Liepājas
Olimpisko centru atkal piepildīja bērnu čalas. Šurpu turpu zibēja dažādos
kostīmos tērpti dejotāji, brīvākos kaktos tika atkārtoti deju soļi, jo notika
mūsdienu deju kolektīvu radošais konkurss Kurzemes un Zemgales kolektīviem. 

Mūsdienu deju
kolektīvu aizraujošos priekšnesumus vērot bija sanākuši daudz cilvēku.
Lielākoties dalībnieku ģimenes locekļi – mammas, vecmāmiņas, arī pa kādam
tētim. Priecīga par priekšnesumiem bija Franciska Šakirova, kura bija atnākusi
līdzi savai mazmeitai Anastasijai, kas dejo grupā “Rotaļa”. “Es
viņu vadāju uz dejām kopš četru gadu vecuma, nu jau desmit gadu,”
pastāstīja vecmāmiņa. “Kad viņa sāka dejot, apraudājos. Es katru gadu ar
savu mazmeitu Nastju šeit nāku, un man vienmēr patīk.” Deja viņai ir tuva
arī tādēļ, ka pati savulaik dejojusi baltkrievu un ukraiņu tautasdejas. Skatuve
Franciskas kundzei atgādina jaunības gadus.

Patrepē pirms
uzstāšanās deju izmēģināja Everitas Panfiļonokas vadītā deju studija
“Prieks” no Ventspils. “Mums te ļoti patīk,” viņa sacīja un
minēja, ka Liepājā jūtoties kā mājās. Studijā “Prieks” dejo tikai
meitenes. Kāpēc tā? “Tas ir izveidojies pats no sevis. Kad es biju
vidusskolniece, arī dejoju meiteņu kolektīvā,” pastāstīja studijas
vadītāja. “Puiši ir bijuši, bet viņu ir maz. Un ir ļoti grūti veidot
horeogrāfiju. Sevišķi, ja viņi nav ļoti spēcīgi dejotāji un nevar būt
solisti.” Turklāt, viņasprāt, laikmetīgās dejas žanrs esot vairāk atbilstošs
meitenēm. Vaicāta, kādus rezultātus gaida no konkursa, E. Panfiļonoka
atbildēja: “Šajos konkursos rezultāts ir neprognozējams. Svarīgs žūrijas
sastāvs. Ņemot vērā, kā tika novērtēti mazie kolektīvi, es uzskatu, ka šoreiz
žūrija ir ļoti stingra.” Studijas “Prieks” deju “Nakts
muzejā” žūrija vēlāk novērtēja ar otro pakāpi.

Starp
daudzajiem liriskajiem un filozofiskajiem priekšnesumiem Liepājas deju studija
“Extra” pārsteidza ar jautriem akcentiem dejā. Tūlīt pēc uzstāšanās
sastaptā deju studijas vadītāja Dina Bruže pastāstīja, ka šoreiz priekšnesumā
akcentēta nevis sarežģīta tehnika, bet humors. “Centāmies dejā parādīt
sieviešu dabu, kā mēs cīnāmies par vīriešiem, kuri mums Latvijā ir
mazākumā,” aizelsusies sacīja Dina, kas pēc vairāk nekā gada pārtraukuma
sākusi dejot un šoreiz nepieciešamības dēļ arī kāpa uz skatuves. “Nācās
aizvietot vienu meiteni,” viņa piebilda. Studija par deju “Ak, šīs
sievietes” ieguva pirmo pakāpi.

Liepājas
Bērnu un jaunatnes centra rīkotais konkurss norisa visas dienas garumā, un
uzstāšanās notika atbilstoši vecuma grupām. Katram priekšnesumam rūpīgi sekoja
līdzi kompetenta žūrija, kas iznākumā kolektīvu prasmi un izpildījumu
novērtēja, piešķirot tiem pakāpes. Pirmsskolas grupā pie trešās pakāpes tika
deju studija “Extra” (vadītāja Dina Bruže) un pie pirmās pakāpes –
LBJC deju studijas “Dzintari” grupa “Mazie dzintari” (Monta
Sprūde). 1.–4. klašu grupā no liepājniekiem ar divām dejām veiksmīgi
startēja “Mazie dzintari” un LBJC struktūrvienības “Spārni”
deju grupa “Dzirkstelīte” (Marina Zuntnere), kuras ieguva trešo
pakāpi, bet studija “Extra” ar divām dejām tika attiecīgi pie otrās
un pirmās pakāpes. Nākamajā– 5.–7. klašu – vecuma grupā BJC deju grupai
“Rotaļa” (Aina Apene) otrā pakāpe, deju studijai “Extra” –
pirmā. Vecākajā un jau ļoti meistarīgajā 8.–12. klašu grupā trešo pakāpi
saņēma Ingrīdas Lūres vadītā Baleta un deju studija, LBJC struktūrvienības
“Spārni” grupa “Legion” (Sergejs Velikorodovs) un deju
studija “Harmoni” (Ināra Lisova, Svetlana Andrejeva), bet pirmā
pakāpe atkal studijai “Extra”.

Žūrijas
pārstāve horeogrāfe un Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu
asociācijas radošā direktore Sintija Siliņa-Zante vērtēja, ka kopumā kolektīvu
līmenis ir ļoti augsts. Lai gan daļa saņēma tikai diplomu par piedalīšanos,
netrūka arī pirmās pakāpes ieguvēju. Un šos priekšnesumus vērtētāji raksturoja
kā tuvus izcilībai. Kas tad atšķir ļoti labos priekšnesumus no mazāk
veiksmīgajiem? “Kolektīviem, kuriem ir augstākās pakāpes novērtējums, ir
lielāka pieredze. Tie horeogrāfiski un tehniski sevi attīsta jau vairākus
gadus,” raksturoja S. Siliņa-Zante. Arī viņa ievērojusi, ka konkursā,
kurā var piedalīties ar dažādām mūsdienu dejām, lielākoties izmantots
laikmetīgās dejas žanrs. “Tā ir jauna tendence, taču arī optimāla – ķermenim
ļoti veselīga un bērniem ļoti organiska,” sprieda horeogrāfe.
“Laikmetīgā deja ir pateicīga dažādu tēmu izspēlei, un plastika tajā ir
gandrīz neierobežota.” Tomēr laikmetīgās dejas aktualitāte visur Latvijā
nav vienāda. Piemēram, Latgales novados citi žanri ir spilgtāki.