Vērgales Pagasta padomes deputāte Liene Glezere uz Taizemi plānojusi doties jau pirms četriem gadiem. Brauciens bijis paredzēts 11 dienas pēc postošā Āzijas cunami, kas skāra arī viņu iecerēto galamērķi – Puketu. Dabas katastrofas dēļ tūrisma firma šo braucienu atcēlusi, jo tūristi negribēja skatīties postažu, kas tur valdīja. Tagad, pēc četriem gadiem, šī iecere izdevusies, un novembrī viņa turp devusies kopā ar pārējiem Liepājas rajona pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem.

Stambulā aprod ar klimatu

Liepājas rajona ļaudis uz Taizeme devušies no Rīgas caur Stambulu, kur sešas stundas gaidījuši aviokompānijas “Turkish Airlines” reisu uz Bangkoku, kas viņus turp nogādājis sešās stundās. Ceļotāji novērojuši, ka viss noticis ar Āzijas valstīs neierastu precizitāti.

Lai arī gaidīšana saistībā ar pārsēšanos nogurdinājusi, tai tomēr bijusi arī pozitīva ietekme, proti, bijis laiks aprast ar klimatiskajiem apstākļiem pēc drēgnās Latvijas, tāpēc Bankgkokā vairs nav izjusta lielā piecu stundu starpība. Pēc 14 dienu ilgā ceļojuma gan. Liene atzīst, ka vēl kādu mēnesi pēc ceļojuma modusies piecos no rīta.

Bangkokā latvieši pavadījuši divas dienas, tad apmeklējuši Pataiju, kā arī Kočangas salu, kas ir standarta ceļojuma maršruts. Taču tiem, kas tur vēl nav bijuši, tas ir īsts piedzīvojums.

Vēl interesanti bijis tas, ka viņus sagaidījusi tāda skandaloza personība kā Ingus Tūns. Viņš bija saistīts ar vērienīgu pedofilijas skandālu, kas pirms vairāk nekā pieciem gadiem satricināja visu Latviju. Taizemē viņš nodibinājis savu firmu, un arī viņa darbinieki runā latviski. “Viņš jau tagad likuma priekšā ir tīrs un savu sodu saņēmis, un tagad tiešām ir cilvēks savā vietā. Ingus ļoti labi izprot to, ko Eiropas cilvēks Taizemē grib redzēt. Maršrutu viņa firma patiešām izstrādājusi lieliski,” secina Liene.

Nepagūst sadusmoties

Lienei viena no spilgtākajām atziņām pēc brauciena – Taizemē varēja novērot atšķirīgu pieeju kvalitatīvai precei un izrādīšanās vēlmei. Piemēram, kādā ielā atrodas diezgan necila un pašpietiekama būdiņa, kurā dzīvo tajiešu ģimene. Šķiet, viņi dzīvo ļoti trūcīgi. Un tomēr pie būdiņas zviln jauna un jaudīga apvidus automašīna. Šāds braucamrīks nav iegādāts prestižā dēļ. Tajiešiem tā ir ikdienas nepieciešamība, jo ceļi ārpus pilsētām ir diezgan bēdīgā stāvoklī un grūti izbraucami.

Tāpat neapšaubāmi, ka tūrisma industrija Taizemē ir ļoti attīstīta, un viesiem tiek rādīts tas, ko tajieši vēlas parādīt. “Taču nevar noslēpt, ka tajieši patiešām ir ļoti sirsnīgi, nevis slēpjas aiz laipnības maskas. Viņi klanās un sveicina vienādi visus, vienalga, cik bagāts vai mazāk turīgs izskaties. Tas izraisa patīkamu nepiespiestības gaisotni,” novērojusi Liene. Kādā kafejnīcā viņi ilgi gaidījuši kafiju. Pienācis kāds tajietis, klanījies un ar laipnu smaidu solījis tūlīt kafiju atnest. Tad pienācis un to pašu solījis otrs, trešais. Līdz iesaistījies uzņēmuma pārvaldnieks, kurš runājis angliski, un tūristi tikuši pie kārotā. Taču viss noticis tik sirsnīgi, ka latvieši pat nav paguvuši sadusmoties.

Kas attiecas uz ēdienu, Liene pagaršojuši daudzus turienes gardumus. Arī krokodila gaļu, kas gan tur nav ikdienas pārtika. Visiecienītākā tajiešiem ir cāļu gaļa, ko pasniedz smalki sagrieztu un saceptu visdažādāko garšvielu buķetē. Daži latvieši gan nav riskējuši ķerties klāt eksotiskajiem ēdieniem. “Es viņus saprotu. Taču tam nav nekāda sakara ar netīrību. Gluži vienkārši eiropiešu vēderi var nesaprast šo Āzijas barību un daudzo garšvielu dēļ sākt streikot.”  Tiesa, eiropiešiem ēdienreizēs nodrošinātas arī dakšiņas un nazīši, lai gan tajieši paši ēd ar rokām vai irbulīšiem, jo citādāk, viņuprāt, ēdiens tiekot zaimots. Tirgū varēja novērot ikdienišķu parādību – uz vietas pagatavotu ēdienu ieber kādā turziņā vai uzliek uz papīra, un pircējs to ņem ar rokām un ēd.

Pērtiķēns paņem banānu

Ceļojuma laikā Lienei izdevies pabūt arī ziloņa mugurā, par ko kāro katrs tūrists Taizemē. Tāpat viņai izdevies pabarot pērtiķēnu. “Tikai vienā vietā pa ceļam viņus ieraudzījām. Taču viņi nemaz nebija tik droši, kā filmās rāda, ka viņi bezmaz klūp virsū tūristiem un izrauj no rokām pārtiku. Mūsu dēļ autobusu apturēja, lai varētu padraudzēties ar mazajiem pērtiķīšiem. Taču nekāds lielais kontakts nesanāca, tikai viens no viņiem paņēma banānu un žigli aizmuka,”  atceras Liene.

Viņu neesot aizrāvis krokodilu fermā redzētais. Tāpat Liene nav bijusi sajūsmā arī par transvestītu šovu. “Tas ir labi, ka cilvēks var atrast savu identitāti, un uzstāšanās patiešām ir krāšņa. Taču transvestītu sejās es redzēju nogurumu, un man nelikās, ka viņi, to darot, ir laimīgi. Bet pieļauju, ka kādam šis šovs likās citādāks un ļoti patika.”

Savdabīga ir arī tirdzniecība. Atliek vien tūristam sākt sauļoties, kad tajieši ir klāt. Viens ar šallītēm, otrs ar jostiņām, trešais vēl ar kaut ko. Un pietiek tikai sākt runāt ar vienu, kad atbild jau visi. Tāpēc, ja nav vēlēšanās iepirkties, labāk sarunu vispār neuzsākt. Bet, ja esi sarunām gatavs, tad iepirkšanās pārvērtīsies par interesantu piedzīvojumu. “Pēc trim Taizemē pavadītām dienām arī es jau mācēju nokaulēt precei pat 80 procentu no sākotnējās cenas. Un izrādās, ka tajiešiem šī kaulēšanās arī ļoti patīk. Atšķirībā no Latvijas, kur cilvēku, ja tas sāk kaulēties, uzskata par skopu, Taizemē viņš ir gaidīts pircējs,” novērojusi Liene.

Viņa atzīst, ka tā bija pirmā reize, kad ceļojuma pēdējā dienā viņa vēlējusies, kaut tas būtu bijis garāks vēl par dažām dienām.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Tajiešu arhitektūras un mākslas veidojumi ir ļoti smalki izstrādāti un krāšņi.

Tirdzniecība uz ūdens. Preces tiek pārdotas tieši no laivām.

Šis jaunais puisis ir īsts ziloņu pavēlnieks.