Ik katra mana doma, ik katrs mans stāsts sākas ar kādu frāzi, arī šoreiz… Pietuvojoties kārtējam savas dzīves ceļa lielajam pagriezienam, aizdomājos par vienu no ķīniešu filozofa Laodzi gudrībām – “Katrs tūkstoš jūdžu ceļojums sākas ar vienu soli”, tā lika man saprast, ka, lai arī viss mainās, nekas nebeidzas… viss turpinās… mans ceļojums iesākās ar vienu drosmīgu soli, un, lai arī brīvprātīgā darba laiks nu ir beidzies, esmu tikai sava ceļojuma pašā sākumā.

Tā nu, fantazējot par savu tūkstoš jūdžu ceļojumu, apņēmos turpināt stāstu par manu mazo paradīzi, par manu saules zemi Sicīliju. Lai arī salā skaistu vietu netrūkst un, kā jau iepriekšējā rakstā minēju, šeit ik katra pilsēta, ik katrs punkts ir apskates un apbrīnas vērts, izmantojot atvaļinājumu, devos uz dažām no salas skaistākajām un tūristu apmeklētākajām vietām. Tad nu šoreiz stāsts par tām – Sicīlijas pērli Čefalū, skaistāko Itālijas pludmali San Vito Lo Kapo, un par vienu no pasaules skaistākajām pilsētām dēvēto Taormīnu.

Čefalū (itāļu valodā – Cefalù) atļaušos saukt par Sicīlijas pērli… maza, vēsturiska, augstceltnēm nepiesārņota un šaurām ieliņām caurvīta pilsētiņa, kura ik gadu piesaista neskaitāmu daudzumu tūristu. Vieta, kurai piemīt neizskaidrojama aura, lai arī cik reizes to apmeklētu, vienmēr alksti atgriezties vēl un vēl. Pilsētiņa, kura vienmēr ir dzīva, kura dienas laikā, sākot ar Tirēnu jūras apskaloto pludmali un beidzot ar pilsētas vismazākajām ieliņām, ir tūristu pārpildīta un kura naktīs, izklaižu vietu piesātināta, mainās līdz nepazīšanai. Viens no tūristu visiemīļotākajiem apskates objektiem viennozīmīgi ir Čefalū katedrāle, ar tās fonā esošo pilsētas rotu – klinti galvas formā. Šī pilsēta piesaista tūristus tieši ar to, ka arī mūsdienās tā ir saglabājusi savu vēsturisko elpu. Izstaigājot pilsētas centru, kurš saglābājis savu pirmatnējo izskatu, liekas, ka glezna ir atdzīvojusies.

Čefalū.

Čefalū atrodas salas ziemeļu daļā, aptuveni 70 kilometru uz austrumiem no Sicīlijas galvaspilsētas Palermo. Pilsētas kopējā platība ir pavisam neliela, nieka 65 kvadrātkilometri, un patstāvīgo iedzīvotāju skaits svārstās ap 14 tūkstošiem. Tomēr jāpiemin, ka pilsētas arhitektūra, tās vēsture un viennozīmīgi arī blakus esošā jūra ik gadu, tūrisma sezonas laikā no maija līdz oktobrim, pilsētas iedzīvotāju skaitu trīskāršo.

Paši San Vito Lo Kapo (San Vito Lo Capo) iedzīvotāji ir pāliecināti, ka lielākā daļa, ja ne pat visi, tūristi pilsētā ierodas tās pludmales vilināti. Ne bez iemesla tā ir atzīta par pagājušā gada labāko un skaistāko Itālijas pludmali. Un jāpiekrīt, patiešām apbrīnojams skaistums, zeltaini baltās smiltis un tirkīza krāsas dzidrais ūdens liek justies kā paradīzē. 

Ceļš turp gan nemaz neliecina, ka tūlīt, tūlīt nokļūsi tik pasakainā pludmalē. Tas vispirms vijas cauri iespaidīgi lielām vīnogu un olīvu plantācijām, līdz ievijas starp izdegušām kalnu grēdām un, kad prātā jau sāk rasties doma “kur esi nokļuvis”, ceļš nogriežas un tā galā redzama ilgi gaidītā, skaistā Vidusjūra. Pati mazpilsētiņa ir sakopta, labi pārdomāta un acumirklī redzams, ka tās galvenā nodarbošanās ir tūrisms. Jau iebraucot pilsētā, pirmā sagaida liela šilte ar visu pilsētā pieejamo viesnīcu sarakstu. Sezonas laikā pilsētas centrālā daļa, kā arī promenāde ir paredzēta tikai kājām gājējiem, kur ik uz soļa sastopami suvenīru veikaliņi, kafejnīcas, bankas utt. Vakaros promenādē tiek piedāvātas dažādas izklaides iespējas – bērnu spēļu laukumi, karuseļi, restorāni u.c. Jāpiemin, ka San Vito Lo Kapo ir slavena ne tikai ar savu skaisto pludmali, bet arī ar ik gadu rīkoto starptautisko Vidusjūras kultūras un gastronomijas festivālu – Kuskusa festivāls (Cous Cous Fest), kurš šogad norisinājās jau 15. reizi.

Dabas skaistuma mīļotājiem noteikti iesaku apmeklēt arī pilsētas dienvidos esošo dabas parku Zingaro (Riserva naturale dello Zingaro), kuru man gan diemžēl šoreiz vēl neizdevās apmeklēt šīs vasaras postošā karstuma dēļ. Bet noteikti šī vieta paliek manā apceļojamo vietu sarakstā. 

San Vito Lo Kapo.

San Vito Lo Kapo atrodas salas pašā ziemeļrietumu stūrītī. Pilsētas kopējā teritorija ir nepilnus 60 kvadrātkilometrus liela un tās patstāvīgo iedzīvotāju skaits ir tikai ap 5 tūkstošiem.

Taormīna (Taormina)… pat  nezinu, ar ko lai sāk. Piekritīšu apgalvojumam, ka šī vieta ir viena no skaistākajām, ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē. Tā pavisam atšķiras, tā ir savādāka un izpelnās pati savu atsevišķo stāstu. Vēl šodien, skatoties bildes, es emocijās aizklejoju tās vecpilsētas ielās un kalna pakājē esošajā pludmalē.

Pats Taormīnas vēsturiskais centrs jeb vecpilsēta ir iekārtota Tauro kalna terasē, 206 metru augstumā virs jūras līmeņa. No pilsētas uz vienu pusi paveras skaists skats uz Jonijas jūras piekrastē iekārtoto kūrorta zonu un uz otru pusi veroties, pilsētas fonā ir redzams Eiropas augstākais un darbīgākais vulkāns – mūžam nomodā esošā Etna. Vecpilsēta ir paredzēta tikai kājām gājejiem, tajā nokļūt var caur diviem vārtiem – pilsētas ziemeļos esošajiem Mesīnas vārtiem (Porta Messina) un pilsētas dienvidos esošajiem Katānijas vārtiem (Porta Catania). Abus vārtus savieno galvenā vecpilsētas iela, kura, līdzīgi kā Čefalū, vienmēr ir dzīvības pilna, lai vai kurā stundā to apmeklētu. Taormīna tūristiem piedāvā neskaitāmu daudzumu vēsturisku apskates objektu, parku, pagalmu, kā arī veikalu, kafejnīcu, viesnīcu un restorānu. Atsevišķi noteikti jāpiemin 2. gs. p.m.ē. celtais Taormīnas grieķu – romiešu amfiteātris (Teatro Greco – Romano), kurš ir otrs lielākais amfiteātris Sicīlijā. Staigājot pa Taormīnas vecpilsētu ir dzirdams, ka šeit tūristi ierodas no visas pasaules, ir dzirdama gan angļu, gan franču, gan vācu, gan krievu un daudz citu valodu.

Kalna pakājē esošā Taormīnas kūrorta zona jeb Taormīna Mare man atmiņā palikusi ar tās savdabīgo skaistumu – izroboto krasta līniju, klinšu ailēs noslēptām balto smilšu pludmalēm, greznām viesnīcām un mazo un neaprakstāmi skaisto saliņu Isola Bella. Abas daļas – vēsturisko centru un piejūras kūrorta zonu savieno auto ceļš, kā arī gaisa vilcieniņš, kurš dienas laikā kursē ik 10 minūtes.

Taormīna.

Runājot par Taormīnu, noteikti jāpiemin arī pavisam netālu esošais Alkantaras upes parks (Gole del’Alcantara). Dabas mīļotājiem noteikti iesaku to apmeklēt. Neaprakstāmi skaistā kalnu upīte, kura plūst cauri sacietējušas lavas klintīm un tās nestais ledus aukstais ūdens šajā ellīgajā karstumā (kurš šovasar pietuvojās 50 grādiem) atveldzē un iepriecē ikvienu. 

Alkantaras upes parks.

Taormīna atrodas Sicīlijas austrumu piekrastē. Taormīnas jeb precizējot – tās vēsturiskā centra kopējā platība, ir tikai 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits svārstās ap 11 tūkstošiem. 

Taormīna.

Vēlreiz un vēlreiz domās izstaigājot ikvienu no šīm vietām un atceroties emocijas, es smaidu… Zinu, pavisam noteikti, es atgriezīšos ikvienā no šīm vietām… bet pirms tam, manā sarakstā ir daudz citu, vēl neatklātu un neizbaudītu Sicīlijas pērļu.

Un tomēr… lai arī cik laimīgai liek justies šī pasaku zeme, sirds kaktiņā vienmēr saglabājas ilgas pēc visa sev tik mīļā un pazīstamā… Pavisam noteikti piekrītu vecajam un visiem zināmajam teicienam “nav labākas vietas par mājām”… Nu jau pavisam drīz tiekamies tur, vēja ieskautajā un mūžam mīļajā Liepājā.

Foto no autores arhīva

Ieva Meniķe