Teju gadu bijušās Muitas ēkas pagrabā, Vecā Ostmalā 54, darbojas pašapkalpošanās velodarbnīca “Radi velo pats”. Tā domāta jebkuram riteņbraucējam, norāda vietas saimnieks, biedrības “Radi vidi pats” pārstāvis Staņislavs Babins. Viņu pakalpojumus izmanto arī velotūristi no citām valstīm.

Izmanto savējie un svešie

S.Babins uzskata, ka viņi atrodas veiksmīgā vietā. “It kā esam mazliet nost no visa, taču tepat, gandrīz pie mūsu durvīm, beidzas veloceliņš. Tāpat ļoti daudzi ar riteņiem brauc pa kanālmalu, un mūs ievēro.” 170 kvadrātmetru plašās telpas viņi īrē no pašvaldības. Tā kā bijušā Muitas ēka ir pamesta, īres maksa nav liela. “Kad atnācām, te nekā nebija,” Staņislavs rāda uz pagrabiņu, kurā veiksmīgi iedzīvojušies. “Vienīgi te ir auksti, jo nav apkures. Vasarā atkal labi. Var patverties no karstuma.”

Visbiežāk interesenti velodarbnīcā iegriežoties sestdienās. Pērn vasarā – laikā, kad darbnīca bijusi vaļā, tie bijuši pieci seši cilvēki dienā.

“Parasti vajadzēja piepumpēt riepas vai ko pieskrūvēt,” atminas “Radi velo pats” saimnieks. “Bija arī velotūristi – vācieši, dāņi, holandieši, somi. Nejauši mūs ieraudzīja un piestāja, lai ko pielabotu savam braucamrīkam un varētu doties tālāk.”

“Ideja par pašapkalpošanās velodarbnīcu Liepājā radās jau pirms dažiem gadiem, ērmriteņu velodarbnīcas “Boltik Baik” noslēgumā,” atminas S.Babins. “Domājot par ilgtspējību, negribējām rīkot vienreizēju pasākumu, lai, iztērējot daudz resursu, laika un enerģijas, liepājniekiem paliktu tikai labie iespaidi no radošas velonedēļas Liepājā. Tāpēc, pēc ērmriteņu darbnīcas beigām, iekārtojām pašapkalpošanās velodarbnīcu “Vides mājas” pagalmā, kas ar pārtraukumiem darbojās divus gadus, bet šobrīd savu darbību atsākusi jaunā vietā – Vecajā Ostmalā.” Maijā apritēs gads kopš viņi pārcēlušies uz šejieni.

S.Babins nav pārliecināts, ka ir vienīgie Liepājā, kas piedāvā vietu, kur salabot savu riteni pašam. “Šķiet, ka iekštelpu skeitparkā, kas ir tepat netālu, darbojas kaut kas līdzīgs. Tikai tur savus braucamos – BMX riteņus – labo skeitparka apmeklētāji. Mēs neesam specializējušies kādu konkrētu velosipēdu modeļu labošanā. Te var nākt visi.”

Darīt pašam

“Ikvienam esam atvērti trīs reizes nedēļā, var nākt jebkurš un salabot savu riteni. Ne tikai salabot, bet arī apkopt vai uztaisīt pilnīgi jaunu, no nulles, ja ir vēlēšanās,” iedrošinoši saka Staņislavs, papildinot, ka uzsvars ir uz to, lai braucējs savu “ričuku” salabotu pats. “Viņš var saņemt konsultatīvo atbalstu no mūsu brīvprātīgajiem, – tiem, kas labprātīgi iesaistījušies velodarbnīcas darbībā un prot riteņus labot, taču jādarbojas tik un tā būs pašam. Tas ir tādēļ, lai iemācītos kaut ko jaunu.” Instrumenti un citas iekārtas, kas nepieciešamas velosipēdu remontam, būs pieejamas darbnīcā uz vietas.

Darbnīcā vienlaikus var darboties pieci cilvēki. Katram tiek nodrošināts atsevišķs darba galds un pamata komplekts ar instrumentiem.

“Ja dalībnieku ir vairāk, tad ir iespējams kooperēties un izmantot instrumentus un galdu kopā,” teic S.Babins, taču līdzšinējā pieredze rādot, ka visbiežāk vienlaicīgi strādājot līdz trīs cilvēkiem. Tā kā vietas gribētājiem līdz šim pieticis.

Velodarbnīcas “Radi velo pats” darbībai ir izteikti bezpeļņas raksturs, uzsver Staņislavs. Viss balstās uz “dari pats”, “mācies darot”, godīguma un brīvprātīguma principiem. Vaicāts, vai tomēr par velodarbnīcas izmantošanu ir kaut kas jāmaksā, “Radi vidi pats” pārstāvis atbild, ka galvenokārt piekopjot bartera principu. “Mums nevajag naudu, bet gan palīdzīgas rokas,” viņš smaidot paskaidro. “Cik stundas esi pavadījis šeit, labojot savu riteni, tik stundas gribam, lai palīdzi mums. Piemēram, tagad mums ir atdāvināts ritenis, ko vajadzētu izjaukt pa detaļām. Gribam, lai cilvēki tomēr ziedo savu laiku, nevis naudu.”

S.Babins novērojis, ka pie kaut kā tāda cilvēki nav pieraduši. “Viņi atnāk un redz, ka te pieejams kaut kāds pakalpojums, un uzreiz jautā, cik izmaksā jūsu darbs, vai kāds var uztaisīt utt. Tādās kategorijās. Tad mēs atbildam, ka jāmēģina ir pašam, te ir instrumenti, viss nepieciešamais, bet mēs tikai dodam ieteikumus, padomus, ja nepieciešams. Jo “Radi vidi pats” ir par izglītību, gribam, lai cilvēki mācītos darot.” Viņi varot arī sapazīstināt ar mehāniķiem, kur darbu paveiks par maksu, ja nu tomēr nav vēlēšanās labot velosipēdu pašam.

Mehāniķi – profesionāļi

Viens no velodarbnīcas brīvprātīgajiem meistariem ir Raiņa Liepājas 6.vidusskolas audzēknis Rendijs Knīss. Viņš šurp nākot jau aptuveni pusgadu. Kā iegadās brīvs brīdis un ir vēlēšanās, tā 15 gadus vecais jaunietis ir klāt. “Dzīvoju dzīvoklī, bet man vajadzēja vietu, kur strādāt,” atminas jaunietis, kā nonācis velodarbnīcā. Viņš “ričukus” ķīlē jau no 11 gadu vecuma, uzlabotos variantus pārdodot tālāk. “Sāku braukt ar BMX, un riteni vajadzēja arī labot. Tā tas sākās,” teic Rendijs, piebilstot, ka sākumā palīdzējis tētis. Šobrīd ar visiem darbiem viņš tiekot galā pats, un var pamācīt arī citus. “Pierādīju Stasim, ka no riteņiem kaut ko saprotu, ka man tas patīk un aizrauj, un varēju te palikt un darboties. Braucu uz šejieni, lai pakavētu laiku, kaut ko salabotu.”

Šobrīd savas prasmes viņš nodod portugālietim Rubēnam Filipem, kurš kā brīvprātīgais apmaiņas programmas ietvaros ieradies Liepājā un darbojas biedrībā “Radi vidi pats”. Viņi sazinās angļu valodā. “Es gan runāt labi nemāku, bet tik un tā saprotamies,” smaidot pastāsta Rendijs. “Mērķis ir viņam iemācīt sastellēt riteni no nulles. Šobrīd viņš apgūst dažādas praktiskas lietas.” Jaunietis gan secinājis, ka Rubēns jau diezgan daudz zina, tāpēc apmācība ejot uz priekšu raiti, un drīz vien viņš varēs palīdzēt arī tiem, kas ieradīsies velodarbnīcā pēc padoma. Lai komunikācija ar apmeklētājiem sekmētos, šobrīd Rubēns intensīvi arī apgūstot latviešu valodu. 

Pats Rubēns pastāsta, ka pirms atbraukšanas ar riteņu labošanu bijis maz sakara. “Es braucu ar velosipēdu, bet zināju tikai pamatlietas,” viņš atzīstas, taču tagad jau apguvis to, kā, piemēram, nomainīt bremzes, pielāgot stūri. “Katru dienu cenšos iemācīties ko jaunu. Ceru, ka pēc kāda laika zināšu, kā uzbūvēt riteni pilnīgi no jauna.” R.Filipe pārliecināts, ka velosipēds ir viens no labākajiem pārvietošanās veidiem pilsētā, turklāt draudzīgs apkārtējai videi.

Uzticēties cilvēkiem

Jāatzīmē, ka “Radi velo pats” nav tikai velodarbnīca. Tā ir arī veloviesnīca. Staņislavs rāda tandēmriteni, skaidrojot, ka tas ir par lielu, lai īpašniekam to turētu savā dzīvoklī, tādēļ viņš to glabājot šeit. Šo iespēju izmantojot vēl divi velosipēdu saimnieki.

Tāpat “Radi velo pats” ir vieta, kur satikties velosipēdu entuziastiem, lai kopīgi pavadītu laiku. S.Babins piebilst, ka tajās reizēs, kad biedrība organizēs velobraucienus, ko šogad ir arī paredzēts darīt, tad viņu rīcībā ir pieci šekumdriļļi, ko aizdot tiem, kam velosipēdu nav. “Tie ir “ričuki”, ko esam saveduši darba kārtībā,” paskaidro Staņislavs, sakot, ka bieži vien kāds savu braucamo, ko neizmanto vai kurš vairs neripo, noziedo. Tos saremontējot un turpinot izmantot.

S.Babins: “Pašapkalpošanās velodarbnīcas ir redzētas daudzās pilsētās Eiropā, kur tā darbojas ļoti labi – jo tā balstās uz uzticēšanos cilvēkam, bet diemžēl Latvijā šī ideja vēl nav populāra, jo cilvēki baidās uzticēties viens otram.”

“Taču esam pārliecināti, – ja velosipēdists pats varēs salabot savu velosipēdu, viņš daudz saudzīgāk to izmantos ikdienā. Un gadījumā, ja pašam tiešām nesanāks to salabot, vērsīsies pie profesionāla mehāniķa, nevis izmetīs veco riteni miskastē un iegādāsies jaunu,” cer Staņislavs. Viņš ir pārliecināts, ka jebkurā gadījumā attieksme pret pārvietošanās līdzekli tādam cilvēkam būs ilgtspējīgāka, kas globāli ļaus kaut mazliet samazināt jauno resursu izniekošanu nevajadzīgo mantu vairošanai.

11Skatīt galeriju