Gleznainās Abavas senlejas dziļākajā un skaistākajā posmā atrodas Sabile – Kurzemes mazpilsēta, ko nereti dēvē par Kurzemes Šveici. Par pilsētiņas simbolu kļuvis tūristu iecienītais apskates objekts – Sabiles Vīna kalns – aptuveni 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas bijis ierakstīts Ginesa Pasaules rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs. Arī pilsētas ģerbonī attēlots vīnogu ķekars.

Sabile atrodas Talsu rajona dienvidu daļā, 25 km no Talsiem. Tā ietilpst Sabiles novadā, kas izveidots 2000.gadā, kad apvienoja Sabiles pilsētu un Abavas pagastu.

Teika stāsta, ka senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nogruvis. Sagudrojuši: tas tāpēc, ka nav vietai vārda. Kāds gudrinieks ieteicis celt torni vien. Tā arī darījuši. Līdzko tas nācis gatavs, kāruši zvanu, bet tas notrūcis un vēlies lejā pa krastu. Veldamies it kā skanējis: “Abav, sabil! Abav, sabil!” Tā nu arī upi nosaukuši par Abavu, bet vietu – par Sabili. Nopietna vēstures informācija gan vēsta, ka Sabile pirmo reizi pieminēta rakstos 1253.gadā, kad Livonijas ordenis ar Romas pāvestu dalīja kuršu zemes. 13.–14. gs. mijā vācu feodāļi Sabilē uzcēluši ordeņa pili. Hercoga Jēkaba laikā (17.gs.) Sabile ietilpa Kurzemes hercogistes teritorijā un bija ievērojams tirdzniecības un amatniecības centrs. 1917.gadā Sabile ieguvusi pilsētas tiesības.

Pilsētiņas simbols ir Sabiles Vīna kalns, kura virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa, un tā pirmsākumi meklējami 14.–16. gs. Vērienīgi vīnogulāju kultūra Sabilē tikusi papildināta hercoga Jēkaba laikā 17.gadsimtā. Stiprais un skābenais vīns bijis iecienīts gan hercogistes galmā, gan citās Eiropas valstīs, uz kurām tas eksportēts. Sabiles Vīna kalns piedzīvojis arī divus pagrimuma posmus, taču tie tikuši pārvarēti. Pirmā Sabiles Vīna kalna atdzimšana sākusies 1936.gadā. Iniciatīva esot nākusi no toreizējā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa. Kā pierādījums, ka Vīna kalns Latvijas brīvvalsts laikā devis ražu, ir 1939.gada rudenī Jelgavā notikusī Latvijas vīnogu izstāde, kurā bijis arī neliels Sabiles Vīna kalna stends. Arī Otrais pasaules karš apturēja Vīna kalna darbību, taču 1989.gadā studenti pielika visas pūles, lai šo vērtību atjaunotu. Tūristiem Vīna kalns apskatāms, sākot no 1.maija. Cena par iespēju uzkāpt kalnā ir demokrātiska – 30 santīmu. Vīnogulāju tuvāka apskate ir vērtīga – kalna nogāzē ir vismaz 15 šķirņu vīnogulāji – gan gaišās, gan tumšās vīnogas, un tās galvenokārt ir izveidojis Latvijā pazīstamais selekcionārs Pauls Sukatnieks.

Vīna kalnā pēc nosaukuma vajadzētu augt tikai vīnogām, taču te aug arī citi eksotiski augi – persiki, aprikozes un valrieksti. Ražas svētki notiek rudens pusē – vīnogu raža pārtop vīnā. Tā gan nav pārlieku daudz, tādēļ veikalu plauktos šis vīns nav atrodams. Īsto, no Sabiles vīnogām darināto vīnu var pagaršot tikai degustācijas laikā. Tas notiek ikgadējo vīna svētku laikā, kas par godu Sabiles Vīna kalnam tiek rīkoti katru gadu.

Mazpilsētā ir daudz apskates objektu, kam pieder dažādi rekordi. Sabiles Luterāņu baznīcā atrodas visvecākais zvans Latvijā un viens no vecākajiem Eiropā – liets 1450.gadā. Sabiles pilskalna augstākais punkts atrodas 110 m virs jūras līmeņa. Abavas senleja izveidojusies, noplūstot ledus laikmeta ledāja ūdeņiem no Austrumkurzemes augstienes. Apskates vērts ir Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs. Firksu Pedvāle līdz ar Brinķu Pedvāles muižas kungu māju un Sabiles klasicisma stila mācītājmuižas drupām ir muzeja sastāvdaļas. Abas Kurzemei raksturīgās kungu mājas kalpo mākslas projektiem un izstādēm, ainavu bagātina instalācijas un skulptūras.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Sabiles simbols ir Vīna kalns, kura nogāzē aug vismaz 15 šķirņu vīnogulāji – gan gaišās, gan tumšās vīnogas.