Jau trīs gadus Jolanta Atmata ir franču valodas skolotāja Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolā, kā arī ir Liepājas franču valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Uzzinot, ka viņa studēs pedagoģiju, mājinieki izbrīnā iepletuši acis. Mūsdienās skolotāja amats sabiedrībā tiek vērtēts daudz zemāk, nekā agrāk, skumji secina liepājniece. Taču Jolanta optimismu nezaudē, viņu gandarī un lepnu dara audzēkņu panākumi.

Lēciens nezināmajā
“Patiesībā, to neizdomāju es, bet dzīve,” vaicāta, kā nolēmusi kļūt par skolotāju, mazliet filosofiski atbild Jolanta. Ļoti vēlējusies apgūt franču valodu, tādēļ iestājusies Liepājas Universitātē studiju programmā “Franču valodas skolotājs”. “Man šķiet, ka lielākā daļa cilvēku to darīja dēļ pašas franču valodas. Tai skaitā arī es. Skolotājs nāca klāt kā mazs kareklītis.” Studiju laikā  apgūtais, ar pedagoģiju saistītais mācību saturs ir vairāk teorētisks un virspusējs. Lai iegūtu padziļinātas zināšanas pedagoģijā, paralēli darbam skolā Jolanta izglītību turpināju LiepU studiju programmā “Izglītības zinātņu maģistrs”. Kāpēc neizvēlējāties populāro angļu valoda? “Man gribējās ko atšķirīgu. Un franču valoda likās kaut kas ļoti šarmants.”

Pirms tam ar pedagoga amatu Jolantai nebija bijusi nekāda saskare. Sieviete atzīst, ka tas bijis lēciens nezināmajā. “Esmu ģimenē pirmā skolotāja. Mazliet trakā,” ar smaidu par sevi teic liepājniece. Mājinieki, uzzinot, ka viņa būs skolotāja, izbrīnā skaļi iesaukušies: “Koooo?”. Taču nomierinājušies, uzzinot, ka franču valodas. “Cilvēkiem joprojām šī valoda liekas kaut kas ļoti ekskluzīvs.”

To, ka varētu patikt strādāt skolā, Jolanta sapratusi prakses laikā 4.kursā. “Starp mani un audzēkņiem bija tikai četru gadu starpība. Tā kā tas savā ziņā bija izaicinājums, lai stunda nepārvērtos tusiņā.” Ieturēt distanci – ne pārāk tālu no sevis, bet arī ne pārāk tuvu – starp skolēniem un pašu izdodas, uzskata Jolanta. Jau pašā pirmajā stundā tiek izrunāts tas, kāda būs abu pušu sadarbība. “Es viņus uztveru kā līdzvērtīgus cilvēkus. Saku, ka viņu intereses tiks ievērotas, ja to pašu saņemšu pretī. Nekādas atlaides attiecībā uz izpildāmajiem uzdevumiem netiek dotas.”

5.vidusskolā franču valoda ir fakultatīvs mācību priekšmets. Un tam ir savi plusi un mīnusi. Priecē tas, ka stundas apmeklē tie, kam tas patiešām interesē. Tie ir jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Taču atvēlētais laiks ir pēcpusdienas. Ar radošām, netradicionālām mācību metodēm izdodas piesaistīt dienas laikā nogurdināto skolēnu prātus. “Ja priekšā ir skolotājs, kurš arī ir gatavs aizmigt, nu tad saldus sapņus visiem,” no kā jāizvairās, noteikti zina Jolanta. Skolotājam jāpiemīt radošums, elastīgums un optimistisks skatījums uz dzīvi, uzskata liepājniece. Un nevajag būt perfekcionistam, jo ne vienmēr viss iecerētais izdodas.

Ikdiena – pētnieciska
Franču valodas skolotājas ikdiena lielā mērā līdzinās pētnieces darbam, jo nepieciešams nepārtraukti meklēt mācību materiālus vai nu dažādos izdevumos, vai interneta vidē, kā arī radīt pašai. Protams, katrs atrastais materiāls ir kritiski jāizvērtē, jo interneta vidē atrodamajos materiālos mēdz būt samērā rupjas kļūdas, un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo skolēnu zināšanu līmenim un interesēm. Diemžēl pašlaik nepastāv franču valodas mācību grāmata, kas paredzēta latviešu/ krievu tautības skolēniem, tādēļ šo valodu nākas apgūt no mācību grāmatām, kas paredzētas skolēniem, kuru dzimtā valoda ir angļu, vācu, itāļu vai spāņu valoda. Tas ļoti sarežģī mācību procesu, norāda Jolanta.

Lai mācību stunda būtu saistoša, tā rūpīgi jāplāno, izmantojot uzdevumus, kas paredzēti dažādu prasmju attīstīšanai, piemēram, lasīšana, klausīšanās, runāšana, frankofonās kultūras aspektu apgūšana. Katra mācību stunda ir  skolotāja – entuziasta oriģināldarbs, sākot ar materiālu izvēli,izveidošanu, beidzot ar stundas vadīšanu un skolēnu darba izvērtēšanu. Gatavojot stundas, arī skolotājs saskaras ar ko jaunu, vēl nezināmu, ko nākas uzreiz izpētīt, lai pēc tam palīdzētu apgūt skolēnam. Stundu sagatavošana, mājas darbu labošana un visa mācību un konsultāciju darba fiksēšana e-klasē parasti aizņem visu vakaru. Veidojas apgrieztais dienas režīms – rīti ir brīvāki, toties pēcpusdienas un vakari ir rosīgākais darba laiks.

Jolanta saka, ka skolas ikdienas ritmu gan skolēniem, gan skolotājam krāšņāku padara ārpusstundu aktivitātes, piemēram, Frankofonijas dienu pasākums, gatavošanās tam, dažādi konkursi (tulkošanas, diktātu, radošo darbu konkurss). Tas ļauj mazliet atkāpties no mācību standarta un izpausties radoši.

Kas kavē kļūt par pedagogu
Jolanta novērojusi, ka izglītības iestādēs nemana daudz jaunu pedagogu, reti kurš izdomā nākt strādāt uz skolu. Viņasprāt, tas ir atalgojuma dēļ. Un sabiedrībā pedagoga profesija tiek vērtēta diezgan zemu. “Jauniešiem nešķiet, ka tas būtu tikpat prestiži, kā, piemēram, sabiedriskās attiecības vai jurisprudence,” uzskata Jolanta. Turklāt valda priekšstats, ka pedagoga darbs vairāk piemērots sievietēm. “Arī vīrieši var būt lieliski skolotāji!” oponē liepājniece.

Kas vēl attur jauniešus no ienākšanas mācībspēku rindās? “Pilnas slodzes skolotājam gandrīz nemaz neatliek laika sev. Un mūsdienu jaunieši tam nav gatavi. Vēl gribas baudīt dzīvi, priecāties. Bet ālēties kādā klubā blakus saviem audzēkņiem nedrīkst, ja negrib zaudēt autoritāti viņu acīs. Vārds skolotājs savā ziņā uz pieres uzliek tādu kā štampu.” Taču Jolanta uzskata, ka gados jaunam skolotājam skolā ir vieglāk, nekā vecam ar stāžu. Vieglāk iekļauties bērnu vidū. Arī vairāk tiec pieņemts kā savējais, ja vien esi atsaucīgs, elastīgs, saprotošs.

Tā kā vadāmo mācību stundu skaits nedēļā ir neliels, Jolantai ir tikai puse no darba slodzes. Bet tik un tā, pārnākot mājās, nākas ierakties burtnīcās, un nekam citam neatliek laika, par ko sūkstās arī tuvinieki. “Kā papildus bonuss ir brīvie rīti, kas man ļoti patīk, arī garais vasaras atvaļinājums,” uz situāciju Jolanta spēj paskatīties arī no gaišās puses. Papildus ienākumus viņa gūst vadot kursus, privātstundas un tulkojot. “Patiesībā, zinot franču valodu, paveras diezgan plašs darba lauks,” teic Jolanta, aicinot padomāt par blakus darbiņiem, ja esat nolēmis, ka šī profesija saista.

Franču valoda kā mācību priekšmets izglītības iestādēs ir samērā rets. “Ja man jāvērtē, tad strādāšanai skolā saredzu vairāk plusu, nekā privātstundu vai kursu pasniegšanai. Jaunieši visu apgūst daudz ātrāk. Bet ātrāk arī aizmirst. Jauniešus vieglāk izaicināt uz kādu performanci, teātra iestudēšanu utt. Ar viņiem viss ir aktīvāk, un tas man patīk.” Taču tikšanās ar dažādu vecumu cilvēkiem Jolanta vērtē tikai pozitīvi: “Ja regulāri esi vienā frontē, vari aizsēdēties.”

Lielāko gandarījumu Jolantai sniedz audzēkņu panākumi. Tās ir reizes, kad gūtas augstas vietas valsts olimpiādēs vai, piemēram, zinātniski pētnieciskais darbs izvēlēts uzrakstīt franču valodā un pēcāk novērtēts valsts līmenī. “Tas ir lepnums pārākajā pakāpē!” emocijas neslēpj Jolanta. Apliecinājums tam, ka ir vērts turpināt iesākto un palikt šajā profesijā, aizmirstot par zemo atalgojumu, slodžu problēmām un citām ikdienas rūpēm.

Ko adresēt cilvēkam, kurš vēlas kļūt par skolotāju? “Man ir divu veidu vētījums. Studentam novēlu neatlaidību, pašam savu domāšanu, kā arī optimismu. Bet jaunam skolotājam iesaku neaizmirst, ka arī pats esi bijis skolēns. Arī viņam novēlu sapratni, iejūtību, šķipsniņu stingrības, radošumu, spēju pasmaidīt par sevi,” Jolanta atgādina sen zināmu patiesību – ja darbs patiks, tad nevienu dienu nebūs jāstrādā. Tādēļ aicina izdarīt pareizo izvēli.

___________
P.S. Katru nedēļu publicējam dažādus stāstus, iepazīstinot ar šobrīd
darba tirgū pieprasītu profesiju pārstāvjiem. Un kas zin’, varbūt kāda
pieredze palīdzēs apjukušam jaunietim izlemt, kādā virzienā lūkoties,
domājot par savu nākotni pēc skolas absolvēšanas. Vari droši
līdzdarboties un iesūtīt e-pastā [email protected]
ierosinājumus, par ko Tu vēlētos šajā rakstu sērijā lasīt.