Garām pieturai iet angliski runājošu jauniešu bariņš. Katram rokā pa diviem nelieliem maisiņiem, piepildītiem ar cigarešu blokiem un dažādiem dzērieniem. Pēkšņi vakara mieru pārtrauc plīstošu trauku blīkšķis, tad skaļi, sirsnīgi smiekli. Izrādās, iepirkuma maisiņš nav izturējis ieliktā satura smagumu un rokturītis saplīsis. Tikko pirktās glāzes saplīsušas.

Bet tas nav iemesls skumšanai. Gadus divdesmit vecie puiši smejas, vēderus turēdami, un aicina pieturā stāvošos nesmieties par drauga ķibeli, un lasa saplīsušās lauskas. Galvas noliekuši pie zemes, viņi cītīgi savāc pat mazākos stikla gabaliņus un iemet konteinerā.

Tā ir angļu audzināšana. Bez nevienas lauskas! Vai latviešu audzināšanas dēļ visas lauskas nepaliktu uz ielas?