Kad jūlija mēnesī gaisā virmoja saldi reibinoša smarža, bija skaidrs – liepziedu laiks – pašā plaukumā. Tad varēja ne vien izbaudīt smaržu viļņus, bet padomāt par veselīgu dzērienu ziemas laikam, kad ar ogām sakrātās vitamīnu rezerves sāk izsīkt un kad tā vien prasās kāds gabaliņš saules.

Liepziedi un citas zāļu tējas to glabās vēl vismaz gadu no ievākšanas brīža.

Zāļu tēju lasīšana – neatņemama dzīves sastāvdaļa

Ozolu ģimene mājas Sakas pagastā iegādājās jau pirms vairāk kā desmit gadiem. Viņi to sauc par savu paradīzi zemes virsū. 17 hektāros pļavu, kas viņiem pieder, atrodama vesela zāļu aptieciņa. Jau pavasarī, kad pļavas vēl pērnās zāles noklātas, no zemes sāk spraukties mālēpes. “Pirmajās siltajās dienās jūtu, ka sāk dīdīt nemiers. Kā tieku uz laukiem, tā dodos pļavā meklēt mālēpes. Tās lieliski palīdz, ja esi saaukstējies. Mālēpju tēju dzeram visbiežāk. Un ne tikai iedarbības dēļ, bet tāpēc, ka garša ir burvīga, šķiet, ka tējai pievienots medus.” Mirdza stāsta, ka spēcīgākā enerģija piemīt augiem, kas ievākti Līgo dienā. Tad pļavas Sakā nosētas ar raspodiņiem un gaiļpiešiem. Raspodiņi līdz pret iekaisumiem, sevišķi olnīcu, bet gaiļpiešu iedarbība ir nomierinoša.

Zaļā rūpnīca

Lai uzzinātu, kur slēpjas ārstniecības augu spēks, devos uz Liepājas centra aptieku pie aptiekas vadītājas, farmaceites Ineses Vīriņas. “Viss ir savstarpēji saistīts – cilvēki, augi, saule, kosmoss. Augi ir tie, kas palīdz cilvēkam iegūt saules enerģiju. Augi uzņem ogļskābo gāzi, ūdeni, enerģiju, izdala skābekli un organiskās vielas, vitamīnus, minerālvielas, ārstnieciski iedarbīgas un ēteriskas vielas, tajos ir arī daudz dažādu ķīmisku vielu. Viss tas, kas cilvēkam ir vajadzīgs. Augs ir kā zaļa rūpnīca.” Farmaceite ir pārliecināta par ārstniecības augu iedarbību. “Kad man ir kādas aknu problēmas, kuras jūtu kā rūgtumu mutē, tad padzeru dzelteno kaķpēdiņu tēju un nepatīkamās sajūtas izzūd. Protams, ļoti nostrādā arī ticība augu spēkam”.

Liepu ziedēšanas trakums

Šovasar liepas Sakā bija saziedējušas dzeltenām, pēc medus smaržojošām ziedu kupenām. Celiņš, kas ved uz vecu dzirnavu drupām, lepojas ar prāvu liepu rindu. Te arī Ozolu ģimene ievāc liepziedus tējai. Liepziedu vākšanu pavada bišu sanoņa. “Ziedus žāvējam tepat laukos, nesen uzceltajam šķūnim augšstāvā izveidotajā jumtistabiņa, kur arī pārlaižam nakti. Saldā smarža jūtama pat miegā.” Ārstniecības augus nedrīkstot žāvēt uz avīzes lapām, bet gan uz audekla, salvetēm vai cita papīra, kas nav apdrukāts. Vai pat uz īpaši izveidotiem režģiem. Mirdza ir pārsteigta par nesen uzzināto informāciju, ka liepziedu tēju, kura līdz pret drudzi, ieteicams dzert sajauktu ar vēl kādiem augiem, nevis tīru. Farmaceite I. Vīriņa apstiprina, ka nevienu zāļu tēju, kas nav maisījumos, bet sastāv no viena veida ārstniecības augiem, nebūtu vēlams dzert ilgstoši: “Kādreiz cilvēki baznīcā gāja katru svētdienu. Un tad arī viena veida zāļu tēju dzēra no vienas baznīcā iešanas reizes līdz nākamajai.”

Vietējie augi – piemērotāki

Daļa cilvēku dodas uz veikaliem, pērk dažādus vitamīnus, augu preparātus, tējas, kuras ievāktas citās zemēs, ne mūsu reģionā, jo cer uz to labvēlīgo iedarbību. To jau nevar noliegt, tomēr augi ir tie, kas sasaista cilvēku ar apkārtējo vidi, kurā dzīvojam. Veselīgāk esot lietot tos ārstniecības augus, kuri aug mūsu klimata joslā, stāsta Centra aptiekas vadītāja. Tāpēc, pirms doties uz aptieku pēc sazin kur ražotiem produktiem, varbūt labāk aizlaist uz kādu pļavu un salasīt zāles pašiem. Bet tiem, kas ir slinkāki, var ieteikt doties uz aptieku, kur nopērkamas dažādas zāļu tējas, dažādās kombinācijās, ar dažādu iedarbību.

Rakstot par zāļu tējām, man radās doma, kāpēc gan neizveidot pašai savu īpašo tējas recepti. Piparmētra, gaiļpieši, kaltētas meža zemenes… Kā viena no sastāvdaļām noteikti būs arī aromātiskie un veselīgie liepziedi. Liepziedi dvēselei. Lai aukstos ziemas vakaros pie kūpošas tējas tases raisītos atmiņas par smaržās ietītu karstu vasaras dienu. Un dūcošām bitēm.

Uzziņai

Liepziedi – pret saaukstēšanos, drudzi, pret sāpēm, klepu, nomierinoša, pazemina asinsspiedienu.
Piparmētra – daudz ēterisko eļlu sastāvā, sāpes remdinoša, uzmundrinoša, dezinficējoša iedarbība, pret iekaisumiem.
Aveņu lapu, kātu, ogu tēja – pret temperatūru.
Pelašķi – veicina asins sarecēšanu, pret iekaisumiem, sekmē brūču dzīšanu, antialerģiskas īpašības, kunģa, zarnu, aknu slimību ārstēšanai, piena rašanos veicinošs.
Nātre – pret asiņošanu, daudz vitamīnu, īpaši – K vitamīns.
Kumelīte – regulē zarnu trakta darbību.
Ķimene – pret vēdersāpēm, mammām – vairo pienu.
Pirms ievākt augus, jāskatās, kur tas audzis, ja izdomāsi salasīt.  zālītes tējai pilsētā vai kādas šosejas, rūpnīcas tuvumā, tad nekas veselīgs nesanāks.
Ziedi jāvāc auga ziedēšanas sākumā, tad bioloģiski aktīvo vielu ir vairāk.

Liepas jau noziedējušas, bet Andis un Mirdza priecājas par sakaltētu liepziedu aromātu, kas arī aukstos ziemas vakaros atgādinās par laukos pavadīto laiku.