“Nu kaut kas tajā gleznā bija,” – to atzīst gan tās autors Edgars Pujāts, gan viņa dzīvesbiedre Santa. Taču pateikt, kas “Grēkābols” bija tik īpašs, vairs īsti nevar. Jo cilvēkam, kuram Liepājas teātra aktieris šo gleznu uzdāvināja, tā likās sātaniska, ar lāstu uzlikta, kādēļ tai piesprieda nāvessodu – iznīcināja. Jā, tajā dominēja melnā, baltā un sarkanā krāsa! Jā, tajā Ādams redzams iekožamies grēka ābolā! Bet vai tad tāpēc tā bija ļaunu vēstoša un vēloša? Nē – apgalvo mūsu šā stāsta varonis.

Glezna “Grēkābols”, kura, starp citu, bija viena no mīļākajām Edgara gleznām, bija vienīgā, kas izraisīja pretrunīgas emocijas. Par pārējiem darbiem visi parasti izteikušies atzinīgi. “Tagad jau kādi četrdesmit cilvēki stāv rindā pēc manām gleznām. Tikai neviens negrib par tām maksāt,” skaļi smejot, saka daudzu iemīļotais aktieris. Viņa draugs Aigars Rozenbergs pat izremontējis istabu, lai būtu skaista apkārtne gleznai, ko viņam Edgars kādreiz solījis uzgleznot. Taču jau ilgāku laiku siena stāv tukša. Bet Edgars tik atmet ar roku: “Nav laika, nav laika tagad gleznošanai!”

Gleznot Edgars sāka studiju laikā, apmeklējot Alda Kļaviņa mākslas nodarbības. Liepājā labi zināmais mākslinieks arī bija tas, kurš tobrīd vēl topošajam aktierim pateicis, ka viņa darbos kaut kas ir, tajos manāms savs rokraksts. Lai radītu darbus, Edgars lietā liek dažādus materiālus, arī zobu pastu un nagu laku. Taču tradicionāli tā tomēr ir krāsa. Kad pietrūkst naudiņas, viņš krāsu aizlienē no teātra. “Gleznās izmantoju ļoti spilgtas krāsas, mēģinu ar tām eksperimentēt. Citreiz tās arī nesaderas kopā, disonē,” stāsta aktieris. “Agrāk mēģināju krāsas biezināt, tagad darbos ir lielāka tīrība,” pirmos ar pēdējiem darbiem salīdzina Edgars. Lai gan darbi top dažādu emociju iespaidā, tomēr visi izdzīvojušie rada pozitīvismu, gaišu noskaņu.

“Lielākoties gleznās redzamas manas fantāzijas, vīzijas, tajās nav nekā konkrēta. Kas nāk prātā, to arī gleznoju,” raksturo Edgars. “Portreti gan man tādi kroplīgi sanāk. Cilvēki nesaprot, kas tajos attēlots,” neslēpj Edgars. Bet aktieris par to neraizējas. Viņš pats visu saprot. Turklāt pat šiem kroplīgajiem portretiem vienmēr atrodas cilvēki, kas gatavi tos ņemt pretī.

Parasti vēlme gleznot aktieriem rodas rudeņos un pavasaros – kad visbiežāk iegadoties sakāpinātākas emocijas, īpaši notikumi vai arī ierosmi devis kāds daiļdarbs. “Es intuitīvi jūtu, kad vajag gleznot. Tad ātri skrienu uz veikalu pēc krāsām,” piebilst Edgars, kurš par ideālāko vietu, kur ļauties savam hobijam, atzinis savas lauku mājas, kur neviens viņam netraucē.

Pateikt, cik gleznas ir Edgara pūrā, aktieris nemaz īsti nevar – varētu būt divdesmit. Paša mājās neviens veikums pie sienas nekarājas, jo tikko tās gatavas, tā atdāvinātas. Piemēram, vienu pirms gadiem desmit Edgars pasniedza savai jaunības mīlestībai – aktrisei Līgai Liepiņai. “Tajā ir attēlota puķe aiz loga – kā leduspuķe. Līga teica, ka šī glezna atklāj viņas būtību. Tas man bija liels kompliments,” atzīst Edgars. Vēl viens no viņa darbiem – “Vientulība” –, kas radās Imanta Ziedoņa epifānijas iespaidā, aizceļojis pie Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktores Ilgas Erbas. “Edgars man gleznu uzdāvināja dzimšanas dienā,” stāsta Liepājas teātra Mārketinga daļas bijusī vadītāja I.Erba. “Glezna stāv pie manis darbā. Tā rada pozitīvu noskaņu.”

Vienīgo reize, kad Edgaram izdevies iegūt naudu par savu darbu, bija tad, kad pirms vairākiem gadiem Liepājas teātrī notika izsole. “To gleznu par 3000 repšikiem nopirka Zanda Štrausa. Man toreiz pat mēnešalga nebija tik liela,” salīdzina aktieris. Zanda stāsta, ka tolaik viņa vēl Liepājas teātrī nestrādāja. Uz Teātra dienas izsoli bija devusies kopā ar draudzenēm, kuras viņu arī iedrošinājušas solīt: “Ja pietrūks nauda, viņas teica, ka aizdos.” Viņa gan neatminas, vai tik tiešām par tik lielu naudu būtu iegādājusies gleznu, bet pieļauj, ka tā varēja būt – tolaik kā mūzikas skolotāja saņēmusi labu algu. “Zinu, ka viņai tā glezna stāv pie gultas, pats esmu redzējis,” apgalvo mākslinieks. Zanda pačukst, ka pēc remonta glezna, kura, pēc aktiera teiktā, ir van Goga un Pikaso apvienojums un “atgādina paģirainu ģīmīti”, pašlaik atrodas arhīvā. “Es gaidu, kad Edgars taisīs izstādi, ko viņš jau sen sola, un varēšu uz to aiznest arī savu gleznu,” saka Edgara tagadējā kolēģe.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Kas tā ir par puķi Edgara Pujāta gleznā? Necentieties minēt! Aktieris konkrētus ziedus neglezno. Tā ir viņa iedomu puķe, kura attēlo dzīvi, cilvēkus, no kuriem cits tiecas uz sauli, cits – jau noziedējis.