Sestdienas pēcpusdienā, vēluši plecos godam nopelnītos kartupeļu maisus un iespieduši padusē citas saņemtās dāvanas, mājup devās ūdenstūrisma sacensību “Bārtas kartupelis” dalībnieki. To skaits šogad, kad sacensības notika ceturto gadu pēc kārtas, pārsteidza pat to organizētājus – uzņēmuma “Sofijas laivas” saimniekus Annu un Turaidu Šēferus.

55 komandas, kas nozīmēja vairāk nekā 100 cilvēku – tik daudz bija sacensību dalībnieku, kas bija braukuši no visas Latvijas. Būdami pārsteigti par šo rekordu, Anna un Turaids jau plāno, kādi brīnumi būs gaidāmi nākamgad – “Bārtas kartupeļa” piecu gadu jubilejā. Viens no nopelniem bagātākajiem Latvijas ūdenstūristiem Juris Roķis no Rīgas atzina, ka tik lielu skaitu laivotāju nespēj sapulcēt neviens cits ūdenstūrisma notikums Latvijā.

Tradicionālie 22 kilometri pa Bārtas upi no Bārtas ciema līdz jaunajam tiltam pār šo upi Nīcā – tāds bija pieveicamais maršruts. Finišs bija pie “Upeskalnu” mājām, kur nosalušos laivotājus gaidīja Ponijpirts un slavenā meksikāņu izcelsmes pavāra Havjera Garsijas pikantā zupa, bet pēc tam vēl dažādas izdarības, lai izvērtētu ne tikai veiklāko airētāju, bet arī viņu zināšanas par Baltijas jūru un prasmi trāpīt mērķī kartupeli.

Jautājumus par Baltijas jūru bija sagatavojis akcijas “Spēks ir tīrā jūrā” aizsācējs Dzintars Jūra. Turklāt visiem dalībniekiem bija iespēja parakstīt petīciju, ko paredzēts iesniegt Ministru rezidentam Valdim Dombrovskim, lai valsts sāktu risināt sasāpējušos jautājumus, kas saistīti ar Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Dokumentu parakstīja ap simt cilvēku. Bet jautrākā izklaidē katras komandas dalībniekiem bija jārāda prasme kartupeļu bimbambolā jeb kartupeļu mešanā mērķī. Tas viss ietilpa komandu sacensībā, lai noteiktu kartupeļu maisu īpašniekus. Sarunā ar “Kurzemes Vārdu” Turaids pastāstīja, ka pirmajos gados sacensību organizatori paši pirkuši kartupeļus, ko dāvināt uzvarētājiem, tad tagad tos dāvinājuši pieci Nīcas puses zemnieki.

Kamēr organizatori apkopoja rezultātus, laika īsināšanai ikvienam sacensību dalībniekiem bija iespēja nopelnīt krietnu daudzumu šprotu kārbu, piedaloties naglu dzīšanas vai laivas aira turēšanas sacensībās. Bet “Upeskalnu” mājā bija ierīkota fotoizstāde, kas vēstīja par Bārtas upes savaldīšanu pagājušā gadsimta 30. gados. Toreiz, lai novērstu milzīgos zaudējumus, ko ik gadu nodarīja pavasara plūdi, kā arī lai iegūtu jaunas lauksaimniecībā izmantojamas zemes, Zemkopības ministrijas Zemes ierīkošanas departaments izstrādājis Bārtas upes taisnošanas un krastu nostiprināšanas plānu. Tas ir bijis viens no vērienīgākiem upju regulēšanas projektiem Latvijā.

Labākos rezultātus sacensību kopvērtējumā parādīja Grobiņas tūrisma kluba “Oga” laivotāji. Tā pārstāvji Dagnis Danbergs un Uģis Kalviņš bija pirmie kanoe klasē, bet Raimonds Reinis un Gatis Šmits – smailīšu klasē. Organizatoru speciālbalvu saņēma liepājnieki – tēvs un dēls Egils un Viesturs Pelni, kas, iroties pa upi, savāca veselu maisu plastmasas pudeļu.  

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Liepājnieki Inita un Andris Niedoli izcīnīja maisu ar kartupeļiem par iegūto 3. vietu kanoe laivu klasē jaukto komandu konkurencē, bet Andris individuālajās sacensībās naglu dzīšanā ar rezultātu 3,8 sekundes bija pirmais un balvā saņēma 15 šprotu bundžu.