Neaizrauties ar ļoti barojošām uzturvielām un eksperimentējot radīt savā ēdienkartē dažādību – tāds ir Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētāja Aivara Priedola moto, izvēloties un gatavojot ēdienu. To, ka A.Priedolam patīk dažādi netradicionāli vai arī pēc senām metodēm gatavoti ēdieni, viņa līdzgaitnieki jau zina. Piemēram, kādā bijušo padomju saimniecību vadītāju sanākšanā viņš klātesošajiem pasniedze avīzē ietītas un uz oglēm ceptas sālītas siļķes.

Tā savulaik latvieši mēģinājuši imitēt kaut ko līdzīgu ēdiena gatavošanai folijā. Tāpat ir gadījies nobaudīt A.Priedola gatavoto plovu ar riekstiem. “Citi saldināšanai plovam liek klāt rozīnes, bet es – mūsu pašu lazdu riekstus. Neviens nav sūdzējies. Garšo labi,” apgalvo A.Priedols. Savukārt īsts saldēdiens viņa gaumē ir medū sautēts ķiploks. “Vienu ķiploku galviņu pārlej ar tējkaroti medu, ietin folijā un liek uz uguns sautēties. Iznāk ļoti garšīgi, bez tam arī veselīgi.”

A.Priedols atzīst, ka galvenokārt ar ēdienu gatavošanu nodarbojas ārpus mājas virtuves – piknikos, kā arī medībās. Viņš apgalvo, ka visgardākā esot aļņa gaļa, jo tā ir jūtami maigāka un mīkstāka nekā citiem meža zvēriem. Savukārt visvairāk piesardzības jāievēro ar mežacūku gaļu. Pirms lietošanas to vislabāk nosūtīt uz pārbaudi, vai nav kāda parazitārā saslimšana. Bijuši gadījumi, kad mednieki pēc vāji apstrādātas mežacūkas gaļas lietošanas saslimuši ar trihinelozi.

Savukārt mājās A.Priedols dod priekšroku tradicionāliem ēdieniem. Viņš jau kādu laiku ir atteicies no kartupeļiem, cukuru saturošiem saldēdieniem, miltu izstrādājumiem un stiprā alkohola. “Ķermeņa svars jūtami samazinās, un arī sirds vairs tik traki neklauvē,” pārmaiņas savā dzīvē novērojis A.Priedols.

Brokastīs viņš labprāt lieto redīsus un sieru. Bet sestdienās, kad ciemos ierodas bērni, A.Priedols brokastīs cep olas. Taču ar vienu niansi. “Ēdienam arī jāizskatās labi. Nevar vienkārši kaut kā olas masu samuļļāt uz pannas un pēc tam izgāzt uz šķīvja. Ja vēršacis izdekorē ar sārtiem redīsiem, zaļiem gurķīšiem un vēl aromatizē ar dillēm, apetīte ir divreiz lielāka,” piebilst A.Priedols.

Receptes

Lasis mālos

Lasi izķidā, tad vēderā saliek garšvielas pēc paša patikas – dilles, citrona šķēles, piparus. Ja grib, lai lasis izsautējas mīkstāks, tam vēderā var ieliet arī majonēzi.

Lasi iemīca apmēram vienu centimetru biezā māla slānī, un liek uz oglēm cepties aptuveni 20 minūtes. Apcepamos sānus var mainīt tad, kad māls ir sacietējis kā keramikas pods.

Pēc cepšanas laša āda ir pielipusi pie māla, bet ēdājiem paveras labi izsautējusies laša gaļa. Ēdiens piemērots gatavošanai piknikos.

Bebra aste

Bebra asti nomizo, sakapā apmēram vienu centimetru biezās šķēlēs un iemarinē. Tikai bez etiķa. Ja nav daudz laika, tad var bebra asti iemarinēt uz dažām stundām rūgušpienā vai citronu sulā. Ja ēdāju ir vairāk, klāt var pievienot bebra muguras daļu ar karbonādi apmēram astes garumā.

Gaļu uz pannas apcep brūnu, pēc tam liek katlā vairākas stundas sautēties. Klāt var pievienot pa druskai no visām garšvielām, kas der gaļas ēdieniem. Tās noņems bebra gaļai tā saucamo kokaino garšu. Garšu uzlabos arī klāt pievienotie dārzeņi – puravi, tomāti un gurķi.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Aivars Priedols viesiem grasās piedāvāt avīzēs ietītas un ceptas salītās siļķes, kā šo ēdienu mēdza pagatavot agrākos laikos.