Labdien, kolēģi makšķernieki! Vasaras straujais skrējiens un augustam netradicionāli drūmie laika apstākļi, kas liek mulst pat visēdelīgākajām zivīm un jauc copmaņu vēl nerealizētos grandiozos plānus, prātā raisa domas par rudens tuvošanos, kas atnāks tik un tā, gribam to vai ne. Pēc ne pārāk veiksmīgās vasaras sezonas daļa makšķernieku rudeni noteikti saista ar cerībām par lielām līdakām, bet ir arī tādu, kas copes rīkus bezmaz vai ieziemojuši, savu lielo dienu nemaz nesagaidījuši.

Vajag tikai rīkoties

Jāsaka atklāti tiem, kas līdz šim vēl savas vēlmes pie ūdeņiem nav piepildījuši: es nevaru solīt, ka pēkšņi tās īstenosies. Tomēr pesimismā ieslīgt arī gluži nevajadzētu, jo dažam labam šī vasara dāvājusi tādas emocijas, par kurām cits vēl tikai sapņo. Piemēram, Kristiāns Brūvers pieveicis 11,5 kilogramus smagu līdaku, bet vēl pirms tam vienam veiksminiekam trāpījusies desmitniece. Kaut arī tagad, kad ūdens līmenis paaugstinās teju vai pa minūtēm, ir grūti cerēt uz tik ievērojamiem lomiem, zivis jau nekur nav pazudušas, gluži vienkārši arī tām ir vajadzīgs atelpas brīdis, lai piemērotos pašreizējiem laika apstākļiem.

Makšķernieku starpā pastāv zināma konkurence, un ne vienmēr zivju tīkotājs vēlēsies atklāt savu veiksmes atslēgu, taču runas izplatās ātri, un pēdējā laikā daudz čalo par asaru copi Baltijas jūras piekrastē iepretī burāšanas klubam “Rietumkrasts”. Makšķernieku amatierzvejas metode ir visai interesanta – lielākoties tie izmanto tā saukto reņģu ķeršanas sistēmu, tātad spininga auklas galā ir svins un mazliet ar attiecīgu intervālu piesieti trīs āķi. Tiem, kam šāda veida sistēma ir pirmā dzirdēšana, der zināt, ka tādas var iegādāties makšķernieku veikalos.

Arī jūrā jūs asarus droši varat ķert ar tradicionālo metodi, par ēsmu izmantojot gumijas zivtiņu vai mazāka izmēra roteri. Jāteic, ka šī cope jums diez vai izdosies bez savas laivas un zivju meklētāja jeb eholotes. Noteikti nedrīkst aizmirst, ka arī jūrā pastāv makšķerēšanas noteikumi, pirmkārt, ir jābūt makšķerēšanas kartei, otrkārt, āķu skaits nedrīkst būt lielāks par trim.

Vismaz pagaidām vēl nekas nav dzirdēts par reņģu masveidīgu pietuvošanos piekrastei un arī butes vēl savu vārdu nav teikušas, taču tuvākajā laikā, ūdenim kļūstot aukstākam, copmaņu dzīres noteikti varētu sākties arī uz ziemelīti.

Varbūt paķert meženes?

Ja nu nemaz nav vēlēšanās makšķerēt ezerā vai kult Baltijas jūras piekrastes ūdeņus, tad ir vēl viena iespēja – braukt uz Bārtas upi, kur ar labu veiksmi un zināšanām var tik pie kādas salates jeb meža vimbas. Lai arī Bārtā šīs sugas zivis nav tik lielā skaitā kā Ventā vai Daugavā, vīri jau paguvuši piemānīt visai brangas plēsoņas, kas svarā bijušas līdz pat pieciem kilogramiem. Lielākoties meža vimbas tiek ķertas ar spiningu, par ēsmu izmantojot mazu roteri.

Meža vimba ir tipiska tekošu ūdeņu iemītniece, tikai retos gadījumos tā sastopama lielos ezeros un arī tikai tādos, kuros ieplūst avotu un strautu ūdeņi. Salatei ir spēcīgs ķermenis ar tumšu, zilgani pelēku muguru, sudraboti pelēkiem sāniem un baltu vēderu. Muguras un astes spuras ir pelēkas ar tumšiem galiem. Astes spuras apakšējā daļa ir mazliet garāka par virsējo. Pārējās spuras apakšā iesarkanas, bet galos pelēkas. Galva ir iegarena, apakšžoklis uz augšu izvērsts. Meža vimbas mute ir bezzobaina, žokļi skrimšļaini, ļoti labi attīstīti rīkles zobi, ar kuriem tā sasmalcina sīkās zivtiņas. Labvēlīgos apstākļos salate spēj sasniegt svarā vairākus kilogramus. Vasarā tā uzturas pie straujām krācēm un upē tālu ejošiem sēkļiem, kur veidojas pretstraume. Salates ir bieži sastopamas blakus jebkurai ātrai straumei, bedrēs lejpus krācēm pie aizsprostiem.

No agra pavasara, kad ūdens jau pietiekami sasilis, līdz ūdens atdzišanai septembrī salates gandrīz visu laiku uzturas ūdens augšējos slāņos. Naktī salates uzmeklē dziļākas vietas krāču tuvumā, lai atpūstos, savās laupītāja gaitās salate iet tikai dienā, un tā ir ne mazāk rijīga par līdaku un zandartu. Medījot vīķes, salate rīkojas ļoti raksturīgi – ar tikai šai plēsonei piemītošu ātrumu tā iepeld ūdens augšējos slāņos peldošu zivtiņu barā un, izdarot ātru, strauju pagriezienu, spēcīgi sit ar asti. Veidojas spēcīgs ūdens virpulis, kurā nevarīgi griežas apdullinātās zivtiņas, kuras salate uzlasa bez pūlēm.

Miks Kuncītis,
“Kurzemes Vārds”

Kārtīgu makšķernieku no sava vaļasprieka baudīšanas nespēj atturēt ne stiprāks vējš, ne arī lietus.