Jau no pašiem pirmsākumiem mums, neraugoties uz nodzīvoto gadu skaitu, ir bijis raksturīgi censties vienam ar otru sadzīvot, tādējādi sev un apkārtējiem atvieglojot dzīvi. Bet tas ne vienmēr tik labi izdodas, respektīvi, rodas dažādi konflikti, kuriem par iemeslu mēdz būt pat pašas nenozīmīgākās lietas. Cilvēkam, sasniedzot zināmu brieduma pakāpi, iegansts konfliktam parasti ir nopietnāks kā gados jaunākajiem indivīdiem.

Viņš vairs dusmās nevārās, kad viņu kāds uz ielas pagrūž, nejauši vai speciāli aizvaino vai rada kādu citu neērtu situāciju. Ja arī gadās reaģēt, tad tas notiek adekvāti, visbiežāk, mierīgā ceļā. Iespējams, tā ir pieredze, kas pasaka priekšā, ka no strīdēšanās un dūru vicināšanas nevienam labāk nepaliek. Jauniešiem šīs pieredzes nereti trūkst, ko viņiem pārmest nevar, jo tas ir tikai dabiski – tā nāk ar gadiem.

Kuru kurā stūrī likt

Kā telefonsarunā atklāja Liepājas 1.ģimnāzijas sociālais pedagogs Jānis Daugalis, kurš šajā jomā darbojas jau teju deviņus gadus, viņaprāt, galvenie jauniešu konfliktu iemesli ir finansiālais stāvoklis, apģērbs, kā arī dalījums dažādās ”foršo” un ”atstumto” kompānijās. Protams, neizpaliek arī interešu sadursmes. Agrāk viens no vadošajiem iemesliem konfliktēt bija jaunieša piederība pie citas tautības, bet tagad tas vairs neesot tik nozīmīgi. J.Daugalis atklāj, ka pašam jaunības gados šajā ziņā esot bijis diezgan traki.

Septembris ir klāt, un līdz ar to arī skolā bērni un pusaudži viens otru satiks daudz biežāk kā vasarā. Tāpēc vēlējos noskaidrot, vai paredzēti kādi profilakses pasākumi vai semināri darbā ar jauniešiem. Noskaidrojās, ka savu darbu vēl neplāno pārtraukt jauniešu atbalsta grupa, ik gadu gūstot arvien lielāku pieredzi. Viss esot procesā, katru gadu pilnveidojas iesāktais un tiek labotas pieļautās kļūdas un neprecizitātes.

Kad jautāju, kā sociālais pedagogs vispār var iesaistīties kāda konflikta risināšanā, noskaidrojas, ka sākumā ir jāmeklē cēlonis sekām – šajā gadījumā konfliktam. Tas tad arī ir jāsāk risināt adekvāti situācijai. Ja gadījies kas nopietnāks par vienkāršu vārdu apmaiņu, piemēram, fiziski miesas bojājumi vai zādzības, darbs atrodas arī mācību iestādē dežūrējošajam policistam. Tas esot apsveicami, jo tad nav jādomā, kuru kurā stūrī likt.

Ar konfliktiem saskaras visi

Kā uzskata Maija (17), jauniešu konflikti izraisās dēļ viņu problēmām ģimenē. Rezultātā viņi savas dusmas mēdz izlādēt uz citiem. Viņa vēl piebilst, ka nedrīkst aizmirst cilvēkus, kuriem vienkārši patīk meklēt kašķi bez acīmredzama iemesla. Maija pati ir no tiem cilvēkiem, kuri vienmēr cenšas aizstāvēt savu viedokli. Jauniete pati kašķi nemeklē tur, kur to nevajadzētu darīt, kaut gan agrāk ar savaldīšanos nemaz neesot īpaši labi veicies.

Savukārt Zane (19) savas domas šajā jautājumā sāk ar retorisku jautājumu – no cik gadu vecuma cilvēks sevi uzskata par jaunieti? Viņasprāt, tieši vecums bieži ir strīda pamatā – gan fiziski, gan morāli. Visnotaļ labi tas atspoguļojoties mācību iestādēs, ielās un pat veikalos. Kā jau daudziem zināms, jauniešiem vien no izklaides stimulatoriem mēdz būt alkohols, taču to pārdod no astoņpadsmit gadu vecuma (vismaz tam tā vajadzētu būt), respektīvi, jaunietim konflikts rodas pašam ar sevi – morāli, un ar pārdevēju, kas alkoholu pārdod vai nepārdod. Meitene šo piemēru minēja, jo nereti presē un televīzijā vērojama nepilngadīgo nodzeršanās. Atšķirībā no fiziskiem konfliktiem, ar morāliem saskaroties visi, kaut gan pamanāmāki esot fiziskie. Jau tad, kad nevar izšķirties par labu vienai no divām izvēlēm, rodas morāls konflikts pašam ar sevi.

Artūrs Hūns