Tas neatbilstot patiesībai, ka Liepājā nevarot baudīt ziemas priekus. To pierāda šī gadalaika mīļotāji. Liepājā ziema ir jāķer – tā viņi saka. Un tuvējā apkārtnē esot tik daudz skaistu vietu, ko ir vērts apmeklēt un skatīt. Šobrīd, kamēr nav sniega, tas gan izdarāms ar velosipēdu vai ar kājām.

Grauž ledu kopā ar dēliem

Grupas “Willow Farm” līderis Emīls Dreiblats negaida līdz pilsēta ierīkos publikās slidotavas. Tiklīdz jūt, ka kārtīgi piesalis, meklē pēc slidām un nūjas, lai kopā ar dēliem un citiem ziemas mīļotājiem, uzrautu hokeja maču. Šoziem ar slidām uz ledu viņš ir kāpis jau vismaz sešas reizes. Visbiežāk slidojis kanālā pie “Olimpijas” stadiona. “Tas vienkārši atrodas man blakus mājām,” paskaidro Emīls. Bet šoziem sezona atklāta uz dīķīša aiz kafejnīcas “Medūza”. “Dīķītis ir ļoti labs, tam ir dabīgās “apmales”. Pilnīgi pietiek vietas, lai spēlētu hoķi trīs pret trīs,” priecājas mūziķis.

“Tovakar ledus bija izcils, neviens nebija bijis virsū, neviens arī nebija pamanījies iemest ar ķieģeli un ledu salauzt.”

Šāda veida – mazās ūdenstilpes – Emīls izmanto arī tad, ja vēl ir šaubas par to, vai ledus ir pietiekami biezs. “Ja nu gadās ielūzt, tad labāk tikai metra dziļumā.”

Vēl viena brīnišķīga vieta, kur varot spēlēt hokeju, ir atrodama Pļavu ielā. “Tas aizsalst ātrāk, nekā citas ūdenstilpes, jo nav dziļš,” pačukst Emīls. “Un var drošāk kāpt uz ledus.” Šo dīķīti esot ievērojis, vienkārši ejot garām. “Uz Pērkones kanāla noteikti var, neesmu gan tur bijis. Liels, milzīgs, salīdzinot ar citām slidošanas vietām, vietas pietiks visiem. Arī Raiņa parkā ir slidošanai piemērots dīķītis. Gulbīša dīķi Jūrmalas parkā gan neesmu izmantojis slidošanai. Tiltiņš traucē, ir jāņem nost, citādi nav riņķa.”

Kanāls pie “Olimpijas” stadiona slidošanai ir pasakains. “Ledus tur ir vienkārši dievīgs,” sajūsmināti teic Emīls. “Ja vispirms uzsalst un pēc tam uzsnieg – ideāli!” Janvārī bijusi nedēļas nogale, kad gan sestdien, gan svētdien varēts dzīvoties uz ledus. “Mūsu kompānija no četriem cilvēkiem izauga līdz 18. Dalījāmies vairākās komandās. Blakus bija vēl viena kompānija, kurā septiņi astoņi džeki grieza ledu mazākā placītī. Tālāk slidoja vēl 50 līdz 60 cilvēku. Laiks bija tiešām pasakains, un liepājnieki to steidza izbaudīt,” atminas mūziķis. “Laikapstākļus mēs ietekmēt nevaram, sūkstīties par to, kas mums nav, ir bezjēdzīgi. Tad, kad ir, tad ir forši, un vajag izmantot.”

Runājot par sevi, Emīls teic, ka grēks būtu uz slidām neuzkāpt, ja pie mājas ir dzīva dabiskā slidotava.

“Slidošanu brīvā dabā ar slidošanu ledushallē nevar salīdzināt. Ir pavisam citas sajūtas.”

Mūziķim ir vēlme kādreiz iemēģināt ezera ledu. “Tur gan ir jāsagaida fundamentālāka ziema, ar kārtīgu salu, lai var aizlaisties no viena ezera gala līdz otram.”

Vērts papētīt apkārtni

Veikala “Gandrs” aktīvās atpūtas projektu vadītājs Krišjānis Jansons-Ratiniks stāsta, ka pēdējā viesošanās Liepājā bijusi ļoti patīkama. “Un to varu teikt par visām četrām šeit janvārī pavadītajām dienām,” paslavē rīdzinieks, un piebilst: “Negribu piekrists sacītajam, ka pilsēta izmirst.

Pilsēta ir pat ļoti dzīva, īpaši vakaros – veikali un kafejnīcas ir cilvēku pilni.

Var redzēt ne tikai vietējos, bet arī tūristus.” Viesošanās reizē Krišjānis pārliecinājies, ka arī ziemā laikapstākļi Liepājā ir perfekti riteņbraukšanai. “To, kā dedzīgs velobraucējs, uzreiz ievēroju,” norāda puisis.

“No aktīviem cilvēkiem nācās uzklausīt, ka ziemas sezonā Liepājā ir ļoti maz centralizēti rīkotu aktivitāšu,” atklāj Krišjānis. “Nerunāju par “Lielo dzintaru” vai teātri, bet par aktivitātēm, kas orientētas uz lietderīgu laika pavadīšanu brīvā dabā. Biežāk savācas draugu pulciņš un kaut ko noorganizē sev paši, bet nav viena, kas aizvestu pārgājienā vai kādā velobraucienā lielākas masas.” Iedzīvotāji norādījuši – tā Liepājā trūkst, uzsverot, ka vasara aktivitātēm ir piepildīta, bet “dzīvojam tomēr arī visus pārējos mēnešus gadā”.

Sarunā ar liepājniekiem Krišjānis pamanījis, ka ļoti slavētas kāpas – no Papes līdz Jūrmalciemam. Tur esot reljefs, un, ja ir sniegs, – laba vieta distanču slēpošanai. “Daudzi ziemas laikā ar velosipēdiem dodas apkārt Liepājas ezeram. Esot iespējas variēt ar maršrutiem, braukt pa dažādiem ceļiem, meklējot piedzīvojumus.”

Krišjānis piekrīt, ka pašā Liepājā slēpošanai piemērotu dienu ir maz, bet tas, ka sniega nav pilsētā, nenozīmējot, ka tā nav arī tuvējā apkārtnē. “Pats pārliecinājos, ka 20 minūšu braucienā no centra, uz Otaņķu pusi, var nokļūt mežos, kur ir klusums, miers. Ideāli apstākļi pārgājienam!”

“Jā, tradicionāli iecienīta ir Liepājas pludmale, par ko arī pārliecinājos pats. Bija grūti ar velosipēdu pat pabraukt, – ejas uz jūru ļaužu pilnas. Taču noteikti ir vietas, kur liepājnieki vēl var doties un baudīt ziemas priekus, ja vien, protams, ir vēlme izbraukt no pilsētas,” uzskata Krišjānis. “Domāju, ka pārsteigts būs ne viens vien liepājnieks par jaunatklātajām vietām. Ir vērts papētīt Bārtas upes apkārtni, Dunikas purvu.” Armandu pašu interesē Brienamais purvs Grobiņas novadā. “Saka, ka tur esot ļoti skaisti un interesanti, bet īsti nevar tikt klāt, kā tūrisma objekts apskatei nepiemērots, bet gribi mēģināt.”

Apkārt Liepājas ezeram

Armands Macpāns ir viens no tiem liepājniekiem, kurš savu velosipēdu neliek ziemas guļā, bet gan turpina ar to aktīvi pārvietoties. Ar riteni viņš brauc uz darbu, kā arī dodas garākos atpūtas izbraucienos. “Ziema jau šogad ir nosacīti,” viņš norāda, ka laikapstākļi velobraukšanai ir ļoti piemēroti, apliecinot Krišjāņa sacīto.

Pēdējais garākais maršruts, ko Armands pieveicis draudzīgā kompānijā ar tādiem pašiem aktīviem velobraucējiem, bijis apkārt Liepājas ezeram. “Kad sniegs uzsnidzis, tur tieši ir ļoti skaisti,” zina teikt Armands. “Ja sniegs ir svaigs, nav piebraukts, tad braukšana ir tīri interesanta. Pa kupenām, protams, nepabrauksi, bet līdz kādiem pieciem desmit centimetriem ir labi.”

“Man ļoti patīk braukt pa Bernātiem. Tur ir arī oficiāli iezīmēti velo maršruti. Arī Grobiņas velobānis, kur ir mežs, daudzas stigas, kur nebrauc mašīnas, tādēļ svaigs gaiss, nav jāelpo izplūdes gāzes,” Armands dalās ar savām iecienītākajām vietām. “Var apbraukt apkārt Tāšu ezeram. Arī Liepājas – Ventspils dzelzceļš līdz Ziemupei ir izmantojams. Tāpat Karosta, 14.novembra bulvāris, vecie forti, Ziemeļu forti, tur krūmus var izbraukāt, Šķēde, Dzintara taka, var doties apkārt Tosmares ezeram. Braukt noteikti ir kur.

Mums apkārt ir ļoti skaista daba,” uzskata liepājnieks.

Kad velobraucienam ir piemēroti laikapstākļi, Armands mudina nesēdēt mājās, bet doties dabā. “Ja gribas, pēc divām stundām vari būt Pūsēnu kāpā, ja ir vairāk laika, – aizbraukt vēl kaut kur tālāk. Uz Dunikas laipu var aizbraukt, nav sevišķi tālu.” 

Vēl viena Armanda aizraušanās ir laivošana. “Ar laivām braucu arī tādēļ, lai iepazītu vietas, kur ir mežonīgāka daba,” paskaidro liepājnieks. “Braukt ar laivu man sevišķi patīk ziemā, kad ir palu ūdeņi, un līdz ar to ūdens līmenis ir augstāks. Tad var mazās upes izbraukt, piemēram, Tebru.” Būšana dabā nav lieta, kas Armandu relaksē, viņam vienkārši patīk: “Tā ir jau nepieciešamība, dzīvesveids.”