Tuvojoties starptautiskai brīvprātīgo dienai, kad 5.decembrī visā pasaulē pasaka paldies tiem, kuri veic brīvprātīgo darbu, bērnu un jauniešu biedrība “Liepājas Jaunie Vanagi” nolēmusi pāršķirstīt Eiropas Brīvprātīgā darba (EBD) lapaspuses, kuras tapušas šī gada laikā biedrības darbībā.

“Šis ir pirmais gads, kad mūsu biedrība iesaistījusies programmas “Jaunatne Darbībā” Eiropas Brīvprātīgā darba apakšprogrammā. Esam nedaudz pārsteigti, cik daudz jaunieši ir ieinteresēti šajā programmā un vēlas izmantot šo iespēju,” stāsta BJB “Liepājas Jaunie Vanagi” valdes priekšsēdētāja Līga Krēsliņa.

Eiropas Brīvprātīgais darbs sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem doties uz kādu no pasaules valstīm, lai veiktu brīvprātīgo darbu kādā uzņēmējorganizācijā no diviem līdz 12 mēnešiem. Programma “Jaunatne darbībā” sedz visus ar uzturēšanos saistītos izdevumus, valodu kursus un kabatas naudu, kā arī sedz 90% no ceļa izdevumiem. Vairāk par šo programmu var izlasīt www.jaunatne.gov.lv

“Lai arī šis ir tikai pirmais gads, kad strādājam ar šo programmu, gada laikā esam uzņēmuši pie sevis astoņus jauniešus no Spānijas, Gruzijas, Velsas, Itālijas un Vācijas. Kā arī esam nosūtījuši deviņus jauniešus uz Vāciju, Nīderlandi, Rumāniju, Gruziju un Indonēziju. Daži no viņiem jau ir atgriezušies savās valstīs, daži joprojām veic savu darbu. Tad nu šajās EBD lapaspusēs būs viņu stāsti,” norāda L.Krēsliņa.

“Jānis Strapcāns (26) un Eva Ikstena-Strapcāne (25) no 2012.g. janvāra līdz septembrim veica Eiropas brīvprātīgo darbu Medanā, Indonēzijā. Viņu ikdienas darbs norisinājās bērnu tiesību organizācijā KKSP, kas ir daļa no starptautiskā IFM-SEI organizāciju tīkla. Eva un Jānis kopīgi ar organizācijas biedriem rīkoja video un audio veidošanas seminārus ielu bērniem un organizācijas aktīvistiem. Divreiz nedēļā darbs notika ārpus Medanas – Dalu un Amal Bakhti ciematiņos, kur tika mācīta angļu valoda bērniem. Projekta galvenais mērķis bija izveidot video fragmentus filmai par nabadzību, kuras pirmizrāde notiks 30.novembrī Briselē un 5.decembrī Rīgā.” Vairāk par projektu un Evas un Jāņa gaitām Indonēzijā var lasīt ziņu portālā www.liepajniekiem.lv

Biedrībā “Liepājas Jaunie Vanagi” savu EBD šonedēļ pabeigs Tamar, jeb kā viņu ir iesaukuši, Tako no Gruzijas. Lūk, neliela intervija ar viņu.

– Cik ilgi tu veici savu EBD?
– Mans EBD projekts ilga astoņus mēnešus.

– Kāpēc tu izvēlējies Latviju sava EBD veikšanai?
– Es izvēlējos Latviju, jo es zināju daudz par šo valsti un pazinu patīkamus cilvēkus no Latvijas, kas šobrīd ir Gruzijā.

– Tavs EBD mērķis?
– Mans EBD mērķis bija pieredze, jauni draugi un veicināt profesionālo izaugsmi

– Ko tu darīji sava EBD laikā?
– Sasniedzu visus savus mērķus.

– Ko tu sagaidīji no sava EBD?
– Es sagaidīju to, ko vēlējos, lai mani mērķi piepildītos.

– Kas bija tas, ko tu gribēji īstenot sava EBD laikā? Vai tev tas izdevās?
– Es vēlējos gūt pēc iespējas vairāk – profesionālā un arī savstarpējās komunikācijas ziņā, iepazīt jaunas kultūras un cilvēkus, kā arī dalīties pieredzē.

– Kas palika nepadarīts, ko tu vēl gribēji izdarīt?
– Bez latviešu valodas gribēju arī apgūt krievu valodu, bet tas nebija iespējams.

– Ko tu iemācījies sava EBD laikā? Gan darbā, gan sev personīgi?
– Es studēju ”dzīves skolu” un apguvu daudz jauna – iemācījos, kā sadzīvot multikulturālā vidē un kā iegūt jaunus draugus.

– Trīs lietas, kuras tev paliks atmiņā visspilgtāk no tava EBD?
– 1. Es pieaugu 2. Tas ir normāli, ja Tev ir problēmas un runāt par tām. 3. Ir tikai divi ceļi – pieņem vai mainies!

– Ko tu ieguvi no EBD? Kāpēc iesaki citiem jauniešiem izmantot EBD iespēju?
– EVS ir lieliska iespēja iepazīt pašam sevi, dzīvi, citādas kultūras, iegūt jaunus, foršus draugus no visas pasaules.

– Ko no iegūtā izmantosi turpmāk savā dzīvē?
– Visu augstāk pieminēto pieredzi.

– Kādas bija grūtības?
– Dažādas kultūras, kas ir pavisam normāli savā valstī, bet, kad esi citā valstī viss šķiet vairāk svešs.

– Kā gāja ar latviešu valodas apguvi?
– Ļoti grūts jautājums, jo latviešu valoda ir sarežģīta, bet mācību process gan vienmēr bija interesants.

– Lielākais atbalsts tava EBD laikā?
– Lielākais atbalsts: draugi, Baltijas jūra un daba.

– Kādas kultūru atšķirības visspilgtāk izjuti? Kas bija visdīvainākais un ko tu pieņēmi savai dzīvei, ko iepriekš nezināji? Ko nespēji pieņemt/saprast?
– Oo, lielākoties latvieši ir ļoti patīkami, bet nav viegli komunicēt. Latvieši ir grūta darba darītāji un ciena kārtību – dažkārt tas šķiet pārāk strikti. Ir nepieciešams ilgs laiks, kamēr latvieši sāk uzticēties un izveidot ciešu kontaktu. Visdīvainākais, ko zināju arī pirms atbraucu šeit bija stereotips, ka ziemeļnieki ir vēsi cilvēki. Priekš manis latvieši ir ļoti sirsnīgi un jauki cilvēki, tanī pat laikā nemaz nemani kā viņi izmainās (kā laikapstākļi vai valodas). Es neesmu patriote un es neteikšu, ka savā valstī visi ir ļoti labi vai ļoti slikti, bet es uzskatu: katrā valstī cilvēki ir dažādi un tas ir jārespektē, bet galvenais vienmēr ievērot labo.

– Ko tu atcerēsies no Liepājas? Pastāsti kādu piedzīvojumu no Liepājas.
– Liepāja nav tikai pilsēta, kurā piedzimst vējš. Liepāja ir mīlestības pilsēta. Šis ir mans personīgais atzinums par pilsētu pat pirms aizbraukšanas. Es esmu ļoti priecīga, ka pavadīju kādu savas dzīves posmu šeit. Tas jau ir piedzīvojums, ka esi šeit dzīvojis.

– Kā pārdzīvoji Latvijas aukstumu?
– Ne pārāk labi, šeit ir ļoti auksts un vējains, bet tas ir dabiski – tuvāk ziemeļiem.

– Kāds ir latviešu ēdiens? Kādi ir latvieši?
– Latviešu ēdieni ir neticami gardi, visur strādā profesionāļi un pozitīvas darba komandas. Tikai viens mīnuss – tas ir obligāti ieturēt diētu pēc katra mēneša, jo latviešu saldējums un cepumi ir ļoti garšīgi 🙂

– Vai tu gribētu kādreiz atgriezties Latvijā? Kāpēc?
– Es neesmu pārliecināta, jo tas nav tik vienkārši (nepieciešama vīza), bet vienmēr jāpieņem pārmaiņas.

– Kas tev visvairāk pietrūks no Latvijas?
– Man pietrūks latviešu bērni ar kuriem es strādāju, mani jaunie draugi un Evita un Toms Krēsliņi.

– Kas būs pirmais, ko tu izdarīsi atgriežoties mājās?
– Es noskūpstīšu un apskaušu visu savu ģimeni un draugus miljons reižu un sākšu savu jauno dzīvi.

– Ko tu darīsi pēc atgriešanās Gruzijā? Vai tev būs kāda saistība ar Latviju, ar darbu ar bērniem? Vai turpināsi sadarbību ar LJV? Ja jā, tad kādā jomā?
– Es ceru, ka drīz dabūšu jaunu darbu savā valstī, kā jau zināms tas nav vienkārši visur. Es ceru strādāt ar bērniem atkal, jo Latvijā es sapratu, ka man tas patiešām patīk. Es turpināšu sadarboties ar Liepājas Jaunajiem Vanagiem, ne tikai lūdzot padomu, bet iespējams līdzdarboties kādā interesantā projektā, jo tā ir ļoti pieredzējusi organizācija.

– Ja tev būtu otra iespēja veikt EBD, vai tu to veiktu Latvijā vai citur?
– Man nebūs tāda otra iespēja, jo tikai vienreiz ir iespēja piedalīties garā termiņa EBD, bet, ja būtu iespēja es domāju, ka neizvēlētos Latviju otrreiz, bet dotos iepazīt vēl kādu citu kultūru.

– Ko tu gribi pateikt no sevis?
– Es novēlu daudz priecīgus EBD brīvprātīgos un tūristus Latvijā un LJV, ar vai bez problēmām 🙂 

Ja Tevi ir ieinteresējis EBD, tad nāc uz diskusiju par to 24.novembrī pulksten 12 Liepājas Jauno Vanagu birojā Klaipēdas ielā 96a (ieeja no jūras puses) vai zvani pa telefonu 28452124.

Gruzīniete Tamar ar bērniem kādā no nodarbībām.