. Tomēr nauda nav galvenais iemesls šai nodarbei. “Reiz uzzīmēju suni, kas bija saimnieces mīlulis un bija jau miris. Piemiņai bija palikušas tikai dažas sliktas kvalitātes fotogrāfijas. Zīmējot man acis sāpēja, bet rezultāts bija tā vērts, saimniece ieraugot apraudājās. Tas bija kaifs, kaut kas vairāk nekā izteikti vārdi. Es zīmēju emociju, nevis naudas dēļ,” stāsta sieviete.

“Saprotu, ka man ir daudz ko mācīties, ir kur tiekties, bet zinu meiteni no Krievijas, kura pasakaini zīmē. Viņai ir divas augstākās izglītības zirgu gleznošanā. Domāju, ka ar savu Bērnu mākslas skolas izglītību taču nezīmēju slikti, ir ar ko lepoties!” priecājas Dace.

Vai ies mammas pēdās?

Dace, cik vien iespējams, cenšas apmeklēt pasākumus, kur var būt blakus zirgiem. Tās ir Zirgu dienas Inčukalnā, Jurģa kauss un citas sacensības. Viņa plāno pati atkal uzkāpt zirga mugurā un sajust īpašo brīvības sajūtu, kas rodas lēkšojot. Un smaidot ar cerībām stāsta: “Zirgu dienās uzliku meitu uz ponija, nost nevarēju dabūt, man bija prieks, jo jutu – būs laiks, kad mēs varēsim jāt kopā.”

Kolekcijā šobrīd ir 230 zirgu.

Dace ar savas kolekcijas pirmo zirgu.