Ikvienam no mums ir bijis un dažiem vēl aizvien ir stila etaloni, kuriem tiecamies līdzināties. Kādam tā ir filmu zvaigzne, kādam populārs dziedātājs, bet vēl kādam sabiedrībā labi zināma persona. Taču tie, kuri izvēlas veidot savu stilu, ir maz un teju vai iekļaujami sarkanajā grāmatā. Stila aizgūšanai parasti ir dažādi iemesli, par vienu no tiem tiek minēts oriģinalitātes vai drosmes trūkums. Ko tad visbiežāk cilvēki aizgūst no sava pielūgsmes objekta? Tā ir uzvedība, ģērbšanās stils un pat raksturs.

Ja palūkojamies apkārt, Liepāja tomēr liek sevī vilties, jo uz pirkstiem varam saskaitīt cilvēkus, kuri tiešām uzdrīkstas uzvilkt kaut ko traku, taču ne visu aizgūstam no Amerikas kino zvaigznēm. Ir cilvēki, kuri izvēlas arī pašmāju slavenības, piemēram, Aisha mūsdienu jauniešiem ir kļuvusi par spilgtāko piemēru ne tikai ar savu ģērbšanos stilu, bet arī uzvedību un attieksmi pret apkārtējo pasauli.

Mūsdienās ir daudz dažādu modes stilu, kuros varam meklēt sevi, un atraduši – justies labi. Taču meklēt vienmēr ir bijis grūtāk, nekā aizgūt, tāpēc augstāku vērtējumu tomēr saņem tie, kuri veido paši savu stila redzējumu. Protams, katram pamatā ir kaut kas, ko esam no kāda aizņēmušies, bet tas vairāk ir iedvesmas avotu līmenī, nevis tīri pārkopēts.

Liepājas Mākslas vidusskolas Vizuālā stilista nodaļas vadītāja Īrisa Buliņa stila kopēšanu aplūko no divām pusēm: “Iespējams, ja tu ar to nodarbojies, tad tev nav pašam sava viedokļa, bet no otras puses – brīdī, kad sāc veidot savu tēlu, tāda kopēšana ir pat pozitīva, jo reizē vari eksperimentēt un piemērot sev nepieciešamo.” Taču viņa neiesaka palikt šajā līmenī, jo “tad jau tas ir bēdīgi”. Nevar izslēgt, ka mūsdienās būt oriģinālam nav viegli un atrast ceļu līdz savam stilam, nebūt nav tas vieglākais.

Ī.Buliņa kopēšanu pielīdzina spieķim, pie kura pieturēties līdz iemācies staigāt. Galvenais visā šajā ir atrast lietu, kas parāda tavu raksturu. “Piemēram, tu ieej veikalā un uz pakarināmā redzi uzkārtu kādu apģērba gabals, kurš izskatās tiešām neglīts, taču, uzvelkot to mugurā, atklājas, ka patiesībā tērps ir jauks un izskatās pat ļoti labi. Viss ir atkarīgs no paša valkātāja,” uzskata Ī.Buliņa. Vadītāja savu stilu veido, balstoties uz šā brīža aktualitātēm modē, protams, neaizmirstot iekļauto lietu garderobē izjust kā savu. To viņa iesaka arī citiem.

Kā ir ar Liepājas jauniešiem?

Mareks Alberts (24 gadi):
“Nē, man etalonu nekad nav bijis. Pēdējā laikā izvēlos apģērbu casual stilā, jo tas ir saistīts ar manu nodarbošanos – pasākumu organizēšanu. Senāk man bija dažādi ģērbšanās stili, sākot ar platām biksēm un beidzot ar sportisko stilu!” 

Katrīna Vītola (20 gadi):
“Jā, man ir etalons, visu sieviešu ideāls – Sāra Džesika Pārkere, precīzāk viņas varone Kerija Bredšova. Par manu etalonu viņa kļuva tāpēc, ka ļoti patīk, kā viņa eksperimentē ar saviem tērpiem. Jāatzīst, pati neesmu tik drosmīga, bet ļoti cenšos! No viņas aizguvu tieši to, kā šobrīd izskatos – apģērbu, frizūras, bet nemainīgs ir palicis mans raksturs. To gan es negribētu mainīt, jo tādas kā es nav daudz. Protams, ikdienas dzīve nav tā saldākā, jo nākas paciest dīvainus acu skatienus. Taču tas nav tas trakākais! Ja kaut ko ļoti gribi, tad cilvēki, kuri uz ielas atskatās, pat ir kā apliecinājums tam, ka neesmu viena no pelēkā pūļa, bet gan īpaša.”