Saspringtais laiks līdz noslēguma darba – diplomdarba, bakalaura vai kvalifikācijas darba – pabeigšanai un nodošanai vairumam studentu ir galā. Par to, kā viņiem gāja – vai bija negulētu nakšu, neskaitāmas kafijas krūzītes, cīņa ar sevi, asaras, pārdzīvojumi, lasiet turpinājumā.

Jāsaka, ka studenti savos darbos pētījuši ļoti interesantas un specifiskas lietas.

Unikāls zodiaka zīmju kalendārs

Liepājas Universitātes studiju programmas “Datordizains” pēdējā kursa studente Aija Miltiņa saka, ka, pateicoties bakalauram, sākusi dzert kafiju. Vislabāk viņai paticis strādāt naktīs, un šis stiprais dzēriens lieti noderējis kā enerģijas avots. “Pa dienu nevar saņemties,” atzīstas jauniete, un saka, ka naktij ir sava maģija. “Klusums visapkārt, un galvā viss notiek,” apgalvo Aija.

Universitātes studente izpētījusi kalendārus, to vēsturi, kā arī zodiaka zīmes. Pēc tam tapis unikāls darbs – cianotipijas tehnikā veidots kalendārs ar zodiaka zīmēm. Uzņemot vairāk kā 700 fotogrāfijas, katrai zīmei izveidota, Aijasprāt, atbilstošākā fotokolāža. “Izvairījos bildēt cilvēkus, dominē klusā daba, ainavas,” pastāsta jauniete. Interesanti, ka kalendāra mēneši nesākas ar tradicionālo ciparu viens. Tie pārsvarā ir divdesmitie datumi – laiks, kad iestājas kāda no zodiaka zīmēm. Aija atzīst, ka pēc izlasītās un apkopotās informācijas, viņas domāšana ir stipri mainījusies. “Tagad, kad iepazīstos ar kādu cilvēku, uzreiz gribas noskaidrot, kas viņš ir pēc horoskopa. Lai zinu, ar ko man darīšana,” pasmejas meitene, jo pēc viņas novērojumiem tās stipri atbilst personībām. “Tas, kas notiek debesīs un zvaigznēs, mūs ļoti iespaido.”

Pagaidām šādi kalendāri ir izgatavoti trīs. Vienu Aija paturēs sev, otram ir pieteicies bakalaura darba vadītājs, bet trešo viņa nolēmusi uzdāvināt augstskolai. Iespējams, Aijas darbs tiks pavairots reprezentatīvos nolūkos. “Prieks, ka darbs negulēs un neapputēs skapītī,” atzīstas studente.

Sarunas noslēgumā, kad tērzēts par studentu dzīvi, tās būšanām un nebūšanām, Aija viegli nopūšas un saka, ka ir mazliet skumji, jo četri gadi paskrējuši nemanot. “Tik daudz kas piedzīvots…” sapņaini novelk jauniete. Ko viņa darīs pēc augstskolas absolvēšanas? “Braukšu iepazīt Eiropu! Gribu padzīvoties pa citām valstīm, lai redzētu, kas tur notiek,” viņa ieskicē nākotnes plānus, taču tajos ietilpst arī atgriešanās dzimtajā pilsētā.

Skata skumju dzīvesstāstu

Kad tiekamies ar Aijas kursabiedru Jāni Tkačuku, viņš cieš no muguras sāpēm. “Es, kā kārtīgs students, visu atstāju uz pēdējo brīdi,” viņš pasmejas. Muguras sāpēs iedzīvojies pēc ilgas sēdēšanas pie datora. Vaicāts, kāpēc laikus nepieķēries tam klāt, viņš taisnojas, ka apņemšanās kaut kā izplēnējusi. Kad pienācis maijs, attapies, ka jāsāk kaut kas darīt. “Un bieži vien, kad jau termiņi deg, rodas labākās idejas,” uzskata Jānis. Un tā bakalaurs nodots dienu pēc noteiktā termiņa.

Jānis, balstoties uz reāla cilvēka dzīvesstāstu, bija izvēlējies nopietnu tēmu savam noslēguma darbam. Viņš stāsta: “Tas ir par cilvēku tirdzniecību, fiktīvām laulībām ar ārzemniekiem, kuru rezultātā sievietes nokļūst viņu rokās un tiek seksuāli izmantotas. Pazīstu meiteni, kura šādā veidā ir cietusi. Darba praktiskā puse ir pieci liela formāta plakāti, un uz katra no tā attēlota kāda šīs meitenes – lelles izskatā – dzīves epizode, piemēram, pirmajā viņa meklē sludinājumu, jo vēlas nopelnīt, otrā atrod ārzemēs vīru, kurš sasola visu ko, ir precības utt. Beigas nav laimīgas. Pēdējā plakātā ir redzama salauzta lelle, kas iepakota atsūtīta atpakaļ uz Latviju.” Plakāti veidoti šokējoši, un to atzina arī Jāņa darba vadītājs. “Ja es spēšu pamatot, tad viss būs kārtībā,” zina students, un viņš tic, ka to spēs. “Jā, taisot darbu, bija ļoti daudz negatīvas emocijas, taču varbūt pēc prezentācijas man izdosies pārliecināt latviešu meitenes palikt Latvijā un viņas nebrauks meklēt laimi kaut kur prom.” Jānis vēlētos savus darbus izlikt arī plašākai sabiedrības daļai, tāpēc cer, ka tiks veidota izstāde.

Miksē vizuālo materiālu

Andris Vētra ir Liepājas Universitātes studiju programma “Jauno mediju māksla” pēdējā kursa students. Tiekamies dienu pirms viņa un pārējo kursabiedru bakalauru darbu izstādes atklāšanas Kūrmājas prospektā 13. “Varbūt šonakt būs negulēta nakts,” atzīstas Andris, jo šis tas vēl palicis nepadarīts, lai gan viņš nav no tiem studentiem, kas visu mēģina saglābt pēdējā brīdī. “Izdodas paspēt laikā,” par sevi pabrīnās Andris.

Par savu darbu jaunietis pastāsta, ka tas ir vīdžejošanas sets. “Process ir līdzīgs dīdžejošanai, tikai šeit tiek miksēta nevis skaņa, bet gan vizuālais materiāls,” paskaidro students. Un viņš priekšnesumu sarežģījis, jo iecerējis dubulto vīdžejošanu, kas nozīmē, ka būs divi ekrāni ar divām projekcijām, un tās būs savstarpēji saistītas. “Otrā projekcija rādīts pirmo nofilmēto materiālu. Tādējādi ar speciālu datorprogrammu tiks manipulēts dzīvajā,” pastāsta Andris. Doma, ka bakalaurs jātaisa par šo tēmu, jaunietim radās jau pirms diviem gadiem, tāpēc satraukums par to, ko lai raksta un taisa, izpalika. “Ar laiku viss attīstījās un pilnveidojās,” atminas Andris. Vislielākās grūtības sagādājusi darba teorētiskā daļa. “Tik raiti negāja, kā gribējās,” viņš atzīstas. Te arī bijušas pāris negulētas naktis, jo labot nācies diezgan daudz. “Kad atdevu, bija atvieglojuma sajūta,” jaunietis atceras.

“Vēl kādu laiku pēc studijām palikšu Liepājā, jo ir iespēja tepat augstskolā strādāt. Prom nesteidzot, jo nākamgad būs vēl papildus tehnika un līdz ar to vairāk iespēju. Izglītošos,” iecerējis rīdzinieks Andris, lai pēc tam, iespējams, radītu pats savu firmu.

Pēta cilvēka smadzeņu viļņus

Andra kursa biedrei Lienei Lācei bija ne mazāk interesanta tēma, ko aprakstīt un pētīt, taču, atšķirībā no Andra, Lienes darbu varēja baudīt ar ausīm, jo tā bija skaņas performance. “Ar šo skaņas performanci vēlējos cilvēku smadzenēs iekustināt alfa un beta viļņus, kas parasti aktivizējas brīdī, kad laižamies miegā. Tas ir stāvoklis starp apziņu un bezapziņu – kad vēl neesam aizmiguši, bet arī nomodā vairs neesam. Šajā brīdī smadzenes ir ļoti radošas, un rodas jaunas idejas. Un mūsu prātā, kā arī zemapziņā, ir daudz noderīgas informācijas,” pastāsta Liene. Skaņdarba pirmizrāde jau bija notikusi stacijā. Atsauksmes no apmeklētājiem –dažādas. Vieni teica, ka viņus pārņēmusi sajūta, kāda rodas meditējot, otri sajutušies ļoti atpūtušies, savukārt citiem raisījušās ne tik tīkamas jūtas. “Cik dažādi cilvēki, tik arī reakcijas,” pēc notikušā secināja Liene.

Vai stress arī bija, rakstot darbu? “Protams, bija! Ar to cīnījos, meditējot. Lai nomierinātos, sakoncentrēju savu iekšējo spēku,” pastāsta Liene.

Viņa saka, ka tas, ka mākslinieki ir nedomājoši, neracionāli cilvēki, bieži vien ir stereotips. “Manuprāt, lai lidotu pa mākoņiem, ir reāli jāstāv uz zemes. Nevaru atbildēt par visiem māksliniekiem, taču šādi liek domāt mani kursa biedri, kas ir ļoti dažādi,” raksturo studente, tāpēc dažkārt bijis grūti vienoties par lietām, jo katrs no viņiem ir ar savu piesitienu. Par nākotnes plāniem Liene vēl nav pārliecināta. “Varbūt stāšos maģistros un studēšu skaņu tālāk,” min studente.