Nav divreiz jāprasa, vai cilvēki zina, kas ir hipiji un panki. Tomēr viņi nav vienīgā jaunā kultūra, kas izveidojās pārmaiņu laikā pēc Otrā pasaules kara. Toreiz palikuši otrajā plānā, tagad pasaulē savu uzvaras gājienu sākuši hipsteri.

Periods pēc Otrā pasaules kara kļuva par veselīgu augsni, lai rastos daudzas jaunas subkultūras un kontrkultūras. Toreizējā jaunatne dumpojās pret pastāvošo iekārtu, mēģinot radīt citādāku pasauli. Aptuveni 40.–50. gados radās jauna kustība – hipsteri (burtiskā tulkojumā vārds hipster nozīmē gurnbikses). To, kāpēc tieši šāds termins, neviens precīzi pateikt nemāk vēl joprojām.

Jaunas vēsmas hipsteru subkultūrā parādījās ap 21. gadsimta sākumu. Līdzīgi kā iepriekš, arī mūsdienās hipsteri ir pielāgojušies modes un stila tendencēm, kā arī tehnoloģiju attīstībai.

Hipsteri ar visnotaļ lielu ironiju izturas pret populāro mūziku un mākslu, izrādot, ka neko par to nezina un nemaz negrib zināt. Dzer daudz kafijas, klausās nekomerciālu mūziku (piemēram, “Arcade Fire”, “The Klaxons”, “Cut Copy” u.c.).

Par spīti tam, ka hipsteru subkultūru var uzskatīt par visai mākslīgu, no maziem stila gabaliņiem salipinātu, iespējams, tieši šis sajaukums ir veicinājis hipsteru kustības pastiprinātas popularitātes rašanos. Hipsteriem atšķirībā no citām kultūrām trūkst savas identitātes.

Arī Latvijā jau kādu laiciņu vērojams hipsteru fenomena uzliesmojums. Līdzīgi kā citur pasaulē, arī šeit pret ienākušo kultu izturas visai nicīgi.

Divdesmit gadus vecā Sanita Kacuba to, ka atbilst mūsdienu hipstera aprakstam, atklāja pavisam nesen. Kā jau visi šīs kultūras pārstāvji, sākotnēji viņa noliegusi, ka ir hipsters. Taču tagad viņa labprāt ir gatava dalīties savās pārdomās par subkultūras īpatnībām un cilvēku attieksmi pret hipsteriem.

Pilnu interviju ar Sanitu Kacubu un rakstu lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. jūlija numurā.
 #kvards-20110716-13#