“Steps ir populāra deja pasaulē, bet pie mums par to tā īsti nezina. Ja gribam būt pasaules kultūras apritē, tad mums jābūt informētiem ne tikai par baletu un operu, bet arī par citiem mākslas žanriem, kuriem pasaulē izveidojušās tradīcijas vairāku gadu simtu garumā,” saka Māris Pūris, pamatojot, kāpēc uzņēmies rīkot starptautisko stepa deju festivālu “Tap in Riga”. Vienu no koncertiem “Ritmu pasaulē” pagājušās nedēļas nogalē varēja redzēt un novērtēt arī liepājnieki.

Koncertā “Ritmu pasaulē” bija iespēja redzēt M.Pūri uzstājamies kopā ar saviem audzēkņiem no deju studijas “Bat Tap Company”. Ar stepa deju priecēja arī igauniete Vera Ivašina, kura skolojusies pie pasaulē atzītiem meistariem. Savukārt, to cik īru dejas ir sarežģītas un tajā pašā laikā skaistas, apliecināja kolektīvs “Moonlight Dancers”. Skatītāju lielas simpātijas izpelnījās perkusiju grupas “Pulsa efekts” puiši, piedāvājot dažādus, arī teatralizētus priekšnesumus.

Liepājā stepa festivāla koncerts notika pirmo reizi, bet, kā pastāstīja Baltijā vienīgās stepu deju studijas vadītājs M.Pūris, Latvijā tas jau norit ceturto gadu. Pateicoties ieinteresētībai, šogad koncerti bija vairākās pilsētās. Citviet notikušie festivāla koncerti bija labi apmeklēti, bet Liepājā skatītāju skaits bija visai neliels. Uz mūsu pilsētas koncertu lielākoties bija ieradušies cilvēki, kas ir saistīti ar deju, kas par to interesējas vai kas vienkārši mīl skatīties, kā ļaudis sevi izpauž dejā. Vairāki no aptaujātajiem skatītājiem uzskata, ka daudzi nemaz nezina, kas steps tāds ir un ko viņi varētu sagaidīt no šāda koncerta, tāpēc arī neizrādījuši par to interesi.

M.Pūris apliecināja, ka ar liepājniekiem tomēr tik švaki nav. Mūsu pilsētā dzīvo ļaudis, kas mēro ceļu uz Rīgu un ir kļuvuši par stepa deju studijas aktīviem apmeklētājiem. Stepa meistars arī pačukstēja, ka, sadarbojoties ar saviem audzēkņiem – liepājniekiem, ir doma Liepājā rīkot meistarklases, kurās arī citi varētu apgūt šo deju. “Lai dejotu stepu, nav nekāda vecuma ierobežojuma, jo tā pamatā ir perkusiju māksla un pēc tam seko deja. Ja stepu vēlas iemācīties hobija līmenī, tad to var sākt darīt jebkurā vecumā,” ir pārliecināts stepa iedzīvinātājs Latvijā.

Lai turpinātu popularizēt šo deju liepājnieku vidū, stepa festivāls vēju pilsētā varētu notikt arī citus gadus. “Noteikti Liepāju varētu apmeklēt pasaulē atzīti stepa dejotāji un kolektīvi, jo man ir daudz pazīstamu dejotāju. Neizslēdzu, ka būtu iespējams piedāvāt vēl lielākus stepa dejas projektus,” prognozē M.Pūris. Domājams, ka nākamos festivālos skatītāju varētu būt vēl vairāk, jo, pēc M.Pūra domām, steps, kura pirmsākumi meklējami Amerikā, ar laiku piedzīvos tikpat lielu popularitāti kā televīzijas šovu iespaidā sarīkojumu dejas. Un viņš ar saviem audzēkņiem dara visu, lai tā notiktu.   

Zita Valka, deju studijas “Arabeska” vadītāja:

– Stepa festivāla koncerts “Ritmu pasaulē” bija brīnišķīgs. Ja Muhameds neiet pie kalna, tad kalns beidzot ir atnācis pie Muhameda. Vienīgi ļoti žēl, ka koncertu apmeklēja tik maz cilvēku. Bet tā jau mums Liepājā ir ar tām jaunajām lietām.

Dzelzs vārti ir atvērušies un mazajā Latvijā beidzot ienāk kaut kas no lielās pasaules milzīgās kultūras bagātības. Stepa deja man ir zināma, tāpēc nojautu, kas mani koncertā sagaidīs. Man ļoti patika, kā, neizmantojot mūzikas instrumentus, var izsist ritmu – ar kājām. Tā patiesi ir māksla. Steps, tā ir ļoti sarežģīta kāju tehnika, jābūt labai kāju koordinācijai. Ir jāsasprindzina zināmas muskuļu grupas, tajā pašā laikā pārējās jāizslēdz. Tā ir dalīta tehnika, ko ir ļoti sarežģīti iemācīties. Dejotājam ir jābūt perfektai rimta izjūtai. Var redzēt, ka Māris Pūris ir dejotājs ar lielu pieredzi, viņam tas viss ir nostiprinājies, viņš stepu dejo brīvi, tā teikt, pīpējot.

Ļoti labi patika arī perkusiju apvienība “Pulsa efekts”. Pasaulē saucamais stomp stils, kad ritmu rada ar dažādiem priekšmetiem, ir labi zināms, bet Liepājā šādus priekšnesumus var redzēt ļoti reti. Bija ļoti interesanti.

Liepājā noteikti vēl vajadzētu šādus koncertus, lai jauniešus varētu piesaistīt nodarbēm, kas nāk par labu viņu attīstībai.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”