Psihologu, psihoterapeitu vērojums ir visai līdzīgs – pēdējā laikā, saasinoties ekonomiskajai krīzei, bīstami tuvu šķiršanās robežai nonāk daudzi pāri un ģimenes, bet citus pārus krīze iedvesmo attīstībai un attiecību stiprināšanai. Kādēļ tas tā? Par to saruna ar psiholoģi Anželiku Kāli.

– Pāru attiecībās krīze taču nav nekāds retums?
– Jā, bet, ja tā notiek vienlaikus ar krīzi valstī, ekonomikā, sabiedrībā kopumā un personība nav nobriedusi, tad sekas var būt ģimenei graujošas. Jebkuram pārim – vīrietim un sievietei, vīram un sievai – ir būtiskas pamatlietas, proti, vērtības – emocijas un jūtas, kas cilvēkus saista, tad materiāls nodrošinājums, komforts (arī regulāra alga u.c. ienākumi), kā arī seksuālās attiecības. Šīs trīs pamatlietas cita no citas nav nodalāmas, jo pārim tās visas ir būtiskas un par tām būtiski runāt abiem.

– Droši vien daudzās ģimenēs saasinās tieši ar naudas trūkumu saistītie jautājumi.
– Bet, ja pāris jau pirms tam ir spējis savstarpēji un atklāti runāt par visām svarīgajām vērtībām, tad nav grūti risinājumus atrast arī tādā situācijā, ja viens no ģimenes apgādniekiem zaudējis darbu. Taču, ja jau agrāk naudas jautājums bijis sāpīgs, kopīgi neizrunājams, tad tagad problēmas kļūst vēl lielākas, un ikdienā par konflikta ierosinātāju var kļūt piedegušas pankūkas, lai gan patiesais iemesls ir bailes par stabilitāti un izdzīvošanu naudas trūkuma dēļ. Izrunāšanās un atbalsts no otra ir vajadzīgs ikvienam.

– Ja tas nenotiek?
– Tad vīrieši saka: “Sieva mani tikai zāģē un zāģē!”, bet sievas apgalvo: “Viņš tikai klusē vai vispār pazūd no mājām!” Viss kopā ģimenē nereti pārvēršas par vardarbību. Ja ne fizisku, tad emocionālu vardarbību. Kļūst par kaut ko līdzīgu cīņai par izdzīvošanu. Un tad cilvēki kļūst primitīvi savās izpausmēs. Jo cilvēka personība vairāk nobriedusi, jo vieglāk viņš spēj krīzes pārdzīvot. Jāatceras, ka krīze (ģimenē, attiecībās) vienmēr piedāvā iet pa attīstības ceļu. Var jau arī dzīvot pa vecam, kad viens turpina zāģēt, bet otrs bēg prom, kamēr, aizvainojumam palielinoties, izzūd jebkāda savstarpēja komunikācija.

– Varbūt vienam no pāra vajadzētu sākt rīkoties, mainīt ierasto shēmu?
– Nereti viena vai otra puse aizvainoti jautā: “Bet kādēļ tad man kaut kas jādara? Lai tas otrs sāk pirmais!” Tad gribas jautāt, vai pārī ir pieauguši cilvēki, vai tiek spēlētas bērnu spēlītes, sak, kādēļ es? Labāk tu! Ja viens attopas un saprot, ka grib attiecības uzlabot un otrs cilvēks ir svarīgs, tad jāsāk rīkoties, mainot ierasto modeli un pārkāpjot savām ambīcijām, aizvainojumiem. Un būt tam, kurš sāk sarunu, kā attiecības uzlabot.

– Saka, ka krīze rok dziļi.
– Šis laiks, kad viens ģimenē zaudējis darbu un dažādas problēmas saasinās, mēdz izcelt no pagātnes negācijas, kas tur jau bija veiksmīgi iekapsulējušās. Piemēram, problēmas seksuālajā dzīvē. Un, nedod Dievs, ja šis temats ģimenē ir milzīgs tabu, tad negāciju kamols var iznākt neatšķetināms.

Plašāk sarunu ar psiholoģi Andželiku Kāli lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28.marta numurā Daigas Luteres publikācijā.