Foto un video: Tikšanās vieta – Liepājas krasta artilērijas baterija. Militārā vēsture satiekas ar mūsdienām
Cenšoties iedzīvināt Liepājas Krasta artilērijas bateriju Nr. 2 pilsētas kultūras un brīvā laika kartē, Latvijas Kara muzejs sestdien aicināja ģimenes ar bērniem, jauniešus, seniorus un vēstures entuziastus uz tikšanos.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Interesentu ieradās patiesi daudz – vairums ar automašīnām, bet bija arī velobraucēji, kuri izmantoja lieliskos laikapstākļus, lai nokļūtu līdz šai attālajai pilsētas vietai.
Aiz muzeja nožogojuma jau sagaidīja uzmanību piesaistošs eksponāts – Ukrainas bruņoto spēku kaujās iznīcināts Krievijas armijas tanks.
Daudzi pie tā pakavējās, pirms pa nobetonēto ceļu doties kalnā uz Krasta artilērijas bateriju. Tur arī risinājās dienas galvenie notikumi, un bija pulcējusies lielākā apmeklētāju masa.
NBS orķestra grupai muzicējot, cilvēki apskatīja patruļkuģi “Kristaps”, izmantojot iespēju arī uz tā uzkāpt, izstaigāja vēsturiskās baterijas telpas, aplūkoja un izmēģināja Speciālo operāciju pavēlniecības karavīru ekipējumu, kas bija saistošs gan maziem, gan lieliem.
Viens no šīs sezonas jaunumiem ir no Mežaines poligona pavisam nesen atvestās militārās automašīnas.
Latvijas Kara muzeja Sabiedrības izglītības un komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mitenbergs, kurš bija uzņēmies arī pasākuma vadītāja lomu, pastāstīja, ka šī sadaļa tapusi ar karavīru un zemessargu palīdzību.
Viņi militāro tehniku ne tikai nogādājuši baterijas teritorijā un izvietojuši, bet arī talkojuši – palīdzējuši to mazgāt, krāsot, sakopt.
“Ne visu esam paspējuši savest kārtībā, bet mūsu sadarbība turpināsies,”
viņš sacīja, pateicoties par palīdzīgajām rokām.
M. Mitenbergs uzsvēra, ka šī diena muzejam bijusi arī pateicība sadarbības partneriem Liepājā: Jūras spēkiem, zemessargiem un mācību centra cilvēkiem, kuri baterijas attīstībā ieguldījuši daudz darba.
Īpaša vērtība esot cilvēki, kuri ar tehniku, kas uz Liepāju atgādāta, savulaik paši strādājuši.
“Tās jau apmēram desmit gadus vairs nav apritē, un cilvēku, kuri zina to specifiku un “odziņas”, kļūst arvien mazāk,”
viņš sacīja.
Tāpēc muzejs plāno šo pieredzi saglabāt arī stāstos. Sociālajos tīklos iecerētas intervijas ar zemessargiem, kuri dalīsies gan praktiskās, gan komiskās atmiņās.
Mierīgajai muzeja apskatei sestdienas pasākumā bija arī spraigāka daļa – Speciālo uzdevumu vienības paraugdemonstrējums.
Skatītājus nostādīja aiz drošības lentām, daļa cilvēku, gribēdami notiekošo saskatīt labāk, pakāpās kaut kur augstāk teritorijā.
Tad sekoja ainas kā no asa sižeta filmas.
Pie kādas automašīnas lielā ātrumā piebrauca “busiņš”, no tā sejas maskās izlēca karavīri un kopā ar suni metās aizturēt nemierniekus, nogāžot tos zemē un saslēdzot. Tas viss notika dažās sekundēs.
Kā vēlāk uzzinājām, demonstrējumā inscenēta neliela operācija nemiernieku aizturēšanai. Tajā piedalījās cilvēki, kuri ikdienā trenējas dažādām sarežģītām situācijām, un tas ir viņu darbs.
Šajā reizē baterijas apmeklējums bija bezmaksas.
“Mēs priecātos, ja ar laiku izdotos arī šo vietu, tāpat kā pārējās Kara muzeja filiāles, nodrošināt kā bezmaksas muzeju,”
sacīja M. Mitenbergs, taču pagaidām tas neesot iespējams.
Baterija Nr. 2 esot saimnieciski sarežģītāk uzturama, nekā citas muzeja filiāles. Teritorija ir plaša, ar vēsturiskām būvēm un āra ekspozīciju, un tai nepieciešama pastāvīga apsaimniekošana.
Tomēr tiekot domāts par īpašām dienām, kad bateriju varētu apmeklēt bezmaksas, piemēram, valsts svētku laikā. Jau tagad bez ieejas maksas baterijā tiekot gaidīti jaunsargi un karavīri.
Līdzās notiekošajām aktivitātēm tikšanās reizei bija vēl viens mērķis – par valsts aizsardzību runāt sabiedrībai saprotamā un mazāk biedējošā veidā.
“Ar muzeju starpniecību šo informāciju sabiedrībai var nodot draudzīgā veidā.
Valsts aizsardzība ne vienmēr ir biedējoša,”
vērtēja M. Mitenbergs.
Viņš norādīja, ka muzeja vide palīdz mazināt spriedzi, kas sabiedrībā saistīta ar kara un drošības tēmu.
Šādi pasākumi ļaujot vienlaikus iedzīvināt bateriju Nr. 2 kā publisku vietu Liepājā, iepazīstināt cilvēkus ar militāro mantojumu un mūsdienu aizsardzības darbu, kā arī mazināt distanci starp sabiedrību un bruņotajiem spēkiem.