Savām acīm redzēt un iepazīt zemūdens pasauli – tāda doma liepājniekam, veikala “Birojiņš” saimniekam VALDIM ANDERSONAM bija jau sen. Nu tā ir realizēta un Valdis saka – tas ir tieši tas, ko gribēju, āķis ir lūpā! Ne tikai viņam vienam.

Pērn Valdis bija viens no tiem, kas pieteicās niršanas kursos tepat Liepājā, sporta kluba “H-Sports” peldbaseinā. Sākumā aizgāja uz kursiem viens pats, bet vēlāk viņam pievienojās arī sieva Maija un jaunākais dēls Toms, kurš šogad beigs vidusskolu. Visi trīs apguva gan teorētiskās mācības, gan arī praktiskās iemaņas, kas beidzās ar niršanu Lietuvā, Plateļu ezerā, un saņēma pirmā līmeņa sertifikātu, kas ir atļauja nirt līdz 18 metru dziļumam. Atceroties pirmo niršanu plašākos ūdeņos Lietuvā, Valdis saka – tas bija diezgan ekstrēmi, jo tur ūdens temperatūra nirstot strauji pazeminājās no 20 grādiem virspusē līdz 6, kad bija sasniegts 12 metru dziļums.

Toties daudz siltāks piedzīvojums Valdim un Maijai bija šajā septembrī, kad abi pirmo reizi izmēģināja silto zemju ūdeņus, nirstot skaistākajās niršanas vietās Indijas okeāna krastos. Tur ūdens temperatūra gan ūdens virspusē, gan arī krietnā dziļumā palika nemainīga – 29 grādi. “Mēs gan kā salstoši cilvēki bijām paņēmuši līdzi savus hidrokostīmus, taču mierīgi varēja iztikt arī bez tiem,” stāsta Valdis. “Tie, kas niruši biežāk, uzģērba tikai šortus un krekliņu, lai skābekļa balons, kas piestiprināts pie muguras, nenospiež plecus, un uz priekšu!” Taču tas nenozīmē, ka šajā nirēju paradīzē valda pašdarbība un anarhija, precizē Valdis. Nav tā, ka katrs nirējs, kad iedomājas, paņem inventāru un aidā! – ūdenī. “Viss ir ļoti organizēti – niršana notiek divas reizes dienā: rītos un vakaros,” viņš stāsta. “Visi nirēji kopīgā laivā dodas uz niršanas vietām, un mums kā iesācējiem bija līdzi arī instruktors, kurš vajadzības gadījumā varēja palīdzēt.” Valdis neslēpj, ka, lai arī kursi ir pabeigti, pirmās patstāvīgās ieniršanas reizes tomēr parādījušas dažus vājos punktus.

Stāstot par piedzīvoto Indijas okeāna ūdeņos, Valdis rāda bildes. Fotogrāfijās gan koraļļu dārzi kā košas sēnes un vēl košākas zivis. “Redz, tas ir zilais džeks, tā mazā haizivs, tā murēna un šī – pikaso zivs,” Valdis sauc zivju nosaukumus, kas krāsās ir cita par citu košākas. Īpaši skaista tā, kam ķermenis tumši brūnā krāsā ar koši, koši ziliem punktiņiem. Fantastiski! Bet Valdis saka – bildēs ne uz pusi tas viss nav tik skaisti kā dabā. Tāpēc arī abi ar sievu nolēmuši, ka šo atklājumu, šo vaļasprieku attīstīs un gan viņi abi, gan arī Toms turpinās apmācību, lai drīkstētu pāriet jau citā līmenī un nirt līdz 30 metru dziļumam.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”