Trešdien
Jauniešu mājā norisinājās Komunikācijas diena, kuras ietvaros
ar iedvesmojošiem stāstiem lekcijā “Nekas nav neiespējams…
Domā lieli!” dalījās pasaules apceļotāji Ģirts Smelters un
Kristaps Jēkabsons, kā arī liepājniece Maija Kalniņa.

Abi
aktīvie jaunieši
ar minimāliem līdzekļiem septiņu mēnešu laikā apceļoja
pasauli
un kopumā
pabija simts
valstīs, satiekot tur dzīvojošos latviešus. Tā radās stāstu
sērija “100 latviešu stāsti”, kas pamazām pāraugusi
biedrībā
un turpina kopā pulcēt cilvēkus, kas nav baidījušies piepildīt
savus sapņus un mērķus,
bet rīkojušies.

“Katram
kādreiz ir bijusi kāda ideja vai mērķis, ko vēlētos piepildīt,
bet tad atkal pienāk pirmdiena, darbi un citas lietas, līdz beigās
šī
ideja tiek atmesta. Mēs atšķiramies ar to, ka rīkojamies,”
tā sanākušos jauniešus uzrunāja Kristaps Jēkabsons.
Puiši šo
situāciju tēlaini salīdzina ar velosipēdu – lai tumsā spīdētu
gaismiņa ir jāmin velosipēda
pedāļi.
“Gaisma
nekad neradīsies, ja tu nesāksi mīt,
un tieši šis pirmais solis ir vissvarīgākais,”
jauniešus uzrunāja ceļotāji.

Ģirts
un Kristaps
atzīst, ka pirms šī lielā piedzīvojuma dzīvojuši parastu dzīvi
– bijis darbs, dzīvesvieta, draudzenes, tomēr nav pametusi
sajūta, ka kaut kas pietrūkst. Tāpēc sākuši domāt, kas ir tās
lietas, ko patiešām vēlētos sasniegt. “Kad sākām plānot
ceļojumu, vēlējāmies , lai tas ir jēgpilns. Pirmā doma bija
tāda, ka varētu katrā valstī sastapt valsts prezidentu, otrā –
jāatrisina kāda no valsts lielajām problēmām,” ar humoru
stāsta atraktīvie puiši. Tikai vēlāk radās ideja par viesošanos
pie latviešiem ārzemēs un stāstu veidošanu.

Klausoties
ceļotāju
stāstītajā rodas sajūta, ka šis stāsts nav par ceļošanu, bet
gan par cilvēkiem, emocijām, stereotipu
laušanu
un pašiem par sevi. Tā kā puiši ceļojumā devās ar minimāliem
līdzekļiem, viss piedzīvojums balstījās tikai uz cilvēcisko
faktoru – sastapto cilvēku atsaucību, palīdzību un atvērtību.
Arī paši puiši vairākkārt savā stāstījumā uzsver to, ka šī
ir bijusi neatsverama pieredze tieši emocionālā ziņā un
sastaptie cilvēki atmiņā iespiedušies daudz vairāk nekā
redzētie dabas skati.

“Ceļojuma
laikā no citiem esam tik daudz guvuši, ka sapratām – mums ir
jādod atpakaļ tas, ko esam saņēmuši. Jau šodien šeit
izskanējušie
stāsti parādīja to, ka cilvēki jūtas labi un gūst piepildījumu
caur to, ka sevi dod arī citiem. Piemēram,
mūsu
ceļā sastaptais simtgadīgais diriģents,kurš savu dzīvi veltījis
mūzikai un vēl joprojām savā cienījamajā vecumā spēj darīt
tik daudzas lietas. Mēs arī pie tā pieturamies, ka savu pieredzi
un iegūtās atziņas vēlamies nodot tālāk,” sacīja Ģirts.

“Mūs
pašus tas zināmā mērā uzlādē un dod gandarījumu, ja mēs
varam būt tas pamudinājums, kas kādam citam liks iet un piepildīt
savu sapni, nebaidoties no grūtībām vai citu viedokļiem,”
piebilda Kristaps. Puiši labprāt dalās savā pieredzē un gūtajās
atziņās, regulāri rīkojot stāstu vakarus, kuros kopā pulcē
domubiedrus. Ceļotāji arī atzīst, ka līdz šim jau vairākkārt
saņēmuši pateicības vārdus
no cilvēkiem, kas, iespaidojoties no viņu stāstiem un pieredzes,
arī piepildījuši
kādu savu sapni.

Pēc
abu jauniešu aizraujošā un iedvesmojošā stāsta noklausīšanās
ne viens vien jaunietis atzina, ka arī vēlas ko līdzīgu reiz
piedzīvot. Madara Lindmane portālam sacīja: “Man
ļoti patika un arī gribās braukt un redzēt pasauli. Vienmēr
liekas, ka ceļošanai vajag daudz naudas, bet, acīmredzot, arī bez
lieliem līdzekļiem
var daudz ko redzēt. Mēs jau šeit savā starpā runājam, ka
šovasar kaut kur jāaizceļo.”

“Man
pašai ļoti patīk ceļot un parasti arī man ir tāds uzstādījums,
ka nedrīkst palikt viesnīcā vai hostelī, bet ceļojot cenšos
iepazīt jaunus cilvēkus. Man ļoti patīk atgriezties pie
iepazītiem cilvēkiem un viesoties viņu mājās, ģimenēs. Tas ir
pavisam savādāk, nekā vienkārši izgulēties viesnīcā,”
sacīja vāciete Sofija Kistermaher, kas šobrīd uz dzīvi
apmetusies Liepājā.

Tāpat
vakar Jauniešu mājā viesojās arī dzejniece, māksliniece un
pasākumu organizatore Maija Kalniņa, kura lekcijā “Tu vari,
ja dari” jauniešus iedvesmoja jauniem darbiem, kā arī dalījās
savā pieredzē par to, kā īstenot dažādas idejas.

“Mēs
iedvesmojamies no dažādiem procesiem – no lietām, darbiem,
cilvēkiem. Manuprāt, tieši no citiem cilvēkiem mēs varam
iedvesmoties visvairāk, jo viņu pieeja lietām bieži vien atmodina
arī mūsos enerģiju. Un tas ir forši, ka viens otru varam
iedvesmot,” sacīja Maija Kalniņa.

“Cilvēks
var izdarīt ļoti daudz, bet, ja nav ar ko tajā dalīties, tas ātri
var izsīkt. Es pati bieži vien esmu iedvesmojusies no dažādiem ar
nodomu vai nejauši sastaptiem cilvēkiem un zinu, cik tas ir
svarīgi, ka kāds ar savu stāstu ļauj atpazīt arī sevi un ļauj
noticēt, ka arī tu spēj darīt lielas un foršas lietas. Pat
tādas, kuras ar loģiku un prātu varbūt šķiet pilnīgi trakas,”
uzsver Maija.

Viņa
atzīst, ka mērķis nav jauniešiem pasniegt kādas gudras receptes
par to, kā vajadzētu darīt, bet gan dot pamudinājumu un
ierosinājumus. Maijai vislielākais gandarījums ir tas, ja pēc
šādiem pasākumiem jauniešiem rodas reālas idejas un seko arī
reāla rīcība.

“Mūsu
sabiedrībā dažādi procesi kļuvuši ļoti kūtri un liekas, ka
šobrīd ir laiks, kad mums pietrūkst tādi dullie, kas ap sevi rada
procesus, lietas. Darītāji būs tie, kas šeit vai kaut kur citur
iegūto citu cilvēku pieredzi, spēs pārvērst savā spēkā,”
sacīja Maija Kalniņa.