liepajniekiem.lv
Iepazīstas skeitparkā
Lai arī no brauciena puiši atgriezušies jau pērnā gada sākumā, nesen viņi nākuši klajā ar dinamisku un brīvības garu izstarojošu video “Roadchanger”, kurā iemūžināts abu trakulīgais piedzīvojums, apbraukājot Taizemi ar skrituļslidām kājās. Jāpiebilst gan, ka video redzamais ceļojums notika vēl pirms pandēmijas, tādēļ arī šajā atspoguļojumā nav novērojamas tādas lietas kā sejas maskas un sociālā distancēšanās.
Abi jaunieši sevi dēve par multimāksliniekiem. Andris ir Liepājas ceļojošā cirka “Beztemata” dalībnieks, kur veic dažādas trakas nodarbes – žonglē, spļauj uguni un brauc ar pavisam neierastiem velosipēdiem, bet Emīls nodarbojas ar video fimēšanu un mūzikas radīšanu.
Brīvajā laikā puiši metas dažādos sporta veidos – brauc ar riteni, skrituļslidām vai nodarbojas ar veikbordu. Tāpēc arī nav pārsteidzoši, ka abi iepazinušies tieši Liepājas Jūrmalas parkā.
“Ar Andri iepazināmies skeitparkā ar skrituļslidām kājās. Dzīvojam viens no otra tikai divas ielas tālāk. Tas droši vien arī ir iemesls, kādēļ esam draugi, jo kopā devāmies turp un atpakaļ uz mājām.
Pēc 9.klases aizbraucu mācīties uz Rīgu, bet turpinājām uzturēt kontaktu,” stāsta Emīls.
Andrim ar Emīlu šis nebija pirmais ceļojums uz Āziju, jo viņi pirms tam jau bija devušies divos ceļojumos pa Indiju: “Zināju, ka Andris plāno braukt uz Indiju, pievienojos viņam. Tas bija mūsu pirmais brauciens uz šo valsti. Otro reizi tur pavadījām pusgadu un pēc tā uzreiz arī devos uz Taizemi, Bankoku, kur vēlāk sagaidīju arī Andri.”
Naktis pārlaiž džungļos un datorsalonā
Ceļojums pa Taizemi abiem liepājniekiem ilga divus mēnešus. No iepriekšējiem braucieniem šis atšķīrās ar to, ka liela daļa ceļa tika mērota uz skrituļslidām. Video redzams, ka Emīls un Andris ar šo pārvietošanās veidu ir uz “tu”.
“Piebraucām pie mašīnām, turējāmies aiz tām, kāpām iekšā… Tas jau radīja adrenalīnu un azartu. Šis ceļošanas veids nojauca barjeras ar vietējiem, kas uzreiz bija atsaucīgāki un jautāja par mūsu gaitām.
Ar jaunajiem paziņām devāmies kopīgi paēst, uzzinot daudz jauna par vietējo sadzīvi. Cilvēki tur ir ļoti jauki,” skrituļslidošanas priekšrocības skaidro Andris un piebilst, ka tas bijis ļoti labs pārvietošanās veids, jo sanācis ietaupīt naudu, nemaksājot par transportu, kā arī tā varējuši Taizemes burvību izbaudīt daudz vairāk, nekā, ceļojot klasiskā veidā. Abus jauniešus ļoti sajūsminājis tieši ceļu labais stāvoklis šajā valstī, kas nav salīdzināms nedz ar Indiju, nedz Latviju.
“Nekādas idejas mums nebija. Bija vienkārši sajūta, ka gribas ceļot, ieraudzīt interesantas vietas, iepazīt vietējos iedzīvotājus. Mums bija nepieciešama šī izlaušanās sajūta,” stāsta jaunieši un atzīst, ka daudz trakāks bijis Indijas ceļojums.
“Tur visu laiku bija jāpiedomā pie tā, kā izdzīvot, nebija iespēja atpūsties. Taizemē bija daudz mierīgāk, tāpēc arī izdomājām paņemt līdzi skrituļslidas. Sākotnēji mums nebija skaidrs vai vispār ar tām brauksim, taču, kad sākām filmēt, viss aizgāja pats no sevis,” dalās Emīls.
Taujāts par atšķirībām starp Indiju un Taizemi, Emīls atzīst, ka Indija vēl nav tik ļoti pieradusi pie iebraucējiem un pret ceļotājiem izturas kā pret viesiem, viņiem vairāk interesē ar cilvēkiem parunāties. “Taizemē uz tūristiem vairāk skatās kā uz naudasmakiem. Tomēr arī galvaspilsētā Bangkokā, desmit minūšu braucienā pāri upei, nokļuvām pie vietējiem iedzīvotājiem, kur tas nebija tik izteikti.”
Brīžos, kad palicis garlaicīgi, puiši vienkārši ņēmuši rokā karti un lūkojuši savu nākamo galamērķi. “Bija brīži, kad domājām, ka jābrauc atpakaļ, bet tad uzradās jaunas vietas ar jaunu enerģiju un piedzīvojumiem,” ceļojuma brīvo dabu skaidro Emīls.
Kādu brīdi jaunieši pat dzīvojuši dziļi Taizemes džungļos. “Viena no pilsētām, kur nonācām bija Krabi. Tur nebija asfalta un bija ļoti daudz tūristu – divas lietas, kas mums nepatīk. Izdomājām, ka dosimies džungļos, lai atgūtos no burzmas.
Atradām mājvietu, kas maksāja četrus eiro diennaktī. Visapkārt bija kukaiņi, elektrība bija ekstra, vakaros ārā doties nevarējām,
jo, lai tiktu uz pilsētu, bija jāmēro ceļš caur pludmali, taču tā kā pa dienām tur bija paisums, to nevarējām izdarīt, bet, lai ietu ārā no džungļiem naktī..nu tur jābūt pilnīgam psihopātam,” smej puiši.
Abi piedzīvojumu meklētāji atzīst, ka taupījuši naudu uz viesnīcām un, kā paši saka, nakšņošanas vietas bija tikai, lai tajās atlūztu. Vienu nakti Emīls un Andris pārlaiduši pat datorsalonā. “Ieradāmies Bankokā nakts vidū, tāpēc likās neizdevīgi maksāt par viesnīcu, kurā pavadītu tikai pusnakti. Tā arī radās doma par izdevīgāku variantu – datorsalonu. Tas strādā visu diennakti un jāmaksā par stundām, nevis dienām. Snāca lētāk, nekā nakšņošana viesnīcā un arī viss nepieciešamais bija – kondicionieris un ērti krēsli,” atceras Andris.
Jautāti vai nav bijis bail nomaldīties no maršruta, puiši ar smaidu atbild: “A ko darīt, ja nav maršruta?”
Biezpiena vietā – kaut kas glums
Eksotisko Taizemi visā tās krāšņumā abi izbaudījuši caur ēdienu. “Taizemes sajūtu visvairāk radīja viņu nacionālā virtuve, tā garšvielu bagātā ēdiena smarža.
Protams, bija dīvaini visu laiku ēst nūdeles ar nezināmas izcelsmes gaļu vai kaut ko nesaprotamu un glumu. Brīžiem jau kārojās ierastie ēdieni – roka gribēja stiepties pēc biezpiena, kas tur noteikti nav atrodams,” smej jaunieši.
Ceļojumā liepājnieki devušies par pašu ietaupījumiem. “Pēc pusgada pavadīšanas Indijā, vasarā atbraucu atpakaļ un pelnīju naudu ar reklāmu filmēšanu. Sākumā, kad biju Taizemē, mēnesi tur pavadīju viens, gāju uz bāriem un klubiem spēlēt saksofonu. Tā iepazinos ar daudziem cilvēkiem, kas tur strādāja. Galvenais bija nopirkt biļeti un tālāk, ja vajadzētu, izdomātu, kā tikt pie papildus ienākumiem,” stāsta Emīls.
Brauciena laikā sanācis satikt arī citus latviešus un mūziķus. Tā dzimusi ideja par aizraujošā ceļojuma video atskatu, ko Emīls ir ne vien filmējis un montējis, bet arī radījis dzirdamo mūziku. “Ceļojot satiku daudzus mūziķus, redzēju, kā viņi domā un strādā. Kad atgriezos Latvijā, sapratu, ka līdz ar pandēmijas sākumu man ir daudz laika, lai iemācītos ko jaunu. Tā nu ķēros klāt šī video montēšanai un mūzikas radīšanai. Iemācījos attiecīgās datorprogrammas un izveidoju savu pirmo dziesmu, cenšoties atainot to sajūtu, kāda bija Taizemē,” tā savus pirmos soļus mūzikā raksturo Emīls.
Lai arī abi liepājnieki savu nākotni redz līdzīgi brīvu kā Taizemes ceļojumu, Emīls ieskicē virzienu, kurā vēlas darboties: “Gribu sadarboties ar jauniem cilvēkiem gan video, gan mūzikas virzienā. Zinu, ka daudziem ir labas idejas, kuras kopīgi varam īstenot.”
Atbildot uz jautājumu, kas būs puišu nākamais galamērķis, kad atkal būs atļauts ceļot Andris atbild, ka aizvien vairāk abu sajūtas viņus velk uz Āfriku.