Veselības mēneša ietvaros rīdziniece Evita Eglīte
Liepājas sievietes iepazīstināja ar jaunumu – mandalu deju. Neslēpjot savu
pieredzi, viņa iedrošināja arī citas sievietes atraisīt un ievibrēt savu
sievišķību, tādējādi mazinot to vēsturisko mantojumu, kas latviešu sievietēm kā
nasta nāk līdzi vēl no tiem laikiem, kad vīriem bija jādodas karā un viņām
jāuzņemas atbildība par ģimeni un dzimtu arī viņu vietā.

– Kā jūs pavisam vienkārši izstāstītu, kas ir mandalu
deja, jo Liepājā tā ir kaut kas pavisam jauns?

– Tā ir jaunums ne
tikai Liepājā un arī Latvijā, bet vispār jaunums. To pavisam nesen radījusi
sieviete no Krievijas vārdā Maija. Viņa bija izmēģinājusi gan jogu, gan cigun, gan afrodejas, sufismu, senās
indiešu dejas un meditācijas, un salika to visu kopā, no katras paņemot to, kas
sievietei visvairāk varētu palīdzēt sajust viņas sievišķību. Mandalu deja ir
deja sievietei, kas viņu ved pašu pie sevis, pie savas būtības, savas
sievišķības un centra. Mūsdienās sievietei ir jādzīvo diezgan stingrā rāmī
starp pienākumiem, atbildību un uzdevumiem gan ģimenē, gan darbā, lai
vienlaikus būtu gan laba mamma, gan laba sieva un veidotu veiksmīgu karjeru.
Tāpēc sievietes pašas visos šajos pienākumos, uzdevumos un atbildībā ir
pazaudējušās. Mūsu vecmāmiņas izdzīvoja karu periodus, kad vīri bija prom karā,
viņas palika vienas un nevarēja būt pilnvērtīgas sievietes – viņām bija
jāuzņemas arī vīrieša pienākumi, lai ģimene izdzīvotu. Līdz ar to sievietēs
radās tāds kā nocietinājums, pat neapzināts naids un dusmas uz vīrieti kā tādu,
kas kā mantojums ģenētiski nācis līdzi no paaudzes paaudzē vēl līdz mūsdienām,
kad sievietei ir visu jāvar – tāda ir arī mūsdienu modernā tendence. Taču tādos
apstākļos praktiski nav iespējams saglabāt sievišķību. Kā meitene iemācās būt
sieviete? Skatoties uz savu mammu! Un, kā viņas mamma to iemācījās? Skatoties
uz savu rūpju un pienākumu noslogoto mammu. Tā kā mūsu sieviešu pagātne nebūt
nav sievišķīga.

– Un šī deja ir tā, ar kuras palīdzību mēģināt šo
mantojumu pārtraukt?

– Jā! Ļaujoties
mandalu dejai, ir svarīgi iet savas sajūtās un ļauties tām. Šajā dejā mēs lielu
uzmanību veltām sievišķīgākajam orgānam – dzemdei, kas glabā pirmējo
informāciju par to, kādai man kā sievietei būt. Dejas laikā mēs savienojamies
ar zemes sievišķo spēku un atvērto vīrišķo Visuma enerģiju, tādā veidā
savienojoties ar dabu, kas mūs radījusi un nemitīgi atbalsta. Tad savienojamies
ar dzemdi un visas dejas laikā šo trīs kopīgi radīto enerģiju pludinām ķermenī,
dziedinot ne tikai sievišķos orgānus, bet visu ķermeni kopumā. Tas notiek ar simtsprocentīgu
klātesamības apziņu ieslēdzot savas sajūtas.

– Zinot mandalu, kas ir koša, krāsaina, rakstiem bagāta
un dzīvespriecīga, rodas domas, ka līdzīga: dedzīga, pat ugunīga, krāsaina,
košiem rakstiem un sarežģītiem deju soļiem būs arī šī dejas, taču tā ir pavisam
rimta, klusa, maiga un caur sevi vibrējoša, kas nebūt nemudina enerģiski un
sprigani plosīties, bet rimti ļauties savām sajūtām.

– Mandala šajā dejā
iezīmējas, kad sieviete ar savu ķermeni izdejo daudzos astotniekus, apļus un
spirāles – ja to skatītos no augšas, tur būtu redzama enerģētiski zīmēta
mandala. Pārējais ir ķermeņa iesildīšana, lai šo ģeometriju viegli un brīvi
izdejotu, jo bez visa ķermeņa iesildīšanas, stiepšanās un elpošanas
vingrinājumiem to izdarīt būtu grūti, pat sāpīgi. Es šajā dejā esmu izdarījusi
dažas korekcijas, pievienot klāt savu pieredzi un savu dzīves uzdevumu un
būtību. Kad jūtu, kas konkrētajām sievietēm ir vajadzīgs, es to vienkārši
ienesu nodarbībā kā papildinājumu.

– Iesākot pirmo nodarbību, jūs teicāt, ka katrai
sievietei vajadzētu izdejot mandalu deju. Kāpēc?

– Es jau pieminēju
mūsu sieviešu vēsturisko mantojumu un mums pašām sevi no tā ir jāizved ārā. Ārā
no visu varēšanas uz sievišķību. Diemžēl, Latvijā sievietes ir stiprākas par
vīriešiem, viņas stāv viņiem priekšā un vīrieši ir aiz viņām – viņas pašas visu
var un bieži vien viņām vīrietis pat nav vajadzīgs, viņš ir traucējošs. Ārēji
vīrietis mūsu sievietēm bieži ir dusmu, stresa un slimību ierosinātājs, bet
patiesībā viņš tikai spoguļo pašu sievietes attieksmi un izpausmes. Tas ir ļoti
spēcīgs signāls, ka mums ir jāatgūst sievišķība, lai atdotu vīriešiem viņu
vietu, lai mēs viņiem atdotu tiesības būt atbildīgiem un rūpēties, jo viņi to
grib un var, tikai visbiežāk mēs viņus nostumjam malā.

– Nodarbības sākumā jūs arī teicāt, ka šī deja jums
personiski ir daudz devusi.

– Es arī dzīvoju
tā, ka man šķita: pati visu varu un brīžiem pat nesapratu, kāpēc man vispār
vajag vīrieti. Līdz ar to man bija sliktas attiecības ar vīru, lai gan mums
bija jau trīs bērni, taču tajā pašā laikā es jutu, ka manī ir ļoti liela
sievišķības deva, tikai es nepratu to atraisīt, ļaut tai vaļu un to izmantot.
Tādējādi man sāka klibot arī veselība, es pastāvīgi biju ļoti nogurusi un man
nebija spēka, man piemita arī modernā veģetatīvā distonija. Es biju aizgājusi
pat tik tālu, ka, redzot, kā citas sievietes pucējas un rūpējas par sevi,
nesapratu, kāpēc tas ir vajadzīgs, es uz viņām sāku skatīties pat tā kā nicinoši.
Tagad saprotu, ka iemesls tam bija tas, ka noraku savu sievišķību. Taču,
nevēlēdamās palikt bedrē tāpat kā daudzas mūsdienu sievietes, sāku apmeklēt
dažādus izglītojošus seminārus, kur sapratu, ka man nav jānomaina vīrietis, bet
jāmaina pašai sevi, sava attieksme un skatījums. Taču to nevar izdarīt tāpat
vien prātā, vispirms ir jānomaina sava enerģētika. Es tobrīd vadīju jogu un man
vienmēr ir bijusi svarīga ķermeniskā prakse, taču vienubrīd nonācu strupceļā –
sapratu, ka virziens ir pareizs, bet mans izvēlētais ceļš kustību praksē ir
jāmaina, sapratu, ka manām praksēm jābūt daudz sievišķīgākām nekā līdz šim. To
man palīdzēja apjaust kāda skolotāja. Tad arī atklāju mandalu deju. Vispirms
sāku to dejot mājās viena pati, un sev par brīnumu, atskārtu: kad dejoju caur
sajūtu, es nespēju pieņemt savu ķermeni. Es dejoju un raudāju, norītās nepatīkamās emocijas bija tik
ļoti sasprindzinājušas manu saules pinumu, ka dejojot tas sāpēja un bija grūti
elpot. Tomēr caur šīm sāpēm lēnām gāju plūsmā un liku sev just savā ķermenī
notiekošo. Bija skaidrs: esmu sev uzlikusi apkārt tādu kā sienu, kā cietumu. Bet
pamazām, ejot dziļāk savās sajūtās, lauzos tam cauri un sāku apjaust, ka sevi
tā pa īstam nekad neesmu pazinusi, ka patiesībā nemaz nevēlos būt visu varoša.
Kad tas notika, sāku aizvien vairāk domāt par sevi un tikai tad par bērniem un
vīru. Agrāk bija otrādi – vispirms ģimene un tikai tad pati. Izmainot sevi,
mainījās arī mana vīra attieksme pret mani. Es sāku izjust pret viņu aizvien
lielāku mīlestību, sāku viņam aizvien vairāk ļauties un uzticēties un sāku
just, kā pamazām maināmies lomām – tagad viņš sāka uzņemties aizvien lielāku
atbildību. Protams, man kā sievietei joprojām uz viņu ir liela ietekme un tā
tam arī ir jābūt. Sieviete ir tā, kas vīrietim dod iespēju. Tikko sieviete
kļūst sievišķīgāka, vīrietis sajūt vairāk spēku un drosmi. Viņš grib uzņemties
atbildību. Patiesībā mans vīrs to vienmēr bija gribējis, tikai es viņam stāvēju
priekšā un neapzināti to neļāvu. Tā dara lielākā daļa Latvijas sieviešu – tas
ir tas mūsu mantojums, no kura mums ir jāatbrīvojas, lai viņi justos vajadzīgi.
Kāpēc vīrieši nodzeras un neapzinās savu vērtību? Tāpēc, ka sievietes ar savu
rīcību viņus pazemo, viņi jūtas nevajadzīgi,
taču sieviešu rokās ir iespēja ļaut justies viņiem vajadzīgiem un atbildīgiem.
Kad mēs viņiem ļausim tādiem būt, tad arī karš
beigsies. Lai to izdarītu, sievietei ir svarīgi iet savās sajūtās un ļauties
tām, jo ar prātu var izdomāt visu pa punktiem, bet, ja tas nav sirdī, tad nekas
neizdosies – vīrietis nemainīsies. Viņš mainīsies tad, kad sieviete izmainīs
savu enerģētiku. Bet bez iešanas dziļumā tas neizdosies. Mandala sāk formēties tad, kad sieviete sāk sajust savu iekšējo enerģētiku
un dejot to uz āru. Tāpēc es saku: mandalu deja nav skatuves deja, tā ir ļoti
personiska un dziļa.

– Šī deja ir piemērota arī jaunām meitenēm vai tomēr
vairāk jau nobriedušām sievietēm?

– Tā ir deja
sievietēm, un tas nozīmē sievietēm jebkurā vecumā, taču pēc pilngadības
sasniegšanas, jo šajā dejā mēs ļoti atraisām seksualitāti un jaunām meitenēm to
vēl nedrīkst pāragri stimulēt. Tas nav vajadzīgs, jo viņas nezinās, ko ar to
darīt. Vispirms ir jāsasniedz zināms briedums.

– Diemžēl vismaz pagaidām Liepājā nav regulāru mandalu
deju nodarbību – šī bija iepazīšanās, kam regulāra turpinājuma nebūs. Ko tagad
darīt ar iepazīto, jo paturēt to visu prātā, lai praktizētu patstāvīgi, būs
sarežģīti?

– Es ļoti ticu, ka
drīzumā Latvijā būs vēl citas mandalu deju pasniedzējas un es ticu, ka tāda
noteikti ar laiku būs arī Liepājā, jo, ja reiz pēc tā ir pieprasījums, tad būs!
Es zinu, ka gandrīz katra sieviete, kas vienreiz ir pamēģinājusi mandalu deju,
grib to dejot vēl un vēl. Bet tikmēr, kamēr nav šādu iespēju, tām sievietēm,
kas bija uz iepazīšanās nodarbībām un kuras vēlas šo deju turpināt, es iesaku
paturēt prātā to, kas patika visvairāk un turpināt to patstāvīgi, īpašu
uzmanību pievēršot elpošanai, kas ieved meditatīvā stāvoklī un no šī punkta ved
sievišķībā. Un šovasar mēs tiksimies vēl pāris reižu, lai to visu stiprinātu un
padziļinātu. Starp citu, kļūstot sievišķīgākas un ļaujot vaļu savai
sievišķībai, ne tikai uzlabojas esošās attiecības ar savu vīrieti, bet
sievietes, kam attiecību nav, tās spēj izveidot, jo viņas izstaro sievišķību,
ļaujot vīrietim būt vīrišķīgam, ar noteikumu, ka šis nav pašmērķis, bet ļoti
patīkams blakusefekts. Jo mēs vairāk ievibrējam sievišķību, jo vairāk atraisām
vīriešos vīrišķību.

Iepazīstināšanai:

Evita Eglīte pēc profesijas ir sporta pedagoģe, kas
strādājusi dažādus darbus, toskait bijusi biroja administratore, bērnu un
pieaugušo pasākumu un nometņu organizatore, producente un satura vadītāja un
darījusi daudz ko citu, taču paralēli darbam visu laiku vadījusi gan fitnesa,
gan aerobikas, gan jogas, gan enerģētisko un cita veida vingrošanas nodarbības.
Evita ir trīs bērnu mamma, kas patlaban ir viņas galvenais darbs.