Bieži vien pat nenojaušam, kādas interesantas vietas un cilvēki ir tepat Latvijā, Igaunijā, Lietuvā. Lai aizraujoši pavadītu brīvdienas vai atvaļinājumu, atliek tikai doties ceļā pa trim mūsu Baltijas valstīm. Akciju “Dižā Baltijas apceļošana” organizē Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra sadarbībā ar abu pārējo kaimiņvalstu tūrisma institūcijām. Tā ceļot gribētājiem iesaka apmeklēt 36 pašlaik interesantākos Baltijas tūrisma objektus, aktīvākajiem ceļotājiem dodot iespēju pacīnīties par vērtīgām balvām.

Nesen visu trīs valstu žurnālistiem tika dota iespēja izmest krietnu līkumu pa Latviju un Igauniju akcijā “Dižās Baltijas apceļošana”.  

Jūrmalas koka mežģīnes un bites

Trīs dienu garais tūrisma maršruts, kurā mūs aicināja piedalīties, sākās Jūrmalā. Tālāk ceļš veda uz “Laumu” dabas parku Talsu rajonā. No turienes uz Ventspili, tad ar prāmi pāri Baltijas jūrai līdz Sāremā salai, kur jāredz Sirves bāka. Tālāk strausu ferma Muhu salā, Igaunijas Matsalu dabas parks, Pihlankas dzīvnieku ferma, Pērnavas kūrortpilsēta un atpakaļ uz Latviju, pa ceļam apskatot pazemes ezerus Straupē, Turaidas muzejrezervātu, un kā saldais ēdiens – pazemes bunkurs zem Līgatnes rehabilitācijas centra. Šis maršruts varētu būt īpaši saistošs ģimenei vai ģimenēm, kurām patīk ceļot patstāvīgi ar savu automašīnu. Bet iespējams, ka ar trim dienām nesteidzīgam ceļojumam būs par maz.

Par pirmo apskates vietu izvēloties Jūrmalu, tradicionāla ir pastaiga pa Majoriem, Jomas un Jūras ielu. Majoros var iepazīties ar vairāk nekā 60 vēsturiskām ēkām. Var jau domāt, ko gan jaunu var ieraudzīt tajā Jūrmalā? Kaut reizi vai katrs tur bijis! Taču, ja vēlas iepazīties ar arhitektūru, atklāsies interesantas lietas. Dodoties pastaigā kājām, pamanīsit, ka daudzi ar koka mežģīnēm rotātie nami ieguvuši turīgus saimniekus un atjaunoti perfekti. Turpat blakus laika zoba krietni sagrauztas ēkas, kuru saimniekiem nav tik daudz naudas, lai savu īpašumu uzspodrinātu, remontētu. Un pārdot arī negribas. Pretstati ir gana spilgti.

Staigājot garām lepnajiem namiem un ne mazāk lepnajām automašīnām to pagalmā, rodas jautājums: “Vai šā nama iemītnieki jūtas laimīgi?” Bet gids tikmēr stāsta, ka Jūrmalai, kuru veido 14 kultūrvēsturiski centri, ir gandrīz 33 kilometrus gara smilšu pludmale, uz kuru vēderus un muguras saulītē pasildīt dodas ne tikai galvaspilsētas iedzīvotāji, bet arī viesi no visas Eiropas. Šķiet, Jūrmala popularitāti nav zaudējusi ne mirkli. Šogad aizvien vairāk viesu sākot ierasties arī no Itālijas un Spānijas. Mūsu SPA kūrorti daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotājiem un skandināviem ir lēti, tādēļ pievilcīgi. Man klusībā gan liels prieks – mums, liepājniekiem, atšķirībā no rīdziniekiem jūrmala tikpat kā ar roku aizsniedzama. 

Kā bites medu vāc?

Talsu rajona Īves pagastā atrodas daudzu ceļot gribētāju iepazītais “Laumu” dabas parks. Tas atvērts jau astoto gadu un ir lielisks piemērs tam, ko uzņēmīgs latvietis spēj izveidot reiz ar mežu aizaugušā teritorijā. Latviskais kārtīgums, pamatīgums un “par visu padomāts” jūtams ik uz soļa. Lieliska atpūtas un izziņas vieta ceļojumam ar lielākiem un mazākiem bērniem. Lai nebūtu tāpat vien jāklīst pa mežu, izveidota augu taka, putnu taka, bišu taka, meža taka, kā arī sporta taka. Soļojot pa meža taku, uziesit meža brāļu bunkuru ar dūmu pirtiņu. “Laumu” dabas parkā ir arī minigolfs, atpūtas māja, kempings, telts, piknika vietas.

Kopā ar gidi Ingu ejot pa bišu taku, uzzinām, ka bites neredz balto un sarkano krāsu, ka baltākais medus ir saldākais, ka bitītei, lai savāktu puslitru medus, ir jāveic tik garš ceļš, kas vienāds ar trīsreizēju zemeslodes aplidošanu. Ieģērbti speciālos aizsargtērpos, bitenieka pavadībā lūkojamies, kā rit bišu dzīve stropā. Kukainīši rosās naski, un mūsu acu priekšā piedzimst, t.i., no vaska šūnas izlien darba bite, kuras mūža ilgums būs tikai… viens mēnesis.  

Četras stundas jūrā

Brauciens ar prāmi no Ventspils līdz Mintu ostai Sāremā salā ir 42 jūras jūdzes garš un ilgst četras stundas. Pulksten 18 iekāpjam kuģī Ventspilī, pulksten 22 esam galamērķī. Ko darīt šā brauciena laikā? Tā kā prāmis nav liels, uz kāda no diviem klājiem var vērot mainīgo Baltijas jūru, iepazīties ar maza veikaliņa piedāvājumu, paēst un laiku pakavēt vienā no divām kafejnīcām. Iepirkties var gan tikai par eiro vai Igaunijas kronām. Ja tās neesat paguvis samainīt uz sauszemes, to var izdarīt kuģa veikalā.

Pēc ierašanās Sāremā, tiekam guldīti vienā no lepnākajiem SPA hoteļiem salas galvaspilsētā Kuresārē – “Grand Rose SPA”. Pēdējo gadu laikā SPA hoteļi šajā samērā mazajā Igaunijas pilsētā saauguši kā sēnes pēc lietus un par izdzīvošanu, šķiet, nesūdzas. Lielākais ienesums nākot no atpūtniekiem un dzīves baudītājiem, kas braukuši no Skandināvijas.

Sāremā un Muhu salu apceļošanai ir vērts veltīt vairākas dienas. Skarbs, neparasts skaistums, kas saglabājies tāpēc, ka salas ir nošķirtas no sauszemes. Ciemos vēl joprojām ir nami ar niedru jumtiem un tradicionālās akmens sētas. Lūk, tikai daži apskates vērti objekti: Anglas vējdzirnavas, Kāli krāteris, Mihkli brīvdabas muzejs, Koguvas ciems, Kuresāres pils u.c. Protams, Sirves raga bāka! Pats, pats Sāremā salas gals, pussala, kuru apskalo pelēkie, nemierīgie Baltijas jūras ūdeņi.

Muhu salā apskatām strausu fermu. Ko gan no tūristu pūļiem vēlas strauss, kura acs sverot 60 gramu, bet smadzenes… 40 gramu? Protams, savu iecienīto gardumu – kukurūzas sēklas. Fermā mīt arī ķenguri un poniji. Veikaliņā var nopirkt dažādas strausu spalvas – par 20 līdz 100 Igaunijas kronām. 

Pie seska un Vjetnamas cūkām

Kad ar prāmi no Muhu salas esam tikuši uz Igaunijas zemes, ceļš programmā “Dižā Baltijas apceļošana” ved uz Matsalu nacionālo parku, kas atrodas pie pašas jūras. Godīgi sakot, nekā īpaši aizraujoša… Netālu no jūras krasta no koka celts skatu tornis, kas paredzēts putnu vērošanai. No tā paveras tiešām plašs skats, bet putni tālumā – kā mazi punktiņi. Un viss. Jā, ir vēl ganības, kurās pārnadžiem, atgremotājiem raksturīgā kūtrumā ganās ar dižiem ragiem un biezu kažoku apveltītas govis. Igauņu vietējās? No svešzemes ievestās? Nav kam pajautāt.

Krietni vairāk dzīvības Pihlakas dzīvnieku fermā – ne tikai kazas, aitas, zirgi, baloži, pāvi, bet arī Vjetnamas cūku saime, sesks, fretka, lapsas, nutrijas, pīles, truši, paipalas, tītari u.c. Saimniece pati viesus izvadā pa visu fermas teritoriju. Saviem spēkiem sākuši šādu tūristu izklaidei izveidotu biznesu un par apmeklētāju trūkumu nesūdzoties. Ieejas biļetes cena pieaugušajam apmēram divi lati.

Par Igaunijas Pērnavas kūrortpilsētu būtu jāraksta apjomīgs apraksts, bet, ja īsi – tā tieši kūrorta statusa dēļ esot kļuvusi par vienu no dārgākajām Igaunijas pilsētām. Uz jūrmalu tikām aizvesti vēlu vakarā, kad taku uz jūru apgaismoja tikai aptumsumam bezspēcīgi padevies Mēness. Bet arī tādā tumsībā pavisam ātri kļuva skaidrs, ka smiltis Liepājas jūrmalā ir nesalīdzināmi smalkākas un patīkamākas nekā Pērnavā. Salīdzinājumam: vienīgais mīnuss Liepājas pludmalei ir ūdens temperatūra – Pērnavas līcī Baltijas jūra vasarā sasilstot pat līdz 24 grādiem.  

Pazemes ezeri? Vai dīķīši?

No Igaunijas atgriežoties Latvijā, viss šķiet tik pazīstams, mīļš un… patiešām skaists. Aizbraucot līdz Straupei, noteikti meklējiet ceļu līdz zemnieku saimniecībai “Vējiņi”, kuras teritorijā atrodas vienīgie pazemes ezeri Baltijā. Man jau vairāk šķita, ka tie izmēra ziņā līdzinās dīķīšiem, bet nenoliedzami, ka, lienot zem zemes un savām acīm skatot dabas brīnumus pazemē, izmēri un salīdzināšana nav galvenais. Ir vērts uz “Vējiņiem” braukt, lai, sirdij mazliet drebot, pa kāpnēm dotos melnā alas caurumā, lai zem zemes apskatītu pazemes alu sistēmu! Turpat blakus vēl viena ala Braslas upes krastā. Metrus četrdesmit tupus rāpus brienot pa ledainu ūdeni (saimnieki piedāvā gumijas zābakus), nokļūstam alas padziļinājumā, kur var piecelties kājās. Īstā vieta, kur likt lietā fotoaparātu zibspuldzes un bildēties uz nebēdu!

Šķiet, nav tāda Latvijas iedzīvotāja, kurš kaut reizi nebūtu bijis Siguldā, Turaidas muzejrezervātā. Zināt, tur var braukt atkal un atkal! Šai vietai piemīt neatvairāms šarms. Varbūt tādēļ, ka mūsu senči šo vietu apdzīvojuši jau 11.gadsimtā, bet tagadējie iedzīvotāji rūpīgi kopj un lepojas ar paveikto? Varbūt tādēļ, ka stalts un nesatricināms joprojām stāv Turaidas viduslaiku pils tornis. Bet varbūt tādēļ, ka kļūst mierīgi un labi, staigājot pa Tautasdziesmu parku vai apskatot ekspozīciju bijušās muižas ēkās? Varbūt tā vienkārši ir Siguldas apkārtnes un Gaujas krāšņā daba?

Bunkurs atomkara gadījumam

Līgatne ir skaista vieta. Tajā atrodas padomju laikos celtais rehabilitācijas centrs “Līgatne”, kur šodien piedāvā atveseļoties pēc insulta, sirds operācijām, mugurkaula problēmām u.c., kā arī ir iespēja pašam par savu naudiņu izbaudīt atpūtas un atveseļošanās programmas. Procedūras klientiem piedāvā septiņas dienas nedēļā.

Bet. Zem šā rehabilitācijas centra atrodas pazemes bunkurs, kuru sāka celt 1970.gadā un kurš bija paredzēts atomkara gadījumā apmēram 250 cilvēkiem, dažāda kalibra Latvijas Komunistiskās partijas vadoņiem un citiem vērtīgiem cilvēkiem. Nokļūt bunkurā, kur viss iekārtojums, mēbelējums saglabājies ar absolūtu padomjlaiku garšu, var tikai gida pavadībā. 2000 kvadrātmetru lielais bunkurs noslēpts 9 metrus zem zemes un tajā ekskursanti nokļūst pa kāpnēm. Pazemē ir viss nepieciešamais, lai 250 cilvēku dzīvotu trīs mēnešus. Visur esošā padomju atribūtika, simboli, grāmatas, īstie (darbojošies!) čekas tālruņi rada tādu kā nereālu iespaidu, nobīdi laikā par gadiem četrdesmit. Vai tiešām virs zemes ir neatkarīgā, Eiropas Savienībā esošā Latvijas Republika? Speciāli pasūtot, tiksit pacienāti ar patiesi dievīgām uzkodām – maizīti ar siļķi, olu, sīpoliem un skābiem gurķiem, bet graņonkā – 50 gramu šņabja. Fonā skanēs patafons ar vinila plati, uz galdiem vaskadrāna, bet vāzēs sarkanas neļķes. Aizbrauciet. Ir tā vērts! 

Informāciju par objektiem meklējiet:
www.jurmala.lv
www.laumas.lv
www.grandrose.ee
www.pazemesezeri.viss.lv
www.turaida-muzejs.lv
www.rehcentrsligatne.lv

Informācija par prāmju satiksmi – www.ventspils.lv  vai www.sscf.ee.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

“Laumu” dabas parks. Pie bitēm tomēr labāk iet speciālajos kostīmos.

Pazemes bunkurā var ne tikai nofotografēties pie sarkanajiem karogiem, bet arī pielaikot gāzmasku.

Deviņus metrus zem zemes smaidīgā bufetniece jums pasniegs uzkodas un šņabi.

Ceļa zīme Matsalu dabas parkā.

Tur, pa labi dziļumā, ir ala ar pazemes ezeriem. Ja ir dūša, alā var ielīst arī pieaugušie.