Tā kā daudzi tagad vairs nevar atļauties ko jaunu nopirkt veikalos, bet skapī no agrākiem laikiem vēl glabājas auduma gabali, ir īstais laiks tos likt lietā. Viens no variantiem, kā atsvaidzināt veco interjeru, ir nomainīt aizkarus vai uzvilkt jaunus svārciņus atpūtas krēsliem.

Vajag visādus niekus

Ne vienam vien cilvēkam, kas dzīvojis padomju laikos, kad visu ko varēja dabūt, pirka un krāja, skapī glabājas kaudze ar audumiem. Košiem, puķainiem, svītrainiem, biezākiem, plānākiem. Audumi glabājas, gadiem neizmantoti. Tieši tagad ir pienācis īstais laiks, lai vilktu tos ārā un liktu lietā. Ja pašam šujmašīnas nav, jāvēršas pie šuvējas.

Meistare Ināra Timbare no Bunkas pagasta neslēpj, ka pati ir viena no lielajiem krājējiem. Tagad skatoties, ko no tā visa var uzšūt. Kādu palagu, spilventiņu, maisiņu sīpoliem vai ko citu. “Visādi nieki vajadzīgi,” saka Ināra, “kaut vai olu sildītājs, paplātes no filca.” Tādas lietas viņa redzējusi, ciemojoties pie meitas Vācijā. Ināra stāsta, ka filcs tur ir dārgs – par 1,40 metru platu audumu metrā jāmaksā 25 eiro. Toties krāsu izvēle ir plaša. “Es pat nezinu, vai mums Liepājā vai Rīgā kaut kas tāds ir. Izņemot melno un pelēko filcu, ko durvīs kādreiz lika,” meistare spriež.

Ināra varot uzšūt visu, ko vien vajag. Sākot no automašīnu sēdekļu pārvalkiem un beidzot ar aizkariem un spilvendrānām. “Ja tikai mašīna ņem pretī,” viņa teic. Liepājā, pie mammas, strādājot ar šujmašīnu “Zinger”, mājās Bunkā esot “Tikka” un arī elektriskā šujmašīna.

Vairāk prasa pāršūt

Par klientu trūkumu žēloties nevarot. “Tagad, tā saucamajos krīzes laikos, no jauna šūt prasa maz, vairāk vajag kaut ko pielabot,” secinājusi Ināra. Lūgts, piemēram, pāršūt virtuves aizkarus, uzšūt pārklājus vecajam krēslam vai dīvānam. Bet visvairāk patlaban cilvēki lūdzot atšūt malas palagiem, galdautiem, sašūt spilvendrānas, no veciem aizkariem uztaisīt priekšautu.

Ja pasūtot aizkarus, šujot, kādus tik klients vēlas. “Ar štripiņām vai uz rores uzvelkamus, vai sānos sakniebjamus. Man nav problēmu. Varu visu izdarīt kaut tūlīt!” iesmejas Ināra. Auduma žalūzijas gan neesot darinājusi.

Nobružātus krēslus varot atsvaidzināt, uzvelkot tiem svārciņus, ko piestiprina ar lentītēm. Varot izveidot arī tādus, kas piestiprināmi ar gumiju, vai uzšūt pārklāju tikai atzveltnei. “Veikalā “Jysk” tādus var nopirkt par latu piecdesmit, es taču nevaru prasīt vairāk. Man jāprasa mazāk,” tirgus situāciju raksturo Ināra.

Klienti lūdzot uzšūt arī pārvalkus dīvānam, pieskaņotus jaunajām tapetēm, paklājam un aizkariem. Nule Inārai pasūtīti pārklāji nodilušajiem dīvāna galiem. Viņa skaidro, ka tie būs maisveidīgi un pēc uzlikšanas nostiprināmi ar gumiju.

Varot uzfrišināt arī apnikušu vienkrāsainu dīvānu. Tam pat nav nepieciešams liels darbs. Ināra iesaka: “Pelēkam dīvānam pārklāj divas oranža auduma slejas.” Auduma gabalus nomēra, nogriež, atšuj malas, galos piešuj bārkstis. Ja grib, sānā vēl var uzšūt kādu dekoratīvu elementu. Veikalos nopērkamas, piemēram, auduma puķes.

Gatavas piegrieztnes, pēc kā strādāt, meistarei nav: “Katrs gadījums taču individuāls.” Viens krēsls ar tādu atzveltni, otrs ar citādu.

Šujot pārvalkus krēsliem vai dīvāniem, varot gan vienkārši nosaukt izmērus, gan aizvest tos pie meistares. Reiz kāds klients Ināras sētā esot atstājis pat mašīnas sēdekli. Tad pārvalku ne tikai uzšuvusi, bet arī to uzvilkusi. “Strādāju nevis kā šuvēja, bet kā tapsētāja,” palepojas Ināra.

Iesaka divus veikalus

Materiālus Ināra pati nepērkot, izmantojot tos, ko klienti atnes. Ja audums jāpērk, Ināra iesaka izvēlēties vai nu veikalu “Atspere” pie Jaunliepājas tirgus, kur esot liela izvēle, vai audumu supermārketu Pasta ielā. Tur materiālus varot nopirkt pēc svara. “Tas ir ļoti izdevīgi. Kas tad ir lētāk – nopirkt buntīti vai kilogramu burkānu?!” rēķina Ināra.

Par cenām Ināra runā izvairīgi: “Nevar uzlikt augstu cenu, ja cilvēkam nav ko samaksāt. Jāmeklē kompromiss, lai viņam un arī man būtu labi. Nevar uzlikt augstu cenu, sēdēt un gaidīt.” Esot jāskatās, cik daudz darba jāiegulda, cik liels pasūtījums, kāda klienta maksātspēja.

Uzziņai

– Aizkari un žalūzijas, kas ir prasmīgi izvēlēti pēc izmēra un krāsu gammas, spēj notušēt nepietiekamu loga augstumu vai platumu, pasvītrot antikvārā vai ekskluzīvā istabas iekārtojuma vērtību, pievērst uzmanību skaistam skatam aiz loga vai gluži pretēji – noslēpt skatienam tuvējās rūpnīcas skursteņus, pasargāt telpu no saules stariem vai piesātināt to ar gaismu.

– Dzīvespriecīgās krāsās iekārtotā istabā, piemēram, bērnistabā, labāk izmantot vienkrāsainus aizkarus, jo pārējiem interjera elementiem jau ir dominējošā funkcija.

– Lieliem logiem, it īpaši, ja logs sniedzas gandrīz līdz grīdai, labāk izskatās gari aizkari, savukārt maziem logiem ar augstu palodzi – īsi.

– Blīva un tumša auduma aizkarus ieteicams izmantot plašās telpās, jo mazu telpu tumši toņi optiski vēl vairāk samazinās, savukārt gaiši aizkari nelielu telpu optiski palielinās.

– Ja vēlas garus aizkarus, jāmēra no aizkaru stieņa līdz grīdai. Ja aizkari sniegsies līdz palodzei, tiem jābeidzas 12 milimetru virs tās, ja pāri palodzei, tad 5–10 centimetru zem tās. Katram mērījumam jāpieskaita audums nolocījumiem: augšmalai 7,5 centimetri, apakšmalai 10 centimetri. Lai noteiktu aizkaru platumu, jānomēra aizkaru stienis un jāizvēlas aizkaru krokojums.

No “Plusa auduma” un “Aizkaru dizaina darbnīcas” interneta mājaslapas

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds” pielikums “Mājoklis”

Dažreiz, lai atsvaidzinātu interjeru, pietiek tikai nomainīt aizkarus vai citas tekstīlijas.