Lai iepazītos ar Eiropas Savienības šā gada svarīgāko tematu – Lisabonas līguma apstiprināšanu visās 27 dalībvalstīs – un veicinātu iedzīvotāju informētību par šo ES labākas pārvaldības projektu, Eiropas Komisija Latvijā un Ārlietu ministrija organizēja reģionālo mediju žurnālistu izbraukuma semināru Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Kaut arī programma bija ļoti noslogota, semināra organizatori bija parūpējušies, lai žurnālisti varētu nedaudz iepazīties ar tālo valsti arī no neoficiālās puses un pēc tam vēstīt par uzzināto saviem lasītājiem, klausītājiem, skatītājiem dzimtenē.

Kā tikt galā ar nabadzību

Iepazīšanās vizīte Portugālē nav nejauša, jo savulaik Portugāle tāpat kā Latvija iestāšanās brīdī Eiropas Savienībā bijusi nabadzīgākā dalībvalsts. Latvijā, kas 2009.gadā atzīmēs piecus gadus kopš iestāšanās ES, sagaidāmi daudzi iedzīvotāju jautājumi par valsts ieguvumiem, zaudējumiem un nepilnīgi izmantotajām iespējām. Te var lieti noderēt Portugāles kā ES dalībvalsts pieredze, izmantojot ES piedāvātās iespējas tādās jomās kā zivsaimniecība, lauksaimniecība, tūrisma attīstība, reģionālā attīstība.

Atšķirībā no Latvijas, Portugālē kopš tās iestāšanās ES ir palielinājies šīs izvēles atbalstītāju skaits, tagad jau 61 procents iedzīvotāju ir pārliecināti, ka valsts ir ieguvusi no dalības ES (Latvijā, kā zināms, šī pārliecība iedzīvotāju vidū arvien sarūk).

Ko viens par otru zinām?

Ierašanās vakarā vispirms devāmies pie Latvijas vēstnieka Portugālē un Brazīlijā Arta Bērtuļa, kurš iepazīstināja ar Portugāles un Latvijas sadarbības aktualitātēm.

Varētu šķist, kas gan tik tālā zemē zināms par mazo Latviju, tomēr izrādās, ka Portugālē sekots līdzi notikumiem mūspusē. Portugāle, piemēram, atzina Latvijas neatkarību jau 1921.gada 19.februārī. Kā arī Portugāle nekad nav atzinusi Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā 1940.gadā. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Portugāle kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991.gada 27.augustā, diplomātiskās attiecības tika atjaunotas tā paša gada oktobrī.

Ekonomiskā sadarbība gan nav plaši izvērsta, un te noteikti būtu pie kā piestrādāt. Latvijas eksporta ziņā Portugāle ieņem tikai 44.vietu (tas ir 0,12 procenti no Latvijas kopējā eksporta), importa ziņā – 31.vietu (0,22 procenti no Latvijas kopējā importa). Galvenās Latvijas eksporta preces uz Portugāli ir tekstilmateriāli, augu valsts produkti, koksne un tās izstrādājumi. Galvenās Portugāles importa preces Latvijā ir mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas.

Jau tumsai strauji tuvojoties, vēl paspējām ielūkoties Žeronīma klosterī, kurā pagājušā gada nogalē tika parakstīts Lisabonas līgums, kas reformē Eiropas Savienību. Te jāatgādina, ka 2007.gada otrajā pusē Portugāle bija ES prezidējošā valsts. Prezidentūras laikā tika parakstīts Lisabonas līgums un pieņemts lēmums par Šengenas zonas paplašināšanu. Portugāļi ļoti lepojas, ka šie svarīgie dokumenti parakstīti tieši viņu galvaspilsētā un līgums nosaukts Lisabonas vārdā.

Oficiālās sarunas

Nākošajā dienā mūs uzņēma Eiropas Komisijas pārstāvniecības Portugālē vadītāja Margarida Markeša un viņas vietnieks Manuels Romanu, kuri iepazīstināja ar ES politikas aktualitātēm un atbildēja uz jautājumiem. M.Romanu uzsvēra ES izveides pamatā esošo brīvprātības principu: ES apvienojušās demokrātiskas valstis, kuru mērķis ir atrast kopīgus risinājumus aktuālos jautājumos. Portugāles Ārlietu ministra padomnieks Žuau de Menežs Ferreira iepazīstināja ar Lisabonas līguma tapšanas iemesliem un ar ES izveides sākotnējo ieceri nodrošināt Eiropā ilglaicīgu mieru nesen karojušu valstu starpā. Ž.M.Ferreira bija Portugāles delegācijas vadītājs sarunās par Lisabonas līgumu.

Interesanta bija tikšanās ar Portugāles privātās televīzijas SIC reportieri Rebeku Abekassi, kura pēc Latvijas vēstnieka Portugālē uzaicinājuma šovasar apmeklēja Latviju un sagatavoja vairākas reportāžas, arī par Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem un par Latvijas pieredzi ES finansējuma apgūšanā. Latvijas žurnālistu grupai bija iespēja noskatīties televīzijas SIC sagatavoto pārraidi par Latvijas ieguldījumu videi draudzīga dzīvesveida veicināšanā, kuru šī televīzija pārraidīja 1.novembrī ar vairākkārtēju atkārtojumu. Reportāžā bija skatāmi sižeti gan par videi un apmeklētājiem draudzīgo SPA viesnīcu Usmas ezera krastā, gan par Latvijas dabiskās kosmētikas uzņēmumu “Madara”.

Ar Portugāles nedēļas laikraksta “Expresso” pārstāvi Luīzi Menežu notika diskusija, kuras laikā tika apspriesta Portugāles bagātās koloniālās vēstures ietekme uz ārpolitikas prioritātēm mūsdienās, arī ES ietvaros.

Siers un vīni

Tomēr šķiet, ka vispamācošākās bija nevis oficiālās runas, bet vairāku Lisabonas apkārtnes uzņēmumu apmeklējums, kur varēja dabā pārliecināties, kā, veiksmīgi apgūstot ES līdzekļus, var attīstīt nelielas ražotnes

Ar ES finansējuma piesaisti ļoti apmierināti teicās esam govs, aitas un kazas sieru ražojošajā uzņēmumā “Queijo Saloio”. Par Eiropas naudu ražotne modernizēta, iegādātas jaunas iekārtas, sakārtoti ražošanas korpusi, pa kuriem mūs izvadāja un kur viss šķita tik balts un sterils, it kā mēs klaiņotu pa kādas augstas klases slimnīcas palātām. Bija iespēja arī degustēt uzņēmumā saražoto produkciju, kuras klāsts ir tik plašs, ka galds vai lūza no visdažādākās krāsas, smaržas un cietības siera gabaliem. Degustētājus visvairāk sajūsmināja Portugālei raksturīgie svaigie sieri, kā arī īpašā gatavināšanas procesā iegūtie pusmīkstie sieri. Diemžēl, kā noskaidrojām, šos svaigos sierus nav iespējams eksportēt uz Latviju, jo to realizācijas termiņš ir pārāk īss, tā ka gardēžiem, kas gribētu ar tiem pamieloties, atliek tikai braukt uz Portugāli pašiem.

Arī vīna ražošanas uzņēmumā “Companhia das Quintas”, kurā ciemojāmies, attīstībā ieguldīts apjomīgs ES finansējums. Te ražo daudzas vīna šķirnes, no kurām gan Latvijā pagaidām neviena nav nopērkama. Tomēr, kā stāstīja viens no vīna darītavas īpašniekiem, tikko pie viņiem pabijuši lielveikalu ķēdes “RIMI” pārstāvji, kas pētījuši iespējas vīnus eksportēt arī uz Baltijas valstīm.

Iepriekšējā ES fondu līdzekļu plānošanas posmā liela daļa līdzekļu ieguldīti tieši ražošanas, jo īpaši mazā un vidējā biznesa attīstībai. Savukārt 2007.– 2013.gada posmam Portugālei piešķirti 21,5 miljardi eiro ES strukturālo fondu un Kohēzijas fonda fianansējuma. Būtiskākie uzlabojumi, ko Portugāle cer panākt kā rezultātu Kohēzijas atbalstam ir: iedzīvotāju izglītības līmeņa un profesionālo prasmju uzlabošana, vidējo un augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvara palielināšana rūpniecības sektorā no 3,4 procentiem līdz 6,2 procentiem 2010.gadā, privātā un valsts finansējuma palielināšana pētījumiem un tehnoloģijām, plānojot sasniegt vienu procentu no IKP 2010.gadā.

Apmeklējām vēl dažādus infrastruktūras objektus, kuru sakopšanā ieguldīts ES finansējums, to vidū nacionālo lepnumu – Mafras pils bibliotēku. Bibliotēka ir īpaša ar vairāku gadsimtu garumā saglabājušos grāmatu konservācijas tradīciju, ļaujot tajā uzturēties maziem sikspārņiem, kas rūpējas par grāmatas bojājošo insektu iznīcināšanu. Šī programmas daļa tapusi sadarbībā ar Lisabonas un Težu upes ielejas koordinācijas un reģionālās attīstības komisiju. Brīdī, kad ielūkojāmies slavenajā bibliotēkā, tur viesojās kārtējā vietējo skolēnu grupa, kurus, dziedot, dejojot un stāstot par bibliotēku, iepriecināja sikspārņa tērpā ģērbies vīrs. Labs veids, kā ieinteresēt jauno paaudzi, jo izskatījās, ka mazie portugāļi rūpīgi ieklausās atraktīvajā vēstījumā.

Pasaules mala

Kā jau minēts, mums bija iespēja arī iepazīt Portugāli no neoficiālās puses, un pat tajās pāris dienās, ko tur pavadījām, varēja pārliecināties, ka tā ir zeme, kam ir ar ko lepoties.

Vispirms jau ārkārtīgi skaistās ainavas – pakalni, kuru galotnes tinas dūmakā, bet nogāzēs pamīšus rindojas vīnogulāju lauki un baltu, simpātisku mājiņu virtenes. Visur ganās baltas aitas un kazas, maz govju, bet pat tās dažas, ko izdevās ieraudzīt, bija pelēcīgi baltas, nevis brūnas vai raibas.

Šķiet, ka Portugālē baltā krāsa ir tā iecienītākā, pat cilvēki šķiet gluži vai balti – gaiši un laipni, pārsteidzoši – bet nepavisam nav tumsnēji un temperamentīgi kā kaimiņi spāņi. Nudien var pievienoties valdošajam uzskatam, ka portugāļi no Eiropas dienvidu tautām esot vistuvākie ziemeļniekiem – gan izskata, gan izturēšanās ziņā.

Un visam pāri spoži baltā saule un Antlantijas okeāna varenā, spirgtā dvesma. Portugāle atrodas vistālāk uz rietumiem no visām Eiropas valstīm. Mums izdevās piepildīt daudzu ceļotāju sapni – nokļūt Eiropas tālākajā rietumu punktā – Roka ragā. Šajā vietā, kas atklāta visiem pasaules vējiem, beidzas Eiropas kontinents un sākas varenais Atlantijas okeāns. Kādreiz eiropieši esot bijuši pilnīgi pārliecināti, ka šī ir pasaules mala.

Tomēr portugāļu slavenie jūrasbraucēji uz to nepaļāvās un devās izpētīt pasauli pāri okeānam, tādējādi tieši viņi atklāja ceļu uz Indiju, uz Āfriku u.c..

Jāteic, ka portugāļi savulaik bijuši arī visai kareivīgi iekarotāji un izveidojuši savu impēriju. Par Portugāles valsts dzimšanas brīdi uzskata 1143.gadu, kad tā ieguva neatkarību. Tolaik daudz zemju tika atkarots mauriem, tāpēc šo karu rezultātā katru pilsētu iezīmēja nepieejamos kalnos celts cietoksnis. To joprojām Portugālē ir daudz un tie ir interesantākie tūrisma objekti.

Tāpat kā neskaitāmās senlaicīgās, krāšņās pilis. No visām redzētajām neizdzēšamu iespaidu atstāja Sintras grēdas augstākajā daļā uz klintīm uzbūvētā iespaidīgā Penas pils. Tā ir tiešām debešķīga, te var staigāt pa mākoņiem – vistiešākajā nozīmē, jo, uzkāpjot pils tornī, tie slīd visapkārt un ir ar roku aizsniedzami. Un ne tikai tas, var just, ka akmenī un marmorā kaltā pils ir radīta ar mīlestību, tā plūst no katrs kolonnas, no katras skulptūras, no katra kaktiņa. Nepārprotami, pils toreiz, 19.gadsimtā, celta jaunās karalienes Marijas II un viņas vīra Ferdinanta priekam, kā vieta, kur patverties no galma burzmas un veltīt laiku tikai sev.

Bet pati Lisabona ir viena no visvecākajām pilsētām Eiropā, tā dibināta 1200.gadā pirms mūsu ēras. Pilsēta atrodas pie Težu upes ietekas okeānā un gaišo akmens ēku dēļ tiek dēvēta par balto pilsētu. Vecpilsētas celtnes grezno neparastas, zilos toņos apgleznotas flīzītes, ko sauc par ažuležu.

Pēdējā vakarā mums bija tā laime iepazīt Lisabonai raksturīgā mūzikas žanra – fado – dziesmas, ko izbaudījām īpašajā fado krodziņā. Līdzīgi blūzam, smeldzīgās fado skaņas ir ilgu un skumju izpausme. Vārda nozīme “liktenis” varētu tikt attiecināta gan uz atsevišķām dziesmām, gan arī uz visu žanru kopumā. Lisabonas iedzīvotāji ir kopuši šo viņu pilsētai vien raksturīgo mūzikas žanru nomales ielu kafejnīcās vairāk nekā 150 gadu, un šajā laikā tā ir maz mainījusies.

Fado mūzikas vakars bija fascinējošs, pats krodziņš pieder vienai ģimenei, kuras pārstāvis – sirms vājredzīgs kungs izpildīja dziesmas tik labā kvalitātē un tik smeldzīgi kā mūsu vislabākie operdziedoņi. Taču jo īpašāku šo gaisotni padara tas, ka dzied visi krodziņa darbinieki, piemēram, solistam ģitāru pavadībā dziedot galveno partiju, no virtuves atskan darbinieku piedziedājums. Vai atkal – kundze, kas tikko vēl cepa zivis, nosien priekšautu un dodas publikas priekšā izpildīt nākošo dziesmu. Turklāt visi dzied tik labi, ka šķiet, viņiem taču vieta tikai uz operas skatuves. Vakara nobeigumā uzdziedāt tiek aicināti arī apmeklētāji, kas pievienojas piedziedājumiem, bet solo uzdrošinās izpildīt tikai tie, kas patiesi pārliecināti par savu nevainojamo varējumu.

Visiem, kam kaut reizi ir iespēja apmeklēt Lisabonu, var no sirds ieteikt beigt savu ceļojumu ar vakaru kādā no fado mūzikas krodziņiem un jūs gūsit neaizmirstamu baudījumu!

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Autores foto

Uzņēmumā “Queijo Saloio” plašā klāstā ražo govs, aitas un kazas sieru.

Portugāle ir tālākā valsts Eiropas dienvidrietumos, tā atrodas pašā Atlantijas okeāna krastā.

Fado krodziņā kundze, kas tikko vēl cepa virtuvē zivis, nosien priekšautu un dodas publikas priekšā izpildīt nākamo dziesmu.

Žeronīma klostera iekšējais pagalms, kurā pagājušā gada nogalē tika parakstīts Lisabonas līgums.

Neizdzēšamu iespaidu atstāja Sintras grēdas augstākajā daļā uz klintīm uzbūvētā iespaidīgā Penas pils, kuras torņi iesniedzas mākoņos.

Vīna ražošanas uzņēmuma “Companhia das Quintas” attīstībā ieguldīts apjomīgs ES finansējums.

Lisabonas skaistā panorāma.