Šomēnes arī Liepājas skolās norisinājās Projektu nedēļa, kuras laikā skolēni paveica daudz interesanta.

Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas 10. klases skolniece Ilze Strazdiņa ļoti labi zina, ko nozīmē būt atstumtai. Jo pamatskolas laikā sava ģērbšanās stila, uzvedības un domāšanas dēļ bija pārējo skolēnu nepieņemta. Viņa nebija rets izņēmums. Šādu izstumto skolēnu vidū ir daudz, jo īpaši pamatskolā. “Pamatskolas laiks skolēniem ir visgrūtākais, jācīnās ar zobiem un nagiem, lai izdzīvotu tajā vidē,” no pieredzes zina Ilze, kura, nonākot citā klasē, kuras skolēni bija cits pret citu draudzīgi, no noslēgtas meitenes kļuva par vienu no skolas aktīvistēm un čakli iesaistās sarīkojumu organizēšanā.

Lai mēģinātu skolā atrisināt atstumtības problēmu skolēnu vidū, viņa savai klasesbiedrenei Sendijai Zikmanei ierosināja izstrādāt zinātnisko darbu ar nosaukumu “Izaicinājuma diena” jeb, precīzāk, izveidot pasākumu, kas saliedētu skolēnus. Pasākums sastāvēja no 12 posmiem jeb daļām, divas no tām viņas izveidoja, ņemot par piemēru MTV raidījumu “Ja tu mani patiešām pazītu”, bet pārējos izdomāja pašas, konsultējoties ar psiholoģijas skolotāju Egiju Volkovu.

“Izaicinājuma dienā” piedalījās skolēni no devītās, desmitās un vienpadsmitās klases. Piecu stundu laikā katra klase veica dažādas aktivitātes, piemēram, spēlēja spēles. Viena no tām bija krēslu spēle, palīdzēja skolēnam noskaidrot, vai viņam ir kāds, kas grūtā brīdī padotu roku, atbalstītu. Bumbas spēle savukārt mudināja pieņemt klasē jauniņo un ieklausīties viņa dzīvesstāstā, nevis vērtēt tikai no ārienes, kā tas visbiežāk notiek. Vēl pasākuma dalībniekiem piedāvāts noskatīties daļu no filmas “Visi neredzamie bērni”, kurā stāstīts par meiteni, kuras vecāki lieto narkotikas un kura tēva bezatbildīgas rīcības dēļ inficējas ar HIV vīrusu.  

Draudzenes ievēroja, ka sākumā “Izaicinājuma dienas” dalībnieki ieradušies cits no cita šķirti, bet projām aizgājuši jau kā vienota klase. “Mēs no šī pasākuma guvām pozitīvas emocijas,” izvērtē Ilze. “Noslēgumā ļaujam skolēniem izteikties, pateikt paldies vai atvainoties kādam. Vairākas meitenes, kas ilgus gadus savā starpā bija strīdējušās, izlīga.” Sendija piebilst, ka parasti, ja skolēnam ir kāda problēma, viņš dodas pie psihologa. Bet problēma paliek speciālista kabinetā, citi neuzzina, kas sāpina skolēnu. Bet “Izaicinājuma diena” skolēniem deva iespēju savu sāpi paust publiski un izskaidrot, kāpēc viņš tā jūtas. Ilze norāda, ka viņai kā pasākuma vadītājai vajadzējis cītīgi vērot skolēnus, uztvert viņu emocijas. “Kad kāds skolēns sāka raudāt, man pašai bija grūti noturēties,” viņa atzīst, uzsverot, ka tas bijis pats grūtākais saistībā ar šo projektu.

Skolotāja E. Volkova spriedusi, ka dalība šādā “Izaicinājuma dienā” būtu vērtīga katrai desmitajai klasei, tāpēc būtu labi ko tādu ieviest par ikgadēju tradīciju. Meitenes tam piekrīt. Šobrīd viņas pilnveido darbu, lai varētu tālāk piedalīties pilsētas mēroga zinātnisko darbu skatē. Tāpat ar savu veikumu, par ko nopelnījušas 10 balles, iecerējušas piedalīties Latvijas mēroga biznesa idejas konkursā “Izaugsmes forums”. 

“Es nākotnē gribētu strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Pateicoties šim projektam, varēju redzēt, cik dažādi ir cilvēki, cik atšķirīgi var būt viņu uzskati, un labāk sapratu, kā ar viņiem apieties,” uzskaita Ilze, jautāta, kāds bija lielākais ieguvums no šāda zinātniskā darba izveides. “Es vēl nezinu, par ko tālāk mācīties. Šis pasākums parādīja, ka man padodas organizēšana un vadīšana, varbūt dzīvē ko tādu varētu darīt. Vai arī pasniegt psiholoģiju, kas arī mani aizrauj,” aizdomājas Sendija.

“Kurzemes Vārds”

Ar Sendijas un Ilzes izdomāto krēslu spēli skolēni saprata, ka katrs posms ķēdē ir svarīgs.