“Atlikušais piesārņojums nevar atstāt ietekmi uz pilsētnieku veselību un dzīves kvalitāti, ja vien neēd šeit noķertās zivis, kas uzkrājušas toksisku piesārņojumu, nedzer ūdeni vai nepeldas,” norāda pārvaldes Tirgus izpētes un analītikas daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Projekta “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” īstenošana finansēta Norvēģijas finanšu instrumenta programmā ar mērķi samazināt  negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli.

Vēsturiski piesārņotos nogulumus izsmēla un izcēla SIA “Eko osta”.

“Viens melnais punkts Baltijas jūrā ir novērsts,” saka LSEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Kanāls tīrīts vairākos posmos. Pēdējā piegājienā 145 tūkstoši kubikmetru piesārņotās grunts ir fiziski izsmelti, izrakti un noglabāti aiz rievsienas deponēšanas vietā kanāla austrumu daļā.

“Veicam monitoringu un skatāmies, kā situācija attīstās un uzlabojas. Karostas kanālu vairs nevaram uztvert kā ļoti lielu piesārņojuma punktu,” pauž U. Hmieļevskis.

Finansējums monitoringam paredzēts LSEZ pārvaldes budžetā.

Daļa piesārņojuma kanālā vēl ir, šī vieta joprojām paliek HELCOM (Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas) sarakstā, tāpēc kopā ar norvēģu zinātniekiem tiek pētīts, kas būtu jādara nākamajos soļos.

Attīrīta ir kanāla daļa, kuru aktīvi izmanto kuģu kustībai un kur ir lielākais potenciāls piesārņojuma tālākai izplatīšanai.

Zināms piesārņojuma apjoms palicis vietās, ko neizmanto ne saimnieciskai darbībai, ne kuģošanai, stāsta I. Koliņš.

Ir izveidots monitoringa tīkls, iepirkts nepieciešamais aprīkojums, lai turpmāk regulāri veiktu monitoringu. Visvairāk kanālā ir naftas produkti, kuru noārdīšanās notiek pati, tāpēc vides stāvoklis kanālā uzlabojas.

“Nākamo trīs līdz piecu gadu laikā varētu veikt atkārtotu risku novērtējumu. Ja situācija būs uzlabojusies, tad, iespējams, ar nelieliem papildu eskalācijas darbiem teritorijās, kuras plānots izmantot saimnieciskai darbībai, varētu notikt tā, ka no HELCOM karsto punktu saraksta tiekam izņemti,” viņš atzīmē.

“Līdzekļu šādiem darbiem vairs nav.

Skatāmies uz papildu publiskā finansējuma piesaisti, jo kredītiestādes nefinansē vides aizsardzības projektus.”

Līdz 2035. gadam Karostas kanāla vides stāvoklim vajadzētu būt atbilstošam ES direktīvas standartam, kāds pieļaujams šādās piesārņotās vietās.

“Latvijā nav šādu normatīvu, operējam ar raksturlielumiem, kas tiek attiecināti uz sauszemes augsnes piesārņojumu, tāpēc ļoti vērtīgi bija pārņemt norvēģu pieredzi,” uzsver I. Koliņš.

Vai uzņēmēji, kas strādā pie Karostas kanāla, nevarētu šodien radītu kaitējumu videi norakstīt uz vēsturiskā piesārņojuma rēķina? Šādas bažas pauduši iedzīvotāji, vēršoties Liepājas domē ar kolektīvo iesniegumu, kurā lūdza neatļaut viena termināla darbības paplašināšanu.

U. Hmieļevskis norāda, ka pie mūsdienu tehnoloģijām tik vienkārši šmaukties neviens nevarot.

“Katru piesārņojumu, kas nonāk kanālā, uzreiz ļoti labi redzam.

Tādas situācijas reizi pa reizei ir. Ja tas ir naftas piesārņojumus, tad plēvīti uz ūdens var konstatēt ar neapbruņotu aci, un uzreiz izsauc Valsts vides dienestu un meklē, no kurienes piesārņojums radies,” viņš skaidro.

Pastāvot atsevišķi piesārņojuma punkti arī sauszemē, no kurienes tas var izplatīties, bet arī tad cēloni var noteikt.