Pirms gadiem diviem Andris Ērglis varēja mierīgi pastaigāties pa pilsētas ielām, īpaši nejuzdams uz sevi vērstus ieinteresētus skatienus. Uz viņu palūkojās tie, kuru privātās ballītēs bija dziedājis, kuri bija redzējuši kādu Liepājas Simfoniskā orķestra koncertu, kur viņš uzstājās arī kā solists, vai nākuši novērtēt apvienības “Cacao” uzstāšanos, kur mūziķis vienlaikus ir vokālists un bundzinieks. Bet pēc iesaistīšanās apvienībā “Bonaparti.LV” un tās piedalīšanās starptautiskajā “Eirovīzijas” konkursā liepājnieks nonācis uz slavas viļņa.

Šonedēļ starptautiskā konkursa “Jaunais vilnis” organizatori paziņoja, ka Andris tajā pārstāvēs Latviju. Jāpiebilst, ka uz šīs skatuves lemts kāpt tikai pašiem talantīgākajiem jaunajiem izpildītājiem, kuriem svētību devuši ietekmīgi, ar mūziku saistīti ļaudis.

Erglēnā mostas karotāja gars

Uzlicis austiņas, Andris Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžas kopmītnēs sēdēja un klausījās grupas “Remix” skaņdarbus. Izskanot vārdiem Liepājā vienīgā, topošā bundzinieka galvā notika klikšķis un viņš atskārta, ka atrodas nepareizā vietā. Viņam taču jābūt tur – Liepājā! Pilsētā, kur dzimst mūzikas leģendas, no kurienes nāk viņa elks Igo. Puisis žigli sakravāja mantas, izņēma no skolas dokumentus un māja ardievas galvaspilsētai. Viņam bija vienalga, ka pievīla dažādu konkursu organizatorus, kas mudināja talantīgo Jaunlutriņu pagasta zēnu mācīties Rīgā, ka pedagogi raustīja plecus nesapratnē, jo iestājeksāmenos viņš bija izkonkurēja ne vienu vien spējīgu rīdzinieku. Jaunietis domas nemainīja pat tad, kad pārmetumus saņēma no tēva, kurš no savas skolotāja aldziņas bija atlicinājis naudu konsultācijām, lai dēls varētu iestāties prestižajā Rīgas skolā, bija viņu uz to vedis un sameklējis dzīvesvietu. Sarūgtināts par notiekošo, tēvs  pateica, lai turpmāk visas lietas kārto pats. Tad Andrī gluži kā Bonapartā pamodās karotāja gars. Viņš nopirka autobusa biļeti uz Liepāju, iesniedza dokumentus Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolā un atrada dzīvokli. Un izvirzīja sev mērķi – kļūt tikpat atzītam kā Igo.

Karā gadās arī neveiksmes

“Kā lai mani izmet no skolas, ja esmu skolēnu līdzpārvaldes prezidents, spēlējis personām, kuras noteica, vai mācību iestāde tiks akreditēta, un kā sitamo instrumentu speciālists laurus esmu guvis dažādos konkursos,” sprieda Andris. Zvaigžņu slimība neļāva nolaisties uz zemes pat tad, ka pie ziņojuma dēļa skaidri un gaiši bija rakstīts, ka Andris Ērglis ir to skolēnu sarakstā, kas stundu neapmeklēšanas dēļ tiek izslēgts no skolas. Līdz skolas absolvēšanai bija palikuši trīs mēneši. Pašlepnums liedza iet lūgt skolas vadībai, lai tā mainītu situāciju. Un jaunietim toreiz viss bija vienalga, jo pa galvu rosījās citas domas. Puisis pārdzīvoja vecāku šķiršanos, jutās nomākts. Un vēl tas uzmācīgais miegs, kas liedza apmeklēt pirmo, otro, trešo stundu. Bet naudu taču jāpelna, tāpēc no uzstāšanās ballītēs atteikties nevar. Draudzenes aizrādījumi par nesakārtoto dzīvi galu galā lika mest ietiepību pie malas un lūgt skolas vadību, lai ņem atpakaļ. Direktore bija piekāpīga. Īsā laika sprīdī Andris atguva kavēto. Viņš bija vienīgais no pūtēju un sitēju nodaļas absolventiem, kas toreiz mācību iestādi pabeidza ar vidējo atzīmi deviņi.

Viens nav karotājs

Andrim ir svarīga pleca sajūta, gan uz skatuves, gan dzīvē. Līdz šim ar aizmuguri viņam laimējies. Jēkabs Ozoliņš – diriģents, kurš pamanīja jaunā censoņa spējas un aicināja dziedāt Simfoniskā orķestra koncertos, arī tajos, kuros liepājniekiem pievienojās zviedru pianists Roberts Velss. Pianists Jānis Strazds – kolēģis un labākais draugs, kura profesionalitāte ļāva nodrošināt privātās ballītēs kvalitatīvu pavadījumu, ar kuru kopā spēlē grupā “Cacao” un kurš portālā “Draugiem.lv” ziņoja par viņa gaitām “Eirovīzijā”. Guntars Račs, kurš viņš nolēma, ka Andris labi iederētos apvienībā “Bonaparti.LV”. Maestro Raimonds Pauls bija tieši tas, kas konkursā “Sonny Jazz Stage” un festivālā “Aile Jazz” noskatīto liepājnieku ieteica “Jaunā viļņa” organizatoriem.    

Slavas kalngals iekarots

Filmēšanās grupas “Cacao” videoklipiem, dziesmu ierakstīšana apvienības debijas albumam. Dalība nacionālajā “Eirovīzijā”. Starptautiskā “Eirovīzija” Somijā. Lielā skatuve, skatītāju pūlis zālē un miljoni pie televizora ekrāniem, prožektoru gaismas, slavenību rokas spiedieni, prezentāciju ballītes, preses konferences… 16.vieta. Atgriešanās mājās, kur katrs trešais pretimnācējs Andrim pauž savus uzskatus par grupas “Bonaparti.LV” sniegumu un nejēdzīgo balsošanas sistēmu.

Nemitīgi telefona zvani. Aicinājumi uzstāties dažādos sarīkojumos, koncertos. Presei jauns, svaigs kumosiņš. Glancētos žurnālos, laikrakstos, dzeltenajos izdevumos pretī vīd Andra smaidīgā seja. Žurnālisti tincina Andri par viņa auto, vēlas zināt, kādus zīmolus izmanto savā apģērbā, kādas smaržas lieto, vai ievēro sievietēm celulītu, grib iztincināt par ģimeni, uzprasās ciemos mājās, lai tur visu iemūžināt. Ģimenei stop! Privāto dzīvi pa laikrakstiem viņš nevazās. Andris redzams televīzijā – te atbild uz jautājumiem raidījumā “Zini vai mini”, te “Semā” stāsta par topošo albumu, te iemūžināts festivālā “Aile Jazz” un koncertā “Palīdzēsim talantam”.

Andris ir uz slavas viļņa. Pārāk strauji. Viņš jūtas apmulsis no lielās uzmanības. Vēl pirms dažiem gadiem nespēja saprast, meklēja vainu, kāpēc netiek ievērots, kāpēc citi jaunie kolēģi gozējas popularitātes saulītē, bet viņa veiksme kavējas. Vai tiešām nošāvis greizi ar profesijas izvēli?

Dažs saka: Andris palicis iedomīgs. Cits ieklausās viņa runas tonī, lai gūtu apliecinājumu tam, ka strauji panākumi jaunos tikai samaitā. Kāds norāda, ka gaita kļuvusi kā slavenam māksliniekam. Tikai paši tuvākie cilvēki zina, ka Andris palicis tāds pats kā iepriekš – sirsnīgs, labestīgs, ar labu humora izjūtu, izpalīdzīgs, ar stāstnieka talantu apveltīts. Jā, viņš zina savu vērtību! Zina, ko vēlas. Gatavs iebilst pat pieredzējušiem māksliniekiem, ar kuriem nesaskan domas. Saspurojas, ja nepamatoti aizrāda, ja grib pamācīt. Pozitīvs egoists – tā viņu raksturo dažs pazinējs. Un tomēr, stāstot par sevi, neaizmirst pieminēt savus grupas biedrus, pilsētu, no kuras nācis, labvēļus.

Zvaigžņu slimība? Nē, to jau divreiz izslimojis. Pietiek. Popularitāte un gūtā skatuves pieredze devusi lielāku pašpārliecinātību. Tagad vairs uz skatuves nav jāiet ar bažām, baidoties, vai publika pieņems, vai neskatīsies ar aizdomām. Tagad ļaudis viņu uzņem ar smaidu, pavada ar aplausiem.

Iekarojumi turpinās

Iespējams, pēc vairākiem gadiem neviens vairs neatminēsies, kādu dziesmu izpildīja bonaparti. Taču Andris pierāda, ka var dziedāt ne tikai grupā, bet ir labs arī kā solists. Vasarā viņam jāpiedalās “Jaunajā vilnī”. Kas zina, kas notiks pēc tam. Varbūt 24 gadus vecais mūziķis iekaros krievu cilvēku sirdis un plašās Krievijas durvis būs plati atvērtas. Bet nesteigsimies notikumiem priekšā. Visam savs laiks – kā teica Andris Ērglis.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Lai arī Andris panākumus gūst kā solists, viņš vienmēr uzsver, ka pārstāv grupu “Cacao”, un koncertos pavadījumu spēlēt aicina savus kolēģus.