Nesen uz kino ekrāniem nonākusi vēl viena Latvijā veidota spēlfilma “Cilvēki tur”. Divas nedēļas tā bija redzama arī Liepājā. Apmeklējot vienu no pēdējiem seansiem, starp aktieriem pamanījām arī liepājnieci Agnesi Frišfeldi (24), kuras varonei filmā bija visai atklātas ainas.

“Smagi, interesanti, visādi,” –  šādiem vārdiem jauniete raksturo filmēšanas procesu. Pēc filmēšanās par aktrises karjeru viņa vēl nedomājot, bet vienmēr gatava piedalīties jaunos projektos. Tuvāka sirdij joprojām esot dejošana, ar ko viņa ikdienā pelna iztiku.

Tumša, nekārtīga, piesmēķēta kāda dzīvokļa istaba. Redzama blonda meitene un vairāki jauni vīrieši. Tiek apspriestas darba iespējas. Vairumam cilvēku tas šķitīs kas nepiedienīgs, nepieņemams. Taču meitenei citas iespējas nav, un Ilona piekrīt būt par web čata meiteni – meiteni, kas atkailinās un dejo kameras priekšā. Šis solis patiesībā daudz ko mainīs viņas dzīvē. Sabojāsies attiecības ar draugu, vēlāk arī ar brāli. Taču viņa, gluži kā citi filmas varoņi, tikai cīnās par savu vietu skarbajā mikrorajona pasaulē.

Agnese atzīst, ka, izlasot filmas scenāriju, tā likusies interesanta. “Domājoša, bez bum, bum, bam, pif-paf,” viņa raksturo. “Man interesanta likās arī meitene, tāpēc piekritu viņu tēlot. Mēģināju ar savu varoni saaugt, būt vienam veselam, taču īsti neizdevās. It kā biju dziļi iekšā, it kā nebiju. Nevarēju saprast: kādai būtu jābūt manai varonei, un vai tādu, kādu esmu viņu iedomājusies, viņu grib redzēt arī režisors. Spēlēju it kā sevi, it kā to meiteni.” Agnese saka, ka viņa tā naudu nepelnītu. Jo gandrīz visa peļņa tiekot atdota darba devējam ar iesauku Šokolāde. “Tādā ziņā man viņu bija žēl,” teic web čata meitenes atveidotāja. Atkailināties kameras priekšā Agnesei nav bijis grūti, jo ikdienā viņa dejo striptīzu klubā “Fontaine Palace”. Nu jau divus trīs gadus, un pie tā pieradusi. Iespējams, arī tāpēc filmas veidotāji viņu uzrunājuši, jo meklējuši, kam nebūtu ar to problēmu. “Man tas likās kaut kas līdzīgs privātai dejai. Tikai neredzi otru cilvēku, viņa emocijas,” atšķirību iezīmē jauniete. Turklāt, uzņemot atklātās ainas, visi tikuši raidīti ārā. Palikuši tikai režisors un operators. Grūtības drīzāk esot sagādājusi aina, kur, izģērbjoties galvenā varoņa Jana, viņas drauga priekšā, vajadzējis notēlot kautrīgumu.

Agnese domā, ka filma daudziem sniedz ieskatu pavisam citā pasaulē – sarežģītā, smagā. Tā bijusi kas jauns arī viņai pašai, jo ikdienā tādā atmosfērā, kur viens otru sit, aplaupa, nav dzīvojusi. “Kāds internetā bija ieteicis šo filmu parādīt Saeimas deputātiem. Laba ideja! Viņi redzētu, ka ir arī tāda dzīve, ko cilvēki tik nedara, lai izdzīvotu, pakāptos,” pārliecināta dejotāja, iespējams, tas pamudinātu arī ko mainīt. Viņa atzīstas, ka šādā vidē diez vai varētu izdzīvot. Sajuktu prātā, ja katru dienu būtu jādomā, uzdodot sev jautājumus kas, kur, ko utt.

Agnese par filmu ir dzirdējusi dažādas atsauksmes. Citam patīkot, citam ne. Jauniete saprot, ka šis kino darbs nav tāds, kas varētu patikt visiem. “Tāda psiholoģiski smaga,” viņa smaidot saka. Galīgi neesot popkornfilma. Pati filmu redzējusi vairākas reizes. Bijusi arī uz pirmizrādi Rīgā kinoteātrī “Forum Cinemas” kopā ar visu komandu. Salīdzinot redzēto tur un šeit, Liepājā, kvalitāte esot stipri atšķīrusies. “Tik tumšs, ka cilvēku emocijas, sejas izteiksmes nav redzamas. Arī skaņa par klusu,” Agnese uzskaita, kas nav paticis. Viņasprāt, ja būtu kvalitatīvāka skaņa un bilde, tas daudz vairāk būtu uzrunājis skatītājus Liepājā, jo dzirdējusi, ka seansi bijuši maz apmeklēti.

Interesanti, ka liepājniece ne ar vienu no filmas veidotājiem iepriekš nav bijusi pazīstama. Viņu atrada caur portālu draugiem.lv. Uz provēm bijušas uzaicinātas vēl vairākas meitenes, taču galu galā izvēlēta liepājniece. Arī ar krievu valodu Agnesei nav bijis nekādu grūtību. “Jā, jā, tā ir mana balss, nav pārrunāta,” smaidot apstiprina dejotāja. Šo jautājumu viņai esot uzdevuši arī citi. “Mana mamma ir bijusi krievu valodas skolotāja, bērnībā sētā spēlējos ar krievu draudzenēm,” viņa pastāsta, kā samācījusies tik labi runāt svešajā mēlē.

Agnese atzīstas, ka filmēšanā esot gājis visādi, taču režisors vienmēr ievirzījis pareizajā straumē. Skatoties galarezultātu, viņa pārliecināta, ka vienā vai otrā epizodē tomēr varējusi nospēlēt labāk. Visvairāk pārsteidzis tas, kā aktieri uz sitienu pratuši raudāt. “Skatījos ar vaļēju muti,” smejoties teic jauniete. Vai nav vēlēšanās tagad pašai kļūt par aktrisi? Agnese atbild domīgi: “Nesaku tam nē, un nesaku arī jā, jo man liekas, ka neesmu tik profesionāla vēl šajā jomā. Man tas šķiet ļoti sarežģīti. Man vēl daudz jāaug.” Liepājniece piebilst, bijis forši piedalīties, vismaz kaut kas jauns un interesants.

Uzziņai

“Cilvēki tur” ir pirmā valsts finansētā Latvijas spēlfilma pēc neatkarības atgūšanas, kas uzņemta krievu valodā. Spēlfilma ir multinacionāls projekts, kurā piedalās Krievijas, Lietuvas un Latvijas aktieri.

Filmas “Cilvēki tur” ražošanas process sākās 2008.gadā un aizņēma trīs gadus. Filma uzņemta vairākos Rīgas mikrorajonos. Lomās redzami jaunie aktieri no Sanktpēterburgas – Iļja Ščerbakovs, Semjons Serzins un Mihails Razumovskis.

Filmas “Cilvēki tur” galvenais varonis ir Jans, kurš kopā ar draugu Krekeri cīnās par savu vietu skarbajā mikrorajona pasaulē. Viņu abu kontā jau ir vairākas zādzības un citi likumpārkāpumi, taču pēc tikšanās ar Sabīni, skaistu meiteni no pārtikušas ģimenes, Jans vēlas mainīt savu dzīvi un atbrīvoties no mikrorajona pagātnes rēgiem. Diemžēl pievienoties “zelta jaunatnei” nav tik vienkārši, līdz ar to viņa cerības uz mīlestību un mietpilsoniski laimīgu dzīvi draud sabrukt. Jans secina, ka paļauties var tikai pats uz sevi.

“Cilvēki tur” ir uzņemta studijā “Lokomotīve“, kas ir viena no visaktīvākajām Latvijas filmu studijām, kas šogad sola pirmizrādes vēl divām spēlfilmām. Patlaban studijā “Lokomotīve” top arī Ivara Tontegodes pilnmetrāžas spēlfilma “Sēņotāji” un Karapetjana šausmu filma “M.O.J.”, kā arī Viestura Kairiša dokumentālā filma “Pelikāns tuksnesī”.

Foto no kasjauns.lv arhīva

Filmas radošā komanda pirmizrādē kinoteātrī “Forum Cinemas”: Semjons Serzins (no kreisās), Iļja Ščerbakovs, Andrejs Račkovs, Mareks Marcinkēvičs, Agnese Frišfelde un Andris Gross.