Vasara ir arī karstākais ceļojumu laiks. Pēdējā laikā modē braucieni uz tālām un eksotiskām zemēm, taču ne jau katram tie pa kabatai. Un tādēļ noskumt noteikti nevajadzētu, jo arī Latvijā un mūsu Kurzemītē ir tik daudz interesanta, ko redzēt. Viens no ievērības cienīgajiem objektiem atrodas tepat kaimiņu rajonā. Tā ir Ēdoles pils.

Iz senatnes

Ēdoles pils celta Piltenes bīskapijai 1264.–1267. gadā kā regulāra kastelas tipa pils. Sākotnēji tā piederējusi fon Ketleriem, bet 1561.gadā to savā īpašumā ieguvis Ulrihs fon Bērs.

Kopš celšanas pils vairākkārtēji mainījusi savu ārējo izskatu. 17.–18. gs. pils paaugstināta, bet 1835.–1941. gadā pārbūvēta neogotikas stilā. Tai nojauktas piebūves, pie ieejas torņa uzbūvēta jauna, uz masīviem pīlāriem balstīta ēdamzāle, bet pie apaļā torņa ierīkota apjomīga oranžērija. Pēc pārmaiņām tā kļuvusi par vienu no pirmajiem neogotikas piemēriem Latvijas arhitektūrā.

Pilij bijis grezns interjers, bet vairums mākslas priekšmetu gājis bojā 1905.gada revolūcijā, kad pils nodedzināta. Daudz mākslas priekšmetu aizvests uz Vāciju, kā arī uz Rundāles pili. Pēc dedzināšanas pils atjaunota, kopumā saglabājot gotiskās formas, saglabāta arī 1906.–1911. gadā veidotā interjeru apdare.

20.gs. 50.gados pilī bijis iekārtots invalīdu nams. 1985.gadā tā nodota T.Zaļkalna Mākslas akadēmijai studentu radošo darbu nometnēm. Kopš 1993.gada pili apsaimniekojusi pašvaldības uzņēmums “Ēdoles pils”. 

Pārdod izsolē

Vēl pirms pāris gadiem pils saimnieks bijusi vietējā pašvaldība. Diemžēl naudas vēsturiskā objekta pienācīgai uzturēšanai pagastam nav pieticis. Arī valsts nav atradusi tik daudz finanšu, tādēļ no pirmpirkuma tiesībām atteikusies, un 2006.gada septembrī pils nodota izsolei.

2007.gada sākumā notikuši vairāki mēģinājumi pili pārdot izsolē. Sākuma cena bijusi 2 miljoni latu. Pārdot pili izdevies tikai ceturtajā reizē. To par 1,5 miljoniem latu iegādājies vienīgais pretendents – miljonāram Ivo Zonnem piederošā SIA “Ēdoles pils”. 

Laikmetu griežos

Pilī, kur vēl nesen valdījusi rosība – mitinājušies ļaudis, rīkotas kāzas un citas svinības, tagad ir samērā kluss. Tā kā izsolē bijis iekļauts noteikums, ka pilij arī pēc tās nonākšanas privātīpašumā jābūt pieejamai publikai, tā joprojām atvērta tūristiem.

Apkārt pilij vēl šobaltdien plešas 7,5 ha liels ainavu parks. Apskates cienīga ir Mīlestības aleja. Diemžēl 2007.gada vasarā nolūzis Rūķīšu ozols, par kuru leģenda stāsta, ka tad, kad tas nolūzīs, Ēdoles pils nogrims.   

Interesentiem iespējams ne tikai izstaigāt parku un apskatīt pili no ārpuses, bet arī, nopērkot par 2 latiem biļeti, izpētīt pils iekšpagalmu un telpas. Diemžēl visa pils nav atvērta apskatei. Kopš pils pārdota, tūristu apskatei atvēlēts pagrabstāvs, atvērtas vairākas telpas kreisajā spārnā, kā arī ir iespēja uzkāpt tornī un skatīt teritoriju no tā augstumiem. 

Komandante un Zaļā dāma

Pārkāpjot pils iekšpagalma slieksnim, šķiet, tūlīt starp kolonnām parādīsies sievietes tēls. Kurš gan nav redzējis mākslas filmu “Emīla nedarbi” un neatceras nešpetno komandanti, kas badā mērdēja vecīšus? Tieši Ēdoles pils ir vieta, kur filmēti kadri, kuros redzama nešpetnā sieva.

Tāpat ikvienam, kurš, dodoties ceļā uz Ēdoles pili, pirms tam uzmeklējis informāciju par šo apskates vietu, ir zināms nostāsts par Zaļo dāmu, kura te saimniekojot. Teiksma vēsta, ka tad, kad esot celta Ēdoles pils, tās sienā iemūrēta meita, vārdā Eda. No tā tad arī cēlies Ēdoles pils un pagasta nosaukums.

Daudzi sakās krēslainajās pils pagrabtelpās noslēpumaino tēlu redzējuši. Taču vīrietis, kurš pilda pils uzrauga pienākumus un šajā amatā ir jau ilgāku laiku, apgalvo, ka nostāsti blēņas vien esot. Viņaprāt, tie ir ļaužu iztēles augļi. Vīrietis labprāt stāsta, kā pats sevi atradinājis no spoku redzēšanas: “Bērnībā ik dienu mēroju prāvu ceļa gabalu uz skolu un mājup. Reiz kādu vakaru ceļmalā ieraudzīju tumšu stāvu. Kad gāju es, arī svešais kustējās. Kad apstājos, arī tas apstājās. Stāvēju. Bet cik ilgi tad sniegā un salā stāvēsi? Mājās taču jātiek! Nākamajā dienā, jau gaismā, ejot uz skolu, sapratu, ka biedēklis bijis tikai kadiķītis ceļmalā. Cilvēks redz to, uz ko pats sevi noskaņo.”

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

 
Ieejot iekšpagalmā, pārņem sajūta, ka tūlīt starp kolonnām parādīsies nešpetnās komandantes tēls.