Nu kurš gan pēc šīs vēsās vasaras negribētu doties uz Turciju un izjust uz savas ādas karstus saules starus! Lai arī tas nav nekāds nerealizējamais sapnis, daudzi finansiālu apsvērumu dēļ tā īstenošanu atlikuši uz vēlāku laiku. Bet Liepājas studenti Aleksandrs Krasavins, Mārtiņš Jansons, Aiga Siliņa, Kristīne Milberga un Rita Stognijenko atrada veidu, kā uz šo valsti doties jau tagad.

Viņi iesaistījās Eiropas Savienības atbalstītā projektā “Combining Cultures” un kopā ar jauniešiem no vairākām citām zemēm no 22. līdz 29.augustam baudīja Turcijas vasaru.

Tēja izkonkurē kafiju

“Projekta “Combining Cultures” mērķis bija iepazīt citu valstu kultūru, ieražas. Tāpēc tajā piedalījās jaunieši no Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Rumānijas un pašas Turcijas, kopā ap 30 cilvēku,” saskaitījis Liepājas Universitātes 4.kursa students Aleksandrs Krasavins. Lai arī nākuši no dažādām valstīm, jaunie cilvēki ļoti ātri atraduši kontaktu, saliedējušies un kopīgie pasākumi izvērtušies ļoti interesanti un noritējuši nepiespiestā gaisotnē.

Pirmajā sanākšanas reizē katras valsts pārstāvji iepazīstināja ar savām raksturīgajām dejām un iemīļotajām dziesmām, kā arī vairāk pastāstīja par pašu zemi. Liepājnieki demonstrēja videofilmu “Sounds of Latvia”, kas skatītājiem ļoti patikusi. Viņi sevi nebija arī žēlojuši ar smaguma nešanu un līdzi bija paņēmuši latviešu tautastērpus, ar kuriem gribēja palepoties cittautiešiem. Tos viņi bija uzvilkuši, kad dziedāja dziesmu “Bēdu, manu lielu bēdu” un kad demonstrēja un mācīja pārējiem dejot deju “Tūdaliņ, tagadiņ!”. Mūsējie uz pārējo fona izcēlās, jo bija vienīgie, kas ieradās ar tautastērpiem. Arī ar pašām dejām citi nebija īpaši oriģināli. Piemēram, vācieši dejoja “Ča-ča-ča”, uzsverot, ka viņu valstī sarīkojumu dejas pašlaik ir ļoti modē. Turki savukārt bija uzlikuši savu nacionālo mūziku un citus mudinājuši tās ritmā dejot, kā nu katram tīk. Aleksandrs smej, ka sanākusi tāda kā disene. Taču mūzika skanējusi ne tikai šajā vakarā, Vācijas grupas līderim Oliveram bija līdzi ģitāra, un visi kopā itin bieži dziedājuši atpazīstamas dziesmas angļu mēlē.

Viens no projekta vakariem bija veltīts nacionālo ēdienu un dzērienu demonstrēšanai. “Uz Vācijas galda atradās divi dažādi vīni, trīs alus šķirnes un konfektes, no kurām gatavo limonādi. Igauņi demonstrēja kaut ko līdzīgu jogurtam un cienāja ar ķilavmaizītēm. Rumāņiem bija pīrāgs ar rozīnēm, vīns un no vīnogām gatavots stiprs alkoholiskais dzēriens. Mēs bijām paņēmuši līdzi “Lāča” maizi, kuru Turcijā es pagaršoju pirmo reizi, kā arī melno balzamu. Katrā maizes gabaliņā bijām iesprauduši mazus Latvijas karodziņus,” atmiņā atsauc Aleksandrs.

Turki gan neesot neko prezentējuši, norādot, ka viņu nacionālos ēdienus viesi ēdīs katru dienu, kamēr noritēs projekts. Tā arī noticis. Ēdiens, piemēram, rīsi ar sautētiem dārzeņiem, pildītas paprikas un pankūkas ar gaļu, bijis tik sātīgs, ka nevajadzējis papildus meklēt kafejnīcas un restorānus. Liepājas Universitātes students stāsta, ka ikdienā dzēris kafiju, bet Turcijā viņam ļoti iegaršojusies tēja un to malkojis katru dienu. Jā, tieši malkojis, jo Turcijā tējas dzeršanas process ir nesteidzīgs, izjusts. Aleksandram arī paticis, ka dzērienu pasniedza 50 gramu krūzītēs, kas tējas dzeršanu padara vēl smalkāku.

Ielās liels haoss

Par projekta norises vietu bija izvēlēta Kastamonu, bet dalībnieki bija izmitināti 100 kilometru attālajā un nelielajā Ilgazā. Līdz ar to jauniešiem bija iespēja iepazīt un salīdzināt dzīvi divās Turcijas pilsētās, kā arī meklēt atšķirības ar savu valsti. Liepājnieks Turcijā izjutis, ko nozīmē tas, ka ne autovadītāji ievēro satiksmes noteikumus, ne arī gājēji šķērso ielu, kur viņiem pienāktos. Līdz ar to nepārtraukti dzirdama mašīnu pīpināšana, un ielās valda liels haoss.

Latviešu grupa pabija arī Ilgazas slēpošanas kūrortā kalnos, uz kurieni dodoties, viņi pamanīja, ka ceļš ir klāts ar maziem ķieģelīšiem, kā tas redzams Ventspils ielās un dažviet Liepājā. Aleksandrs pieļauj, ka tas darīts ne tik daudz skaistumam, cik drošībai. “Turki ir lieli savas valsts patrioti – pie katras mājas viņiem ir izkārts valsts karogs. Vēl uzzināju un pats savām acīm redzēju pilsētas mēroga vērienīgus svētkus, kādus rīko par godu armijā iesauktajiem,” skatīto atstāsta grupas “Willow Farm” ģitārists Aleksandrs.

Turcijā Latvijas jaunieši tā pa īstam izbaudījuši vasaru. Lai gan karstums bija gandrīz 35 grādi, pēc divām dienām viņi pie tā pieraduši, un tas nav vairāk nogurdinājis. Vēl laimīgāki viņi bija tad, kad nonākuši pie Melnās jūras un varējuši izpeldēties 25 grādus siltā ūdenī. Tāpat Aleksandram atmiņā palicis tūristiem demonstrētais kāzu priekšnesums. Viņi varēja redzēt dejas, kuras turku daiļavas, arī līgava, demonstrēja topošajam vīram.

Projekts “Combining Cultures” decembrī turpināsies Latvijā, un tad pie mums ciemosies turki. Tāpēc tagad kārta latviešiem domāt, ar ko pārsteigt turku delegāciju, lai tā mājās atgrieztos ar tikpat daudziem iespaidiem.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Latviešu studentu grupa bija sajūsmā par Ilgazas kalniem, kuru fonā sevi nofotografēja.

Lai dzīve būtu vēl krāsaināka, turki izdaiļo arī namu fasādi un balkonus.

Projekta dalībniekiem bija iespēja redzēt, kādas dejas dejo līgavainim pirms kāzām un cik krāšņi tērptas ir dejotājas, starp kurām ir arī pati līgava.