Dziesma pavisam noteikti latviešiem ielikta jau šūpulī. Jo dziedam mēs visur – koros, draugu lokā, visdažādākajos šovos, pat dušā. Daudziem gan dziedāšana paliek tikai tādā kā dungošanas līmenī, piebalsojot iemīļotajām melodijām. Savukārt citi rīkojas un ļauj savam talantam plūst plašākās tautās – tieši tā dara arī Liepājas Bērnu un jauniešu centra muzikālās mākslas studijas “Odziņas” dalībnieki.

Dzied izrādē un veco ļaužu namos

“Odziņas” ir diezgan jauns ansamblis, to izveidoja 2005.gada septembrī. Studiju veido trīs vecuma grupas – mazākā, kur dzied bērniņi no diviem gadiem, vidējā un lielākā, kurā vecākajai dalībniecei ir astoņpadsmit gadu. Ansambļa vadītāja Gunita Riežniece, kura ar bērniem strādā jau no 1999.gada, nu jau ceturto gadu ikvienam dod lielisku iespēju ar savu balsi iepriecināt citus. Jāpiebilst, ka nosaukumu “Odziņas” muzikālā mākslas studija ieguva samērā nesen, un arī process, kā tas tika izraudzīts, bija interesants. Proti, katrs dalībnieks uz lapiņas uzrakstīja savu versiju tam, kā ansambli varētu saukt un galā tika izraudzīts pats skaistākais un labskanīgākais nosaukums – “Odziņas”.

Ansamblis piedalījies daudzos koncertos gan Liepājā, gan ārpus tās (Grobiņā, Vaiņodē, Rīgā u.c.), kā arī Liepājas bērnu un jauniešu festivālā “Lai skan!”. Ir bijuši koncerti veco ļaužu namos, rīkoti koncerti kopā ar sieviešu kori “Aija”, koklētāju ansambli un vēl daudziem citiem. Rīkoti arī koncerti, kuri veltīti pašai studijai un dalībnieku ģimenēm. Piedalījušies arī muzikālajā izrādē “Reiz circeņiem bij veikaliņš”, ko rādīja Liepājas teātrī un Liepājas Latviešu biedrības namā. Saprotams, ka dziedātprasmes talants parādīts arī dažādos konkursos, tādos kā “Do, re, mi” un “Balsis”, kur iegūti I un II pakāpes diplomi. Savukārt mazie dziedātāji vairāk piedalījušies konkursā “Cālis”.

Studijā sapulcējušies daudzi pēc rakstura atšķirīgi bērni un jaunieši. Sešpadsmitgadīgā Anna pulciņā nokļuva, pateicoties savam skolotājam, kas pastāstījis par jaundibināto ansambli. Šis ir jau ceturtais gads, kad meitene dzied, bet viņa toreizējo lēmumu pieteikties nebūt nenožēlo: “Man vienmēr paticis dziedāt, to esmu darījusi jau kopš mazotnes, tiesa gan, mājās. Šis ansamblis dod ne tikai labu iespēju vispār kaut kur izkustēties, būt aktīvai, bet arī izlikt savas emocijas, kas reizēm sakrājušās pārāk daudz.”

Savukārt Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolas skolniece Madara par studijas “Odziņas” dalībnieci kļuva pēc savas māsas ieteikuma. Arī viņai, līdzīgi kā Annai, dziedāt paticis jau no bērnības, turklāt vilinājusi iespēja uzstāties plašākai publikai: “Ne visi var nodarboties ar to, kas patīk, bet man tas ir izdevies,” smaidot stāsta Madara. Meitene atzīst, ka reizēm sevi jāpiespiež aiziet līdz mēģinājumam, it sevišķi, ja laukā stipri līst, bet, kad sadziedāšanās beigusies, ir gandarījums, ka slinkums tomēr pārvarēts.

Vadītāja – kā dalībniece

Lai arī visas trīs grupiņas šķir diezgan liela gadu starpība, attiecības dalībnieku starpā ir labas, varētu pat teikt, ka Liepājas Olimpiskā centra telpās iemitinājusies palielāka ģimene. “Mums ne ar vienu nav bijis iemesla strīdēties. Vienmēr ir patīkami paskatīties uz to neviltotību, ar kādu dzied paši mazākie kolektīva dalībnieki. Savukārt meitenes, kas dzied manā grupā, vecākajā, savā starpā kļuvušas par ļoti labām draudzenēm,” stāsta studijas dalībniece Ieva.

 Liels nopelns draudzīgās atmosfēras radīšanā pienākas ansambļa vadītājai Gunitai: “Man vienmēr paticis strādāt ar bērniem, mācīt dziedāt. Laikam pats svarīgākais attiecībā pret dalībniekiem, ir atvērtība un tas, lai vadītājs viņiem būtu nevis kā stingrs skolotājs, no kura baidās, bet vairāk tāds kā savējais. Reizēm man liekas, ka esmu nevis vadītāja, bet pulciņa dalībniece, jo attiecībās gan ar bērniem, gan ar jauniešiem nepastāv nekādas barjeras. Mazie droši nāk klāt, apmīļo, sabučo, un tas viss tikai liecina par to, ka mēs cits cita klātbūtnē jūtamies labi un atbrīvoti.” Ieva apstiprina Gunitas teikto, sakot, ka vadītāja ir ne tik daudz kā skolotāja, bet vairāk paraugs, kam līdzināties. Viena no Gunitas labākajām īpašībām ir tā, ka pret dalībniekiem viņa izturas kā pret līdzvērtīgiem. “Gunitai visam ir mūsdienīga pieeja, viņa lieliski prot motivēt. Turklāt, viņa ir tāds cilvēks, kas māk gan likt mums nopietni strādāt, gan kopā ar mums pasmieties,” meitene raksturo savu pasniedzēju.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem, ko veic Gunita, ir dziesmu izvēle. Katru dziesmu, ko varētu piedāvāt dalībniekiem dziedāt, viņa vispirms izlaiž caur sevi un savu sirsniņu: “Ja spēlējot jūtu, ka acīs sariešas asaras, saprotu, ka šī dziesma būs īstā, un dodu to tālāk dziedātājiem. Savukārt mazajiem izvēlos dažādas dziesmiņas par kaķīšiem, zaķīšiem, jo ir svarīgi, lai viņi varētu izkustēties, parādīt kustības, kas patiktu arī skatītājiem. Vēl ar mazo un arī vidējo grupiņu zīmējam, lai viņi labāk saprastu dziesmas jēgu un mācētu atrast īsto noskaņu.” Madara apstiprina, ka tas, kā Gunita spēj visiem parādīt, kas paslēpts aiz dziesmas notīm, ir kaut kas īpašs: “Es nepazīstu nevienu, kas ar tik lielu aizrautību un sirsnību spētu ieinteresēt visdažādākā vecuma cilvēkus, sākot no maziem ķipariem un beidzot ar jauniešiem.”

Saprotams, ka, lai mācītos dziedāt, kaut kas arī jāupurē. Jārēķinās ar to, ka ne vienmēr viss sanāks ideāli. Ir vajadzīga milzīga pacietība, liels darbs un vēl lielāks gribasspēks, jo dziedāšanā nekas nenāk tik viegli, kā daudziem, iespējams, liekas. Katram jāstrādā ar sevi un savu balsi, jāmīl tas, ar ko nodarbojies. Svarīgi, lai dziedāt cilvēks nāktu ar prieku, jo tikai tā var labāk uztvert mācīto. Vēl kāds būtisks aspekts, kas nopietni ietekmē dziedāšanu, ir veselība. “Reizēm atliek tikai saaukstēties, lai nevarētu padziedāt. Tāpēc, lai balss saites nesakairinātu vēl vairāk, labāk kādu laiku tās pasaudzēt. Jāatzīst, ka tas rada lielāku motivāciju vairāk rūpēties, lai nesaslimtu,” savas domas par dziedāšanas mīnusiem izsaka Ieva.

Lai kā arī nebūtu, viss labais daudzkārt atsver slikto. Ievasprāt, labākais, ko var iegūt dziedot, ir iespēja iepazīt jaunus cilvēkus, kā arī patīkami pavadīt laiku. Turklāt dziedāšana ir prasme, kas var noderēt vienmēr. Sava versija par plusiem, lai mācītos dziedāt, ir arī studijas vadītājai Gunitai, kas uzskata, ka ar mūziku ir viegli paplašināt redzesloku, jo ik dziesmā, ik vārdā ievīta kāda doma. Dziedot var gūt labas emocijas, kā arī attīrīties no visa sliktā. “Tie brīži, kad dziedi uz skatuves koncertā un redzi publikā kaut tikai vienu cilvēku, kuru tava dziedāšana aizkustinājusi, ir patiesi laimīgi. Tās asaras sniedz gandarījumu par to, ko dari, un dziedātājam tas ir pats augstākais novērtējums, kāds vien var būt – tā dēļ vien vērts dziedāt,” sacīto pabeidz Gunita.

Daira Šteinberga,
“Kurzemes Vārds”

Ansamblis “Odziņas” ir ļoti draudzīgs un komunikabls. Ja rodas vēlēšanās viņiem pievienoties, to var darīt ar drošu sirdi, uzņemts un izskolots tiks ikviens.