Pirmdiena, 8. jūnijs Mundra, Frīda, Frīdis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pa “Staburaga bērnu” un eposa takām

Pa “Staburaga bērnu”  un eposa takām
05.07.2010 17:28

Liene Andersone

Atslēgvārdi

Šķērsojot teju pusi Latvijas, nedēļas nogali pavadījām rakstnieka Valda literārā darba “Staburaga bērni” attēlotajā apkārtnē. Turp un atpakaļ ceļā apmeklējām Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” vietas.

Karstums neattur no mērķa

Diena iesākās ar laicīgu piecelšanos – esam aprēķinājuši, ka jābrauc vairāk kā četras stundas, ciemos uz dzimšanas dienu jābūt agrā pēcpusdienā. Somas un visu nepieciešamo divu dienu prombūtnei sakrāmējam mašīnas bagāžniekā. Jau no rīta gaisā ne mazākās vēja pūsmas, laika ziņās solīts liels karstums. Taču tas neattur no mērķa – doties ciemos uz teiksmām apvīto Staburagu.

Pirmā pieturvieta – Kalnciems, maizes ceptuve “Lāči”, kurā ieturam pusceļa maltīti, nopērkam ciemakukuli. Karstums tiešām liels – mašīna piekarsusi, asfalts kūp. Šeit notiek arī šoferu maiņa.

Atlicis braukt vēl tikpat liels ceļa posms, izlemjam nebraukt caur Rīgu, bet gan pa apvedceļu. Taču iepriekš neesam brīdināti, ka ceļa posms līdz Pļaviņām, kur mums jānonāk, tiek remontēts, un satiksmes kustība ir ierobežota. Jāstāv pie katra luksofora teju desmit minūtes. Luksofori ir vairāki un vienmēr “uzspējam” tieši uz sarkano gaismu. Saule karsē arvien vairāk, taču ir mierinājums – līdz mērķim vairs nav tālu.

Staburagā kā Dieva ausī

Lai nokļūtu Staburagā, jāšķērso Daugava, visas trīs lielākās Latvijas hidroelektrostacijas – Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu – jānokļūst otrā krastā. Lai sasniegtu mērķi, jābrauc garām Ogrei, Lielvārdei, Aizkrauklei, Koknesei.

Ar divu stundu nokavēšanos ierodamies Staburagā, atpūtas vietā Vīgantes muižas parkā, kur arī notika dzimšanas dienas svinības. Beidzot satikušies, varam doties apskatīt apkārtni, kas ir ļoti klusa un mierīga. Staburags atrodas Daugavas dzelmē – tas savulaik ticis applūdināts, jo uzcelts Pļaviņu hidroelektrostacija. Pašā Daugavas krastā ir izveidota akmens skulptūra sievietes izskatā – Daina (saskatīju līdzību ar raudošo Staburadzi). Netālu no tās – Liepavots, kas Valda grāmatā “Staburaga bērni” pieminēts ļoti bieži. Pārējie mums noteikti iesaka aiziet pie akmens skulptūras “Dieva auss”, ko veidojusi māksliniece Solveiga Vasiljeva 2001. gadā. Tas ir piemineklis, piemiņas vieta par godu nogrimušajam Staburagam. “Dieva ausī” jāiečukstot sava vislielākā vēlēšanās – tad tā piepildīsies. Turpat Valsts prezidenta Valda Zatlera un eksprezidentes Vairas Vīķes – Freibergas stādīti kociņi, pieminot nogrimušo klinti. Arī romāna “Likteņa līdumnieki” autora Vladimira Kaijaka un rakstnieces Māras Svīres mājas.

Apkārtne tiešām skaista Daugavas vizbuļu ziedēšanas laikā. Visapkārt tā, kā “Staburaga bērnos” (iesaku izlasīt!).

Pa “Lāčplēša” varoņu vārdu vietām

Nakamajā rītā, pēc vakara sarunām pie ugunskura, nakšņošanas teltī, pamazām jātaisās atpakaļ uz Liepāju, taču – kad vēl būsim šajā pusē, nav zināms. Jāuztaisa neliela ekskursija pa apkārtējām vietām! Vispirms dodamies apskatīt Kokneses pilsdrupas no otra Daugavas krasta puses. Pabraucam garām Aizkrauklei. Dodamies Kokneses pilsdrupas apskatīt arī tuvplānā – ieeja pilsdrupās maksā 30 santīmus, iespējams iegādāties suvenīrus. Pirms šķiršanās no draugiem, lai dotos mājās, iegriežamies Likteņdārzā, kas ir tapšanas stadijā. Tur notiek aktīvs labiekārtošanas process, pamazām tiek stādīti kociņi Dvēseļu dārzam. Turpat uzēdam kopīgas pusdienas. Jāmēro ceļš uz Liepāju. Lielvārdē uztaisām pieturvietu, lai nedaudz atveldzētos ar Daugavas ūdeni. Spēki pamazām sāk izsīkt, bet priekšā vēl garš ceļš, laukā – joprojām ļoti karsts.

Pēc pāris stundām iebraucam Liepājas rajonā. Karstums pazūd kā nebijis – paliek vēss un vējains. Skaidrs! Tūlīt būsim Liepājā.

Atgriežoties mājās ar nopirkto ciemakukuli, dalījāmies atmiņās par garo ceļu, cerot atgriezties pavisam drīz.

Uzziņai

Staburags
Latviešu folklorā Staburags ir vieta, kur laimīgi dzīvojuši senie dievi – Staburags un Staburadze ar savām meitiņām.
Applūdināts 1965.gadā, tas bijis 18,5 metru augsta saldūdens kaļķiežu klints.
Staburaga apkaimē saglabājušies vairāki eksotiski koku stādījumi.

Avots: saimnieks.lv

Saka, ka iečukstot “Dieva ausī” savu vēlēšanos, tā piepildīsies. “Dieva auss” ir nogrimušā Staburaga piemiņas vieta.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz