Frizieri Airu Švažu varētu pielīdzināt hameleonam – tik mainīga un koša viņa ir! Kaut kas no tā nedaudz “pielīp” arī klientiem, novērojusi Aira, un par to esot liels prieks. “Ir jāuzdrīkstas, jāpucējas, jo dzīvojam taču tikai vienu dzīvi,” viņa smaidot paskaidro, un tas savā ziņā ir dzīves vadmotīvs.

Lai pastāstītu par savu ikdienas nodarbošanos – friziera darbu, Aira uz tikšanos ierodas tērpusies kleitiņā, dzeltenā tonī ieturētām zeķubiksēm, krellēm ap kaklu. Sievišķīgi, saskaņoti, koši. “Es ļoti mainos,” viņa saka. “Vienā dienā esmu vīrišķīgās biksēs, otrā – košā, sievišķīgā kleitā. Bieži vien cilvēki mani uz ielas neatpazīst, vai nu matu sakārtojuma dēļ, vai drēbēm. Vēlos caur savu izskatu parādīt citām sievietēm, ka ir jāuzdrīkstas, jāpucējas. Lai ikdienā, paskatoties spogulī, vari sev teikt: “Esmu skaista, baudu dzīvi!”” Un, ja kaut kas no šīs pozitīvās attieksmes pielīp apkārtējiem, Airai tikai prieks.

Darbs ar cilvēkiem liepājniecei ļoti patīkot. Viņa iemācījusies norobežot pozitīvo enerģiju no negatīvās: “Pozitīvo uzņemu, negatīvai lieku priekšā “sieniņu”. Laikam varu teikt, ka esmu laimīga, jo visi mani klienti ir patīkami.” Dažkārt nākot ar ziediem, dāvanām, tādējādi pasakoties par labi paveikto darbu. “Ir patīkami,” neslēpj Aira, kādas emocijas šādos brīžos pārņem. Retu reizi kāds atstājot arī tējas naudu, lai gan tas vairāk izplatīts ārzemēs, piemēram, Īrijā, kurp Aira devusies jau vairākkārt. Pirms pieciem gadiem Zaļajā salā sastapts skolotājs, kuram ir liela loma Airas profesionālajā izaugsmē. Lai cik tas skarbi neizklausītos, viņš tā arī pateicis: “Tu neesi nekas, ir pats, pats sākums, un daudz jāapgūst.” Pirms tam gan vairāku mēnešu garumā Liepājā izieti kursi. Profesionālā meistara vārdi nav “nosituši” vēlmi mācīties, bet drīzāk bijuši kā dzinulis turpināt iesākto. “Tikai praktiski darot kļūsti arvien labāks un labāks,” piekrīt Aira. “Rokas nedrīkst atslābt.”

Kopš tā laika pagājuši jau pieci gadi, lai gan izvēle kļūt par frizieri bijusi pēkšņa, pēc diploma iegūšanas RPIVA Liepājas filiālē, un aiz tā, ka “ir taču kaut kas jādara”. Šobrīd kā kursi Airai ir pati dzīves skola. Idejas tiek meklētas arī internetā, kā arī apmeklējot seminārus. “Skats no malas vienmēr ir noderīgs,” atzīst liepājniece. Frizierim noteikti ir jābūt ļoti radošam cilvēkam, pārliecināta Aira. “Jo radošāki klienti pie tevis nāk, jo pašam jābūt radošākam. Ir jābūt vienu solīti viņam priekšā. Tā kā Liepājā, manuprāt, frizieru netrūkst, arī konkurences dēļ tev ir jābūt radošam. Jāparāda savs rokraksts, jāieliek tā odziņa, kas cilvēkam liks pie tevis atgriezties.” Izvēloties savu meistaru, sieviete iesaka doties pie tāda, kurš līdzīgs pašam, lai veidotos saskaņa.

Friziera darbs no veselības viedokļa noteikti nav viegls, brīdina Aira. Vismaz reizi mēnesī tiekot apmeklēts masieris: “Tas ir kā vitamīni ziemā, bez tā neiztikt.” Reiz, kad par sevi aizmirsts, un tikai strādāts, strādāts, strādāts, Aira “nolikusies” uz vairākām nedēļām. Bija iekaisuši muskuļi. “Bet sevi ir jādabū augšā, jācīnās,” šķiet, ka Aira optimismu nezaudē nevienā dzīves situācijā. Friziera darbs prasa ne tikai fizisko izturību, jo visu dienu esi uz kājām, notirpst rokas, sprands, bet arī psiholoģisko izturību. “Tev ir jāuztur sarunas, labi jāizskatās, jābūt pozitīvam, jāiepriecina.” Veselību ietekmē arī darbs ar matu krāsām, lai gan tendence rāda, ka ražotāji arvien mazāk tām pievieno ķīmiskas vielas. “Zinu kolēģes, kuras pametušas friziera darbu dēļ tā, ka nepanes krāsas. Ir alerģiskas reakcijas – asaro acis, klepus, uz ādas izsitumi.” Pie sarežģītākām darbībām, piemēram, matu taisnošanas ar keratīnu, meistars liek sejas masku, brilles, velk cimdus, arī klientam ir drošības pasākumi. Ja strādā ar šīm ķīmiskajām vielām, telpa regulāri jāvēdina: “Svaigam gaisam salonā noteikti jābūt.”

Airai visvairāk friziera darbā patīkot tas, ka vari brīvi izpausties, parādīt to, kas tevī iekšā, savu būtību uz citu cilvēku matiem. Vēl pie plusiem tiek minēts tūlītēji skatāmais darba rezultāts, arī iegūtais plašais paziņu loks, nenormētais darba laiks, kas ļauj pakārtot ikdienu, kā nepieciešams, un sniedz brīvības sajūtu. “Vienmēr esi apritē, par visu informēts,” uzskaitījumu nobeidz liepājniece. Nav retums, ka meistari strādā arī mājās, un šeit pieņem savus klientus. Tā praktizējusi arī Aira, taču sapratusi, ka tas nav priekš viņas. “Darbs ļoti ieilgst, jo ir kafijas pauzes, ļoti brīva atmosfēra. Tā ir tāda vairāk ciemošanās. Savukārt salonā ir nepieciešamā vide, apstākļi, viss piemērots tavām rokām,” tāpēc nodalīt mājas ir svarīgi, uzskata Aira.

Vidēji dienā dzīvespriecīgajai sievietei sanākot safrizēt septiņus cilvēkus. Pagaidām rekords esot bijis 21 klients. “Normāli ir desmit griešanas vai piecas griešanas un trīs krāsošanas. Ja, protams, vēlies nostrādāt kvalitatīvi. Cenšos sevi nenoslogot, jo visi esam cilvēki, ir vēl dzīve ārpus darba.” Un aprīlis sācies saspringts, pēc ziemas daudzi steidz sevi sapost. “Es mudinu uz pārmaiņām. Lai katru reizi, atstājot frizētavu, cilvēkam būtu sajūta, ka ir kaut kas mainījies, ir kaut kas jauns,” par savu darba stilu saka Aira. Viņai ļoti patīk eksperimentēt ar pašas matiem. “Tāpēc to ir tik, cik ir,” viņa smejoties paironizē, un tomēr no tiem visu ko interesantu varot uztaisīt. “Ir maz toņu, kādi man nav bijuši – sarkanie, zaļie, zilie. Laikam ar savu mainīgumu cenšos parādīt citiem, ka ir jāuzdrošinās, lai saprastu – šis man der, bet šis neder. Ziemā matus krāsoju vēsākos toņos, pavasarī pāreju uz rudo, vasarā jau uz gaišāku, rudenī atkal uz pelēcīgu. Pati esmu novērojusi cikliskumu.”

Vislabāk Airai patīkot frizēt sievietes, jo “nogriezt” vīrieti tehniski esot grūtāk. Ir redzama ikviena tava kļūda, tas arī licis uz brīdi atteikties no viņu frizēšanas. Taču bailes ir pārvarētas, un Airas klientu lokā ir arī stiprais dzimums.

Situācija, kad krēslā apsēdies cilvēks, kurš nezina, ko vēlas ar savu galvas rotu darīt, liepājniecei ir izdevīgs. “Tādos brīžos varu ieteikt savu redzējumu no malas. Uztveru to kā uzticēšanos. Pirms ķeros pie darba, cilvēku mazliet iztaujāju, lai zinātu, cik daudz varu atļauties. Iespējams, viņš strādā tādā vietā, kur labāk piestāvēs klasisks griezums. Taču ne visi pirmajā reizē ir runātīgi, un savā griezuma, garuma vai krāsu izvēlē varu, protams, nokļūdīties. Ir, kas šādos brīžos eksplodē, citi vienkārši klusē. Taču konfliktu, ko nevarētu atrisināt, man nav bijis. Mati jau nav deguns, ataug.”

________________

P.S. Katru nedēļu publicējam dažādus stāstus, iepazīstinot ar šobrīd darba tirgū pieprasītu profesiju pārstāvjiem. Un kas zin’, varbūt kāda pieredze palīdzēs apjukušam jaunietim izlemt, kādā virzienā lūkoties, domājot par savu nākotni pēc skolas absolvēšanas. Vari droši līdzdarboties un iesūtīt e-pastā [email protected] ierosinājumus, par ko Tu vēlētos šajā rakstu sērijā lasīt.