Viena no daudzām iespējām redzēt Kurzemi. Iespēja aizņemtiem ļaudīm, kam šajā krāšņajā laikā izdodas izbrīvēt tikai vienas nedēļas nogali, kuras laikā visai ģimenei jāpagūst redzēt un aptvert gana daudz. Divarpus dienās – mazliet jūras, mazliet vietējo kalnu un leju, mazliet mākslas, mazliet bišu un daudz zaļas zāles. Bet, ja iespējams un gribas, maršrutu var arī pastiept garāku.

Sapņi no mākslas gara

Ziemupe pamazām un neatlaidīgi kļūst par aizvien iecienītāku vasaras viesu galamērķi. Pludmale te pavisam citādāka nekā Liepājā un otrpus tai. Tāpēc to vērts izbaudīt, pārlaižot nakti teltī netālu no jūras. Protams, tikai tādā vietā, kur šis prieks ir ļauts. Sekojiet zīmēm un uzklausiet citu atpūtnieku ieteikumus! Arī atpūtas bāze “Laikas” ir laba vieta, kur sliet telti. Un, kad pagaidu māja gatava, var izmest līkumu sausajā un smaržīgajā piekrastes mežā, lai noskaidrotu, kā tad šovasar ar sēnēm un meža ogām. Nāksies gan secināt, ka sēnes vēl slēpjas dziļi sūnās un gaida mitrāku laiku, bet ogu gan ir daudz. Un pēc tam uz jūru! Vakarā un arī no rīta, kad telts jau iepakota mašīnā. Lai ķermenis jūras svaigumu turētu līdz nākamajai pieturvietai.

Tāda varētu būt Kuldīgā, kur nupat pabeidz atjaunot vēsturisko tiltu pār Ventu. Tad cauri Rendai uz Sabili. Pielavījies izsalkums, un, lai to remdētu, izvēlamies krodziņu “Dāre” Pedvālē, dažus kilometrus no Sabiles centra. Atmosfēra nesteidzīga, viesmīles laipnas un arī ļoti nesteidzīgas. Bet bērni vismaz gaidīšanas laiku var īsināt, plikām pēdām dipājot pa zāli pakaļ pelēkajām cielavām. Ja pulkstenis un saule pie debesīm jau rāda pievakari un nesteidzības gars ir pārņēmis arī ceļotājus, tad Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja teritorijā iespējams arī uzcelt telti un gaidīt tuvu lidojošā mākslas gara inspirētus sapņus. Tikai pārtikas krājumi, ja tādi kaut kur somās ir, labāk jāatstāj automobilī, jo, kad naktī pamosties no lapsu sariešanās turpat aiz eglītēm, tad tavām sviestmaizītēm var būt arī par vēlu! 

Kam vairāk mantiņu?

Pa ceļam prom no Pedvāles muzeja var piestāt pie dīvainas sētas, kur, kā vēsta izkārtne, kaut kur aiz žoga ir zeķu krogs. Omulīgs vīriņš, vārdā Alfons, katram interesentam laipni izrādīs, ko tik visu var sakrāt, ja vien labi krāj! Piemēram, sagaidot gadsimtu miju, var uztaisīt nojumīti no divtūkstoš koka klucīšiem, izoderēt to ar divtūkstoš zeķītēm un apjumt ar divtūkstoš šlipsēm. Alfona kungam ir bagātīgs senlietu krājums, kur redzams, piemēram, bezmēns un nēši, turklāt par visu viņš zina, kur kas lietojams. Bērniem viņš mēdz apvaicāties: “Diezi, kuram no mums mājās vairāk mantiņu – tev vai man?” Un kad mazais, būdams drošs par savas mājās atstātās mantu kastes ietilpību, droši dodas iekšā pirmajā no divām Alfona rotaļlietu istabām, viņš sastingst jau pie sliekšņa, parausta mammu aiz piedurknes un drusciņ skaudīgā balstelē iečukst ausī: “Onkulim tomēr ir vairāk, nekā man…” Vecākiem arī te itin jautri – īsta kiča paradīze.

Un, ja vēl nav gadījies būt pie bitēm Laumu dabas parkā, kas Talsu rajona Īvē, tad kāpēc gan ne šajā reizē? Tikai pa ceļam vēl Talsi. Aizbrauksit – paši sapratīsit. 

Kad “Bauda” slēgta

Dabas parkā Putnu taka ar koka pterodaktilu un tā māju un Bišu taka, kur par papildu samaksu iespējams arī vērot bišu dzīvi klātienē, ir pa spēkam arī mazām pēdiņām un tētiem, kam uz pleciem jānes vēl otrs pāris nogurušu kājeļu. Ja paveicas, bišu mājas apciemojuma laikā var kļūt par bites dzimšanas liecinieku un pat dot lidonītei vārdu. Meža taka būs garāka, bet Sporta taka īsti piemērota, ja vēl palicis pārāk daudz spēka, ko citur nav kur likt. Iespēju un plašuma te daudz. Un ļoti daudz varžu, ja nogurušas kājas iemērksi ūdensrožu dīķī, tūdaļ būs klāt milzu pulks ieinteresētu zivju, kas tās sāks kutināt. Bet gribas iekrist ūdenī visā garumā, tā, ka šļakatas uz visām pusēm? Var aizbraukt līdz Valdemārpilij, un, vadoties pēc norādēm, atrast Sasmakas ezera pludmali. Ja vienīgā Valdemārpils kafejnīca “Bauda” izrādās slēgta, tad ēstuves meklējumos var doties uz Dundagu, lai garšīgi un daudz paēstu viesu mājā “Krūziņi”. Pēc tam pastaigas solī apskatīt Dundagas pili, konstatēt, ka veikalu tīkls “Top!” radis vietu arī te, un doties atpakaļceļā. Caur Ameli, Ugāli, Zlēkām un Ēdoli uz Jūrkalni, kur saule jau tiecas pie apvāršņa. Un atpakaļ. Līdz citai reizei.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds” 

Vasara atraisa domas un jūtas. Tā pagājušonedēļ notikušajos Sabiles Vīna svētkos sabilieši rādīja, ka ar humora izjūtu arī viņiem viss kārtībā. Pa pilsētas ielām, garām gavilējošiem skatītāju pūļiem traucās ne tikai vīna reibinātas mūķenes vien.