Vismaz reizi mēnesī Mārtiņš Ancāns kopā ar savu draudzeni Mairu Melveri sēžas automašīnā un dodas tādā kā ekspedīcijā – meklēt avotu ņemšanas vietas Latvijā. Ja brauciens bijis sekmīgs un avots atrasts, viņš to atzīmē kartē, – lai arī citi redz. “Mūsu ideja ir ne tikai popularizēt avotu ūdens ņemšanas vietas,” paskaidro Mārtiņš, “bet arī vēlamies rosināt cilvēkus ceļot un apskatīt dzimto zemi. Karte noderēs tiem, kuriem patīk ceļot ar mērķi.”

Iepazīst mīļo zemīti

Avotu (ūdens ņemšanas vietu) meklēšanu un to atzīmēšanu kartē Mārtiņš sācis aptuveni pirms diviem gadiem. “Maniem vecākiem bija paraža kaut kur iebraukt un paņemt avota ūdeni,” tinot “filmu” atpakaļ, atminas vīrietis. Viņš pieļauj, ka tas varētu bijis pamudinājums. “Iedomājos, kāpēc to visu neapvienot kartē, lai arī citi redz, kur meklēt avotus.” Domāts, darīts! Un šobrīd interneta vietnes “Facebook” kontā “Latvijas avoti” var atrast Mārtiņa lolojumu, kā arī sekot līdzi aktuālākajām ziņām, jo Mārtiņš regulāri ievieto arī fotogrāfijas un video.

Avotu meklēšana ir gluži kā piedzīvojums, atzīst M.Ancāns, kurš pēc 10 gadu dzīvošanas Rīgā, šajās dienās pārcēlies atpakaļ uz dzīvi Liepājā.

“Piemēram, braucām skatīt Gobdziņu klinšu avotu pie Skrundas. Kamēr mēģinājām līdz tai vietai tikt, ar mašīnu pamatīgi iestigām mālos. Nācās meklēt palīdzību,” smaidot atminas Mārtiņš.

“Vislabāk man patīk kaut kur braukt ziemā, jo tad skatam paveras krāšņi skati. Vasarā viss ir aizaudzis, skatu aizsedz lapas. Ziemā ir forši brist pa sniegu, un tur, kur ir aizsalis, vieglāk tikt pāri.” Ekspedīcijās Mārtiņš ar draudzeni dodas vismaz reizi mēnesī, bet visbiežāk divas un trīs. “Braucam nedēļas nogalēs. Tas reizē ir tūrisms. Šādā veidā esam iepazinuši ļoti daudzas Latvijas vietas. Un mūsu ideja jau tāda arī ir – popularizēt avotu ūdens ņemšanas vietas, to apvienojot ar tūrismu.” Tāpēc atrastās un apmeklētās vietas Mārtiņš atzīmē kartē, – lai redz arī citi. “Tā ir mana pašiniciatīva, no tā neko nepelnu,” norāda vīrietis, “tiem, kuri ikdienā lieto avota ūdeni, un kuriem patīk paceļot, apskatot Latvijas āres, gribu parādīt, kurp iespējams aizbraukt.”

Pagaidām Latvijas kartē atzīmētas ap 60 avotu ņemšanas vietu, taču M.Ancāns zina, ka noteikti ir krietni vien vairāk. Redzot sociālajā tīklā “Facebook” Mārtiņa darbošanos, nereti kāds padaloties ar koordinātām, kur atrast avotus. “Jā, it kā iedod, bet ir gadījies, ka tomēr neprecīzi. Izstaigājam un neatrodam. Tā ir gadījies vairākas reizes. Tāpēc tagad, ja kaut kur braucam, tad cenšamies noskaidrot līdz četru sešu metru precizitātei.” Taču par jebkādu informāciju liepājnieks ir pateicīgs un aicina ziņot savā “Facebook” kontā “Latvijas avoti”.

“Esmu saņēmis ne tikai pozitīvas atsauksmes, bet arī negatīvas,” atklāj liepājnieks. “Man ir rakstījuši, sakot: “Avotu zinu, bet neteikšu tā atrašanās vietu.” Baidās, ka cilvēki atbrauks, visu piemētās.

Bet es neticu, ka tie, kuri brauks skatīties avotu, ies mežā, līdīs cauri krūmiem, lai tikai to atrastu, būs īstie gružotāji. Ja ir kāda tērcīte, ko negrib rādīt, – labi, lai tā būtu.”

Mārtiņš gan aicina: “Ja dodies uz kādu sev mīļu avotu, iemet mašīnā kādu maisiņu un nedaudz tur piekop apkārtni, ja vajadzīgs.” Arī pats tā darot: “Tas jau neprasa daudz darba. Pacelt nomesto pudeli man nav grūti, neizturos kategoriski – nav mans, tāpēc neceļu. Par to, vajag vai nevajag, nemaz neaizdomājos. Daru un viss.”

Dāvana Latvijai simtgadē

“Runā, ka avota ūdens ir enerģiskāks vai kā, bet es nezinu. Pats neko nejūtu,” pasmaida Mārtiņš, un bilst, ka ikdienā dzerot tikai avota ūdeni. Ir divas vietas, kur regulāri piestājot: pa ceļam uz Rīgu pie Skrundas avota, kas atrodas pašā Cieceres upes krastā, un Rīgā pie Ķekavas avota. “Šīs vietas paši esam atzinuši, kā labas, tur arī ūdeni ņemam. Vispār gribētu visiem atrastajiem avotiem veikt analīzes, lai noskaidrotu, tā kvalitāti, cik tīrs tas ir, vai ir dzerams, un rezultātu ievietot arī kartē – aprakstā pie katra avota. Bet tas prasa finanses. Analīzes maksā aptuveni 15 eiro.”

Mārtiņš nevar lepoties ar to, ka būtu nogaršojis pilnīgi visu atrasto avotu ūdeni. “Pa lielam esmu, jā, bet, piemēram, Rīgā Āgenskana avotu neesmu dzēris. Neuzdrošinos. To, vai ūdeni dzert, protams, nosaka arī vieta, kurā avots atrodas.”

Jaunākā vieta, kur Mārtiņš bijis,meklējot avotu, ir Vērgale. Tur atrasts Brūveru avots. “Ūdens izskatījās zaļš, tāpēc atkal būtu bijis vērtīgi paņemt analīzes un noskaidrot, vai tas ir dzerams,” noteic liepājnieks. Pašā Liepājā viņš apmeklējis avotu Karostā, bijis arī Rucavā lūkot Leju svētavotu, Vaiņodē – Lielbātas avotu.

“Ja pavēro karti, tad ir daudz tukšu apgabalu, piemēram, Saldus rajons, Aizkraukles rajons, Balvu rajons. Ticu, ka tur noteikti ir kāda avota ūdens ņemšanas vieta,”

M.Ancāns norāda, ka darbs nebūt nav galā. Ko meklēt un pētīt vēl esot daudz.

Mārtiņš pamanījis, ka viņa darbošanās cilvēkus interesē. “Karte ceļo, tiek šērota,” priecājas vīrietis un atklāj, ka pašam ir radusies vēlme līdz Latvijas simtgadei kartē atzīmēt vismaz 100 avotu ņemšanas vietas. “Manuprāt, tā būtu skaista dāvana. Šāda karte būtu vērtība,” uzskata liepājnieks, “jo šādas kartes nav. Ģeologs Guntis Eniņš ir kaut ko taisījis. Man ir pieejama 1992.gada karte, zīmēta ar roku. Tā ir nepilnīga, nav precīzu koordināšu. Bet ar mūsdienu tehnoloģijām varētu izveidot diezgan smalku karti. Savu izveidoto karti ļoti vēlos pilnveidot – gan ar aprakstiem, pievienojot fotogrāfijas un video, gan arī ūdens analīžu rezultātiem.”