Rādās, ka mūsdienās vidusskolēnam sava automašīna ir nevis tāpēc, lai, piemēram, zīmētos klasesbiedru vidū, bet gan nepieciešamība. Kāpēc, stāsta trīs puiši ar tiesībām. Jāpiebilst gan, ka spēkrata uzturēšana galvenokārt gulstas uz viņu vecāku pleciem.

Sniedz citas ērtības

Liepājas Raiņa 6.vidusskolas 12.b klases skolnieka Paula Kūļa īpašumā ir sudrabkrāsas “Mercedes Benz CLK 200”. “Aizgāju uz autoplaci, un šī likās diezgan foršā stāvoklī. Patika arī kupeja. Cena ietilpa plānotajā naudas summā,” par automašīnas iegādi stāsta vidusskolnieks. Viņš priecājas: “Ir forši, ka pēc tiesību nolikšanas uzreiz ir ar ko braukt.” Lai arī vasarās piestrādāts, lielu daļu no nepieciešamās summas pielikuši vecāki. “Būtībā viņi man šo auto uzdāvināja,” sakot vecākiem paldies, teic Pauls. Arī tagad viņi sedzot degvielas izmaksas. Jaunietis ar baltajām tiesībām brauc kopš 16 gadu vecuma. Trenējies ar žigulīti.

Ar savu mersedesu Pauls uz skolu brauc katru dienu un apgalvo, ka auto ikdienā ļoti palīdzot. “Ja esmu ko aizmirsis, varu ātri aizbraukt pakaļ,” vienu no plusiem min skolēns, kura dzīvesvieta ir Ezerkrastā. Agrāk viņš uz izglītības iestādi būtu stūrējis ar velosipēdu. “Auto ir pavisam citas vērtības,” smaidot tomēr teic Pauls. Viņš uzskata, ka atstāt savu braucamo pie skolas ir droši. Turklāt, ejot pa skolas gaiteni, pa logiem to varot uzmanīt. Tāpat nekas par zādzībām attiecībā uz automašīnām neesot dzirdēts. Par velosipēdu gan jaunietis nebūtu tik drošs. Parasti mersedess tiekot atstāts pie skolas, bet, ja gadoties atbraukt pārāk vēlu, vietas vairs neesot. “Tad vai nu braucu tālāk, vai dziļāk skolas teritorijā”. Skolēnu un mācībspēku automašīnas savā starpā sadzīvojot labi. Tādēļ, ka audzēknim ir automašīna, konflikti neesot. To uztverot kā normu.

Autovadītāja apliecība ir arī Paula klasesbiedram Rihardam Jūlijam Grundbergam. Viņš to nokārtojis apmēram pirms pusgada. Kāpēc? “Gribējās uzreiz tā – kad ir 18, lai ir arī tiesības,” vidusskolēns smaidot saka, lai gan nevar īsti paskaidrot, kāpēc tas mūsdienās jauniešiem ir tik svarīgi, sevišķi puišiem. “Tas laikam asinīs. Uzreiz tāda brīvība,” min Rihards Jūlijs. Taču arī meitenes aktīvi kārtojot tiesības jau vidusskolas laikā. “Daudziem tas nemaz nav nozīmīgi. Tas ir atkarīgs arī no ģimenes,” domā puisis. Jo nereti atvasi kārtot tiesības mudina tieši vecāki.

Rihards Jūlijs dzīvo Durbē, tāpēc auto ir vienkārši ikdienas nepieciešamība, lai tiktu līdz izglītības iestādei. Viņš pagaidām gan izmanto vecāku spēkratu, nākotnē plāno iegādāties savu. “Izņemot kājāmgājējus, visvairāk brauc ar autobusu, tad ar velosipēdiem, ir arī motorolleri,” kāds ir visbiežākais skolēnu pārvietošanās veids 6.vidusskolas audzēkņiem, novērojis durbenieks.

Prasa darba tirgus

Martā Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolēns Krists Kreics nokārtojis tiesības un drīz pēc tam arī dabūjis automašīnu – “Mini Cooper”. “Bija no tiem mazajiem un ekonomiskajiem, kas man likās piemērots,” kāpēc šāda izvēle, teic Krists. Auto dažkārt aizņemoties arī vecāki. Klasē vēl trim cilvēkiem esot automašīnas. “Jā, pārsvarā ir tā, ka izmanto vecāku auto, nevis ir pašam savs,” piekrīt jaunietis. Tā kā šobrīd viņš tikai mācās, degvielas izdevumus sedz tētis. “Viņš pielej pilnu bāku, un mēnesim jāpietiek,” par abu vienošanos pastāsta jaunietis. Kad sanākot pārtērēt, domājot pats, kā izgrozīties.

No tā, ka Kristam ir auto, labums arī klasesbiedriem. Skolai nav savas sporta zāles, nodarbības notiek Olimpiskajā centrā. “Cik vien varam, sakāpjam mašīnā un braucam. Tad varam paspēt laikā sagatavoties, pēc tam vēl ieiet dušā,” uz priekšrocību norāda vidusskolēns. Lai gan klasesbiedri, protams, priecātos par lielākas ietilpības braucamo. Kristam auto ir tikai ar četrām vietām. Jaunietim ir daudz aktivitāšu arī pēc skolas, tāpēc priecājas, ka auto ieekonomē laiku, nokļūstot no punkta A uz punktu B. “Varu bez problēmām visu apvienot,” uzver Krists. Viņš uzskata: tas ir stereotips, ka jaunietis pērk auto, lai zīmētos. Rihards Jūlijs piebilst, ka, iespējams, kādam ir tāds mērķis. “Tas ir katra paša ziņā, ko ar mašīnu dari. Stāvēt ārā pie skolas, attaisīt durvis un… es nezinu, skaļi klausīties mūziku? Tas būtu mazliet dīvaini.”

Krists kārtojis autovadītāja apliecību, jo to, viņaprāt, prasa darba tirgus. “Konkurējot, varu būt labāks,” uzskata puisis. Turklāt to darīt skolas laikā arī esot visizdevīgāk, varbūt vēl augstskolas laikā. “Jā, bija tā, ka dažkārt braukšanas iekrita stundu laikā, bet neko daudz nenokavēju. Tā varbūt bija viena mācību stunda,” atminas jaunais šoferis.

No tā, ka Kristam ir auto, labums arī klasesbiedriem. Skolai nav savas sporta zāles. “Cik vien varam, sakāpjam mašīnā un braucam uz Olimpisko centru,” uz priekšrocību norāda vidusskolēns.