Labdarības veikalā
“Otra elpa. Pludmale” smaidīgā Laura Bluķe strādā teju divus gadus.
Sākusi kā vienkārša pārdevēja, pēc tam jau kļuvusi par bodītes vadītāju. Un
atbildīgajam darbam aiz letes nākuši klāt papildu pienākumi, darot ikdienu
krāsainu un interesantu, gluži kā pati atsaucīgā jauniete. “Ceļos un dodos
gulēt ar domām par “Otro elpu”,” teic Laura, un redzams, ka viņa
tiešām mīl savu darbu.

Iespējams, daudzi nezina, ka “Otrā elpa. Pludmale”
nav tradicionāls veikals. Turp var nest un ziedot sev vairs nevajadzīgas, bet
citiem vēl noderīgas mantas (apģērbus, apavus,
aksesuārus, rotaslietas, grāmatas, traukus, rotaļlietas u.c.), kā arī tās
iegādāties par zemām cenām. Savukārt iegūtie ienākumi tiek ziedoti dažādiem labdarības
mērķiem Liepājā un tās apkaimē. Laura stāsta, ka liela daļa laika paejot
noliktavā šķirojot cilvēku atnesto. “Diemžēl, daļa jāmet ārā, jo patiesībā
atnestais apģērba gabals vai manta nevienam vairs nevar noderēt. Gribas cerēt,
ka mums tādas lietas atnes ne tāpēc, ka pašiem nav kur likt, bet izmest ārā
žēl, bet gan tādēļ, ka domā – citam varētu noderēt. Katram izpratne par mantas
nokalpoto mūžu, protams, ir citādāka,” novērojusi veikaliņa vadītāja,
priecājoties, ka atnes un nodod, piemēram, arī kārtīgi izmazgātu, salocītu, vēl
smaržojošu apģērbu. “Redzams, ka cilvēks pie tā ir piedomājis.”

Jauniete nespēj izšķirties, kas patīk vairāk –
apkalpot klientus vai nodarboties ar organizatoriskām lietām. Taču neizbēgami
abos gadījumos jākomunicē ar cilvēkiem. To, kuram tas nepadodas vai nepatīk,
šāds darbs nebūs piemērots, uzskata Laura. Tāpat cilvēkam, kurš ir nesavaldīgs
vai ir kāre iekasēto naudiņu ielikt sev kabatā. “Es nevarētu par pārdevēju
vai kasieri strādāt, piemēram, kādā lielveikalā, jo man pietrūktu šī
personiskā, individuālā pieeja, kāda savukārt mazā bodītē ir pret katru
atnācēju. Mums dienā nav miljons pircēju, un kaut kā katru sanāk ievērot. Ir,
kas uz ielas pat sveicina, taču tas nav apgrūtinoši.”

Pārsvarā Laura satiekot pozitīvi noskaņotus cilvēkus.
“Varbūt viņiem patīk veikaliņa atmosfēra, mūzika, kas šeit skan, un līdz
ar to viņi jūtas labi. Ja tā ir, tad par to ir prieks, jo tieši to vēlamies
panākt,” teic liepājniece, vaicāta, kā tiek galā ar negācijām, kas bieži
vien nāk pār to galvām, kas strādā apkalpošanas sfērā. “Ir, protams,
bijuši nepatīkami mirkļi, pēc kā gribas vienkārši aiziet uz boksa zāli izlikt
dusmas, taču tādu gadījumu ir maz,” Laura oponē nerakstītajam likumam, ka
klientam vienmēr ir taisnība. “Pārdevējam, protams, ir jābūt laipnam,
saprotošam. Taču tajā pašā laikā viņam neviena priekšā nav jāpazemojas vai
jāizpatīk. Atšķirībā no citiem mana aroda pārstāvjiem, es varu pateikt: ja
negribi – nepērc, vai ej uz blakus veikalu. Pārdevējam ir jāprot par sevi
pastāvēt,” uzskata jauniete. Turklāt ne tikai attiecībā uz neapmierinātiem
pircējiem, bet arī garnadžiem. “Jā, ik pa brīdim atskāršam, ka ir kas
nozagts. Drēbju pakaramie – tukši. Bet pats absurdākais šķiet tas, ka bez
sirdsapziņas pārmetumiem var aiznest ziedojumu traukus! Ir cilvēki, kuriem nav
kauna sajūtas. Diemžēl katram izstaigāt līdzi nevar, un man arī pašai nepatīk
skatīties citiem uz rokām, novērot, ko katrs dara.”

Kāda ir apkalpošanas kultūra Liepājā?
“Manuprāt, ļoti feina. Nekādas negatīvas pieredzes man nav. Man pašai nepatīk,
ja cilvēks pārcenšas un ir pārlaipns, piedāvājot preces, tādēļ cenšos tā
nerīkoties. Uzskatu, ka labs pārdevējs neuzbāžas, bet ir informēts par to, kas
un kur veikaliņā atrodas. Lai reizēs, kad kāds ko paprasa, var parādīt,
ieteikt, izstāstīt.”

Laurai šķiet, ka par pārdevējiem visbiežāk
strādā vai nu tie, kam tas ir aicinājums, vai uz pusslodzītēm jaunieši papildus
skolai vai studijām. Bēdīgi ir tad, ja esi šādā amatā tikai tāpēc, ka vienkārši
nav izvēles, kaut kā iztikai jāpelna, bet atrast ko citu – nevar. “Manuprāt, ja strādā
savu darbu godprātīgi un ir dažādas idejas, kā to vēl uzlabot – darba devēji
jau to redz un novērtē, un arī tādā veidā iespējams pa karjeras kāpnēm
pakāpties. No
pārdevēja vari nonākt kādā vadošākā amatā,” nebaidīties mēģināt aicina
liepājniece, turklāt darbs nav sarežģīts, ātri apgūstams. Ja ir iespēja,
vislabāk to būtu izmēģināt, iesaka Laura, lai sapratu, vai tas patiks vai nē.
Nenoliedzami, ir vērtīgi, ja zini svešvalodas. “Krievu valodu, arī angļu
valodu, jo tūristi, sevišķi vasarā, nav retums,” no pieredzes zina teikt
veikaliņa “Otra elpa. Pludmale” vadītāja.

Tas, ka cilvēks atgriežas veikalā, droši vien ir
atkarīgs no dažādām lietām, uzskata Laura. Viņa uzskaita: “Lai pircējs
neviļas nopirktajā precē, lai veikalā būtu vilinošs piedāvājums, patīkama
atmosfēra un smaidīgi pārdevēji.”

________________
P.S. Katru nedēļu publicējam dažādus stāstus,
iepazīstinot ar šobrīd darba tirgū pieprasītu profesiju pārstāvjiem. Un
kas zin’, varbūt kāda pieredze palīdzēs apjukušam jaunietim izlemt, kādā
virzienā lūkoties, domājot par savu nākotni pēc skolas absolvēšanas.
Vari droši līdzdarboties un iesūtīt e-pastā [email protected] ierosinājumus, par ko Tu vēlētos šajā rakstu sērijā lasīt.