Rīt pulksten 18 Liepājas Olimpiskajā centrā Intars Busulis sniegs koncertu. Pirms došanās uz Liepāju un pēc tam uz Maskavu, kur notiks starptautiskā “Eirovīzija”, māksliniekam uzdevām dažus jautājumus.

– Kas, jūsuprāt, puišiem patīk Intarā Busulī, un, kā dēļ meitenes ir sajūsmā par Intaru Busuli?
– Puišiem? Nezinu…Tāpēc, ka esmu nenormāli skaists vīrietis… (smejas). Man liekas, ka viņiem vienkārši skauž, ka esmu tik skaists. Meitenēm es noteikti patīku tāpēc, ka esmu skaists. Meitenēm es nevaru nepatikt, jo es taču esmu skaists, nu nenormāli skaists (gardi smiekli).

– Filma, kas atstājusi vislielāko iespaidu?
– “300”. Nezinu, kāpēc man konkrētā filma patīk. Varbūt tādēļ, ka tur ir daudz skaistu vīriešu. Bet, ja nopietni, tajā ir skaista mūzika, nav filmām raksturīgo un apnīkošo biedējošo vijoļu skaņu “Scary strings”, tajā ir aizraujošs sižets un iespaidīgi skati.

– Skatoties agrāk tapušos ierakstus ar savu uzstāšanos, par ko sevi visvairāk tajos kritizējat?
– Vēl nesen nācās noskatīties “Caffe” uzstāšanos “Eirovīzijas” nacionālajā atlasē, kas notika 2002. vai 2003.gadā. Bija smieklīgi skatīties uz rozā tērpiem, kurus paši tajā laikā saucām par kosmonautu tērpiem. Ko tur daudz ko kritizēt, nu jau par vēlu. Tas bija ļoti labs laiks – radošs un jautrs. Smieklīgas likās arī mūsu iestudētās kustības. Gājām pat pie deju skolotāja.

– Lieta, ko noteikti nedrīkstat aizmirst, dodoties uz Maskavā notiekošo “Eirovīziju”?
– Man liekas, ka noteikti līdz ņemšu laptopu, jo tur vajadzēs štancēt diskus, lai dotu lielajiem promoteriem (smaida). Ja godīgi esam jau uztaisījuši demo diskus, ierakstījām pat četras dziesmas angļu valodā. Tās ir spilgtākās dziesmas no albuma “KINO”. Noteikti ņemšu līdz Jura Millera uzdāvināto oranžo radio “SWH” čemodānu, kuru viņš man pasniedza pēc uzvaras Ventspilī.

– Ar ko pārsteigsiet starptautiskās “Eirovīzijas” skatītājus?
– Ar sevi, ar visas komandas sniegumu. Ceru, ka beigās būs pārsteigums arī pašam par sevi. Priekšnesumā izmantosim arī jaunās tehnoloģijas. Cerams, ka izdosies iecerētais rezultāts.

– Atšķirībā no nacionālās, starptautiskajā “Eirovīzijā” par sevi balsot nevarēsiet. Ko darīsiet – atdosiet savu balsi par kādu citu vai vispār telefonu rokās neņemsiet?
– Nopirkšu Maskavas pieslēgumu un balsošu par sevi. Starp citu, es par sevi nacionālajā atlasē nebalsoju, kā tas tika atspoguļots dzeltenajā presē, es tikai skatījos neatbildētos zvanus. Ja man būs kāds neatbildēts zvans arī Maskavā, tad tos es tāpat paskatīšos. Par sevi balsot ir baigi stulbi, tā nedrīkst. Divas balsis taču dažreiz kaut ko arī var izšķirt!

– Neveselīgākais pārtikas produkts, ko gribētu izņemt no savas ēdienkartes, bet kas kaut kā īsti neizdodas?
– Es jau tā baigi neveselīgi neēdu. Varētu neēst kādu lieku konfektīti dažreiz. Pīpēšanu varētu atmest. Lūk, šis pārtikas produkts gan ne pēc kā negaršo un arī ož slikti.

– Ja piedāvātu filmēties filmā par viduslaikiem, ko tajā gribētu atveidot?
– Varētu būt Robins Huds, bet lapsa, nevis cilvēks. Un Disneja animētais.

– Kam dotu priekšroku – mākslas izstādei vai dzejas lasījumu pēcpusdienai?
– Dzejas lasījuma pēcpusdienai, jo pats tajos vakaros esmu ņēmis aktīvu dalību un lasījis dzeju. Tas bija Ventspilī, dzejas lasījumu vakari saucās “Autogrāfs”.

– Kāds cilvēks nevar kļūt par jūsu draugu?
– Cilvēks ar masku vai vienkārši pēc dabas idiots.

– Ko jūs nevarētu piespiest darīt?
– Nezinu. Ravēt un retināt bietes. Kaut gan tagad varbūt varētu. Lai gan tomēr liekas, ka ne. Bērnībā un tīņa gados savu tiesu būšu jau izravējis.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”