Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Festivāla atklāšanas līksmības kronis

Festivāla atklāšanas līksmības kronis
10.09.2007 20:13

0

Sestdien Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē ar koncertu “Līksmības kronis Baham” atklāja VI Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu. Savukārt Mārtiņa Lutera un Rucavas baznīcā gaiši izskanēja šo mūzikas svētku otrais koncerts “Mūžīgais Mocarts”. Atklāšanas koncertā klausītājus patīkami pārsteidza Dailes teātra gaismu mākslinieka Harija Zālīša krāšņā gaismu partitūra, kas bija spēcīgs, emocionāli iedarbīgs papildinājums katram spēlētajam skaņdarbam.

Divos lielos ekrānos arī vizuāli bija iespējams sekot mūziķu spēlei un dziedātājiem, tuvplānā pārliecināties, cik ērģelniekam intensīvi jāstrādā arī ar kājām. Skaņdarbu starplaikos video speciālists Aivis Neimanis koncerta apmeklētājiem uz ekrāniem ļāva iepazīties ar greznajām, pasaulē lielākajām nepārbūvētajām mehāniskajām Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles laika zoba skartajām ērģelēm un interjera detaļām, kārtējo reizi liekot domāt par nepieciešamību šo brīnišķo instrumentu restaurēt. 

Pirmie divi koncerti bija nodēvēti ļoti precīzi un izteiksmīgi. Patiesi, pirmajā valdīja varenais Johans Sebestians Bahs, bet otrajā – mūžam saulainais, dievišķais Volfgangs Amadejs Mocarts. Saturīgs, jaunu, vērtīgu atziņu piepildīts, ar Bahu kā vadmotīvu bija festivāla atklāšanas koncerts. Liela slodze šajā vakarā bija jāiztur festivāla mākslinieciskajam vadītājam ērģelniekam Lotaram Džeriņam ļoti dažādā un sarežģītā programmā. Labi, ka skatītāji (klausītāji) var redzēt televīzijas ekrānos ērģeļu spēles galdu – četrus manuālus un kāju klaviatūru. Tas ļāva pa īstam novērtēt L.Džeriņa virtuozo un eleganto kāju tehniku J.S.Baha “Tokātā”. Amerikāņu komponista, minimālista Filipa Glāsa operas “Satyagraha” fināls uzskatāmi atklāja šīs mūzikas stila principu – būvēt visu attīstību uz viena motīva daudzveidīga atkārtojuma. Īsts atklājums klausītājiem bija igauņu ērģeļu meistara, komponista Andresa Uibo mūzika. Gan viņa skaņdarbs “Bahs spogulī”, kurā varējām baudīt čellista Ērika Kiršfelda lielisko atraisīto spēli, bet jo īpaši “Apokalipses simfonijas” 1.daļu. Tās pamatā ir Jāņa atklāsmes grāmatas 21.nodaļas 1.pants: “Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi un jūras vairs nav.”

Un atkal klausītājiem jauns atklājums – ērģeļu spēles tehnikas paņēmiens – ar koka tapiņām nospriegot dažus taustiņus tā, lai tie skanētu nepārtraukti. Tā, protams, ir tikai tehniska detaļa, daudz svarīgāks bija šīs mūzikas emocionālais un dvēseliskais tonuss, kas uzrunāja publiku.

Visa koncerta dramaturģija bija veidota tā, lai kulminācija būtu beigās. Un tas bija speciāli šim festivālam komponista Čārlza Grifina rakstītā skaņdarba “Līksmības kronis Baham” pirmatskaņojums. Šajā mūzikā ar interesanti izvēlētu sastāvu – ērģeles, timpāni un koris – atkal bija klāt Baha gars. Gan ar tokātas faktūru, gan kantātes citātu, tiesa, apvienotu ar Č.Grifina harmonijas krāsām. Ērģeļu partija bija tik ļoti sarežģīta, ka klausītāji to tā pa īstam nezināja novērtēt. Ērģeļu dramatisms ar efektīgiem timpānu solo, kora maigais dziedājums un apoteoze noslēgumā deva to pacēlumu, kas vajadzīgs, festivālu uzsākot. Autors Č.Grifins saņēma lielas publikas simpātijas un varbūt arī iedvesmu turpmākajiem opusiem. Jāuzslavē gan perkusionista Normunda Everta perfektā timpānu spēle, gan kora “INTIS” izjustais dziedājums (diriģente Ilze Valce).

Daudz intīmākas noskaņas valdīja svētdienas vakara koncertā Mārtiņa Lutera baznīcā. Svarīgs bija arī tas, ka pirmo reizi plašākai publikai bija iespēja novērtēt jaunās zviedru firmas “Äkerman un Lund” ērģeles. Kā zināms, līdz šim Lutera baznīcā ērģeļu nebija. Tās būvētas 1968.gadā un īpaši piemērotas renesanses un agrīnā baroka repertuāram. Šis instruments tika uzstādīts pavasarī un nāca kā negaidīts, skaists ērģeļbūves meistara un restauratora Jāņa Kalniņa dāvinājums.

Ērģelnieks Roberts Hansons, profesora Talivalda Dekšņa ērģeļklases absolvents, ir aktīvi koncertējošs mākslinieks, bet mūsu festivālā viņu dzirdējām pirmoreiz. Jaunās ērģeles V.A.Mocarta mūzikai likās nedaudz paasas, bet visumā instruments bija bagāts un pilnskanīgs. Mocartisku gaisotni koncertā radīja divu manuālu klavesīns, un R.Hansona brīvi improvizējošā manierē spēlētā “fantāzija Re minorā” atraisīja arī klausītāju iztēli.

V.A.Mocarta opermūzika, viņa koncertārijas prasa no dziedātāja augstu vokālo meistarību, balss tehniku un muzikalitāti. to pilnā mērā klausītājiem sniedza viena no pašlaik spožākajām mūsu operdziedātājām Kristīne Gailīte. Balss vieglums, dzidrās augšas valdzināja klausītājus. Ne velti viena no dziedones izcilākajām lomām ir Nakts karaliene operā “Burvju flauta”. Dziedones priekšnesumā jūtams arī  aktieriskais nervs, vēlēšanās konkretizēt teksta tēlus. Žilbinošas pasāžas, trilleri, moteles “Exultate, jubilate” (“Gavilējiet, līksmojiet”) piepildīja visu dievnamu, ceļoties augšup vakara saules staros. 

Pēc īsas atelpas rīt Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīcā, bet ceturtdien Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē būs iespēja dzirdēt igauņu mūziķu spēli programmā “Koncerts ērģelēm un saksofonam”, kurā skanēs F.Lista, K.Sensānsa, D.Elingtona u.c. mūzika. Pianists un ērģelnieks Āre Pauls Latiks savas studijas papildinājis arī vairāku franču izcilu ērģelnieku vadībā Parīzē, ir starptautisku konkursu laureāts. Viņš ir Igaunijas Ērģelnieku apvienības priekšsēdētājs, Zviedrijas Sv.Miķeļa baznīcas u.c. ērģelnieks. Arī saksofonists Villu Veski ir papildinājies Francijā un citās valstīs, bet viņa repertuārā ir gan klasika, gan arī džeza mūzika. Tallinas saksofonistu kvarteta sastāvā viņš koncertējis daudzās pasaules valstīs. 

Indra Imbovica,
Aija Engelmane,
“Kurzemes Vārds”

Harija Zālīša gaismas partitūra.

Vai, klausoties ērģeļmūzikas varenajās skaņās, maz var iedomāties, kāda slodze jāiztur mūziķa rokām?

Čellista Ērika Kiršfelda emocionālā spēle.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz